Kurzemes Vārds

14:17 Piektdiena, 25. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – Ls 0,35 (EUR 0,50), 30 dienām – Ls 4,80 (EUR 6,83)).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam ! Šājā lapā derīga ir arī portāla liepajniekiem.lv reģistrācija. Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Augstdzimušo personu pieskārieni Liepājai

Kristīne Pastore

[BILDE#297#right#]
Šodien mūsu pilsētā viesojas Nīderlandes karaliene Beatrikse. Tas, ka Liepāju apmeklē tik augstdzimusi persona, nudien pie mums ir retums. Tas nav noticis vairāk nekā simt gadus. Mēģināsim atcerēties, kas ir bijuši tie karaļnamu pārstāvji vai cari, kas tomēr te savulaik viesojušies.

Jautrais un karot kārais Kārlis XII

Kā varam uzzināt no vēstures rakstiem, pirmais, kas paviesojies Liepājā, ir Zviedrijas karalis Kārlis XII, kurš savā zemē valdīja no 1679.gada līdz 1718.gadam. Kārlis XII dzimis 1682.gada 17.jūnija vētrainā naktī. Un, kā teikts hronikās, Kārlītim abās delnās esot rēgojušās sarecējušas asins lāses. Šajā ķēniņu ciltī valdījusi dīvaina tradīcija – mirt piepeši, turklāt pašos spēka gados. Tā tas notika arī ar Kārli XII, kurš gāja bojā kaujas laukā. Bet tronī viņš kāpa vēl pavisam jauns – tikai piecpadsmit gadu vecs. Un jau pēc trīs gadiem puišelis piekāva Pēteri I pie Narvas un ieguva pasaules slavu. Iespējams, ka tieši tas bija iemesls, kāpēc šis vīrs iemantoja iesauku – kauju karalis. Jo, lai nu kas, karošana viņam tā pa īstam gājusi pie sirds – Kārlis XII bija izkarojies pa lielāko daļu Eiropas, un Ziemeļu kara laikā pienāca kārta arī Latvijai. 1701.gada augusta otrajā pusē Kārļa XII komandētais karaspēks sasniedza Dobeli, turpinot ceļu pa maršrutu Blīdene – Saldus – Skrunda, pārcēlušies pāri Ventai, zviedri ienāca Aizputē, kur novietoja slimos un ievainotos. Pēc tam karaspēks nonāca līdz jūras piekrastei. 1701.gada 12.septembrī Kārļa XII armija ieradās Grobiņā un tajā pašā dienā daļa karaspēka – arī Liepājā.
Ieradies Liepājā, Kārlis XII sīki iepazinās ar pilsētu un pavēlēja šeit uzcelt jaunu cietoksni ostmalā un stiprus nocietinājumus Pērkones kāpās. Viņš arī ļoti atzinīgi izteicies par mūsu neaizsalstošo ostu, uzsverot, ka tā ir priekšrocība salīdzinājumā ar citām Eiropas ostām. Pēc nostāstiem tiek lēsts, ka Liepājā Kārlis XII dzīvojis pilsētas birģermeistara Joahima Šrēdera namā Kungu ielā.
Par savu ziemas mītni mūspusē Kārlis XII izvēlējās Virgas muižu. Tur atradās arī augstākās armijas amatpersonas, miesassargi un kanceleja. Kā vēstī senie raksti, Zviedrijas karalis bijis visai pieticīgs – viņš atteicies no zeltā šūtiem svārkiem un greznās parūkas un valkājis vienkāršas karavīra drēbes un jātnieku mēteli, kas noderējis gulēšanai zem klajas debess. Pat ziemas vidū karalis gulējis teltī, ko apsildīja ar sakarsētām lielgaballodēm. Zviedrijas karalis reti lietoja stipros dzērienus un pirms gulētiešanas lasīja Bībeli. Pats trakākais bijis tas, ka nabaga padotajiem vajadzēja sekot labam piemēram.
Tomēr sadzīves apstākļi Virgas nometnē bijuši slikti. Daudzi slimojuši. Ap karaspēku kā mušas spietojušas vieglas uzvedības sievietes. Taču, neraugoties uz to, disciplīna zviedru armijā bijusi stingra. Smagi sodīts katrs, kurš laupīja uz savu roku, laikā neieradās uz vakara un rīta jundu. Kurzemniekiem Kārļa XII ziemas mītne izmaksāja dārgi. Zināms, ka uz Virgu tikuši vesti 6000 liellopu, 1000 vātis degvīna, alus un citi produkti. Tomēr tik un tā zviedru karavīri bijuši pusbadā. Valdniekam šajā ziņā jocīgs viedoklis: "Izsalkuši suņi niknāk kož."
Uzturoties Virgā un glābjoties no bezdarbības, Kārlis XII rīkoja kara spēles – manevrus. Bet, ja karalim naktī nenāca miegs, viņš rīkojās pavisam puiciski: ar smagām sniega pikām izsita logus ēkās, kur dzīvoja viņa virsnieki, lai pēc tam tos apsveiktu ar jautru smaidu.
Virgā Kārlim XII uzstādīts piemineklis – zābaks. Ir nostāsts, ka karalis šos atribūtus zaudējis vienā laidā – kur bijis, tur kāds arī palicis. Un, protams, arī Virgā. Viņš vispār bijis ļoti aizmāršīgs. Kuldīgā karalis aizmirsis pat lielu naudas lādi.
Liktenīgā lode, aplencot kādu cietoksni, Kārli XII sasniedza, karojot Norvēģijā. Un tā arī nav zināms, kas īsti to izšāva: pretinieki, bet varbūt savējie, kuriem bija apnicis spēlēt kariņu?
Vēstures raksti vēstī, ka 1810.gada februārī pa ceļam uz Rīgu īsu brīdi Liepājā uzturējies arī Zviedrijas karalis Gustavs IV Ādolfs. Viņš apmeties un pārlaidis nakti bagātā tirgotāja H.Štobes namā, Bāriņu ielā 12. Vēlāk – 1838.gadā uz turieni pārcēlās Vites un Hikes bāriņu patversme.

Pēteris I iepazīstas ar salamandru

Vairākkārt mūsu pilsētā viesojies Krievijas cars Pēteris I, kurš savā zemē valdīja no 1682. līdz 1725. gadam. Kā uzzinām no vēstures avotiem, pirmo reizi viņš šeit bijis 1697.gadā Lielās sūtniecības sastāvā, dēvējoties par Preobraženskas pulka unteroficieri Pēteri Mihailoviču, un otru reizi 1716.gadā kopā ar carieni Katrīnu I. Viņš bija personība, kas laika gaitā Krievijā izveidoja absolūto monarhiju: vienlaikus gan veidoja, gan arī ārdīja, nesa jaunas vēsmas un noliedza. Cars bija pretrunu pilna personība, kas gribēja savienot nesavienojamo – Pēteris I tiecās pēc apgaismības, ko gribēja panākt ar ārkārtīgu despotismu. Caru gan mīlēja, gan nīda. Tomēr viens ir skaidrs – Krieviju viņš veidoja par attīstītu valsti. Ir zināms, ka Pēterim I patika daudz dejot, viņš pat izdomāja savu deju grosfāters, kas bija zināmā mērā tā laika simbols. Kā tā dejojama, to gan uzzināt neizdevās. Tomēr vislabāk šī persona ir pazīstama pēc sava populārā paziņojuma, ka, iekarojot Latviju, ir izcirsts logs no Krievijas uz Eiropu.
Atšķirībā no šaubām par Zviedrijas karaļa Kārļa XII apmešanās vietu Liepājā, par Pēteri I ir pavisam skaidrs, ka tas noticis tagadējā Kungu ielā 24. Tas bija viņa pirmās vizītes laikā. Šī māja ir viena no vecākajām dzīvojamām ēkām Liepājā. Šis koka nams ar pildrežģa jumtgalēm un stāvu kārniņu jumtu balstās uz zema mūra cokola un, tāpat kā vairums Liepājas dzīvojamo ēku, novietots ar galveno fasādi paralēli ielai. Sākotnēji viesnīca bijusi tipiska paplašināta trīsdalījuma celtne ar galos piebūvētām istabām un asimetriski novietotu ieeju, taču vēlāk ēkas plānojums izmainīts. Vēlāk šai ēkai deva nosaukumu – Pētera namiņš.
Zināms, ka Liepājā Pēteris I Zaļajā aptiekā pirmo reizi ieraudzījis jocīgo dzīvnieciņu salamandru, kas bija iebalzamēta spirtā. Cars to pat izņēmis un paturējis rokā. Tas ir dzīvnieciņš, kas it kā nedegot ugunī.
Otro reizi Pēteris I Liepājā ieradās 1716.gadā kopā ar carieni Katrīnu I. No viņa paša piezīmēm uzzinām, ka 11.februārī viņiem salutējušas Liepājā pārziemot atstātās galeru flotes 43 galeras. Augstdzimušie viesi pusdienojuši pie apakšpulkveža kņaza Goļicina. Nākamajā dienā noticis pilsētas rātes apmeklējums, un 14.februārī abi no mūsu pilsētas devušies uz Mēmeli (Klaipēdu) un Kēnigsbergu (Kaļiņingradu). Lai arī divreiz bijis Liepājā, katrā ziņā nekādu politisko mantojumu Pēteris I Liepājā neatstāja.

Kara ostas pamatlicējs Aleksandrs III

Krievijas cars Aleksandrs III mūsu pilsētu apmeklējis vairākkārt. Viņa lielākais notikums šeit ir saistīts ar kara ostas celtniecību. Cars Aleksandrs III gan deva oficiālo pavēli par tās celtniecības darbu uzsākšanu, gan arī pats piedalījās tās pamatakmens ieguldīšanā. Ir saglabājušās vēsturiskās liecības par šo notikumu, kas norisinājās 1893.gada 12.augustā. Svinīgajai pamatakmens ieguldīšanas ceremonijai uzbūvēja īpašu paviljonu, amfiteātri publikai, platformas molu galos un izrotāja betona rūpnīcu. Māksliniecisko noformējumu veidoja neviens cits kā slavenais arhitekts Pauls Maksis Berči. Priekšostā ienāca un noenkurojās Baltijas flotes kuģi ar imperatora jahtu "Polārzvaigzne" un bruņukuģi "Aleksandrs II" priekšgalā. Šī kuģa goda sardze sagaidīja caru pie paviljona pusdesmitos no rīta. Aleksandrs III pieņēma apgabala karaspēka pavēlnieka ziņojumu, sasveicinājās ar goda sardzi un imperatores, troņmantinieka, lielkņazu un svītas pavadībā devās uz paviljonu. Pēc dievkalpojuma augstie viesi pie Ziemeļu mola ielika īpaši sagatavotos masīvos bluķos sudraba monētas. Virspusē uzlika piemiņas plāksnes, bet uz tām pamatakmeņus.
Aleksandra III dēls, cars Nikolajs II, tēva piemiņai deva rīkojumu jauno kara bāzi nosaukt par imperatora Aleksandra III ostu. Un jau tolaik tā bija pilnīgi autonoma apdzīvota vieta ar savu infrastruktūru, elektrisko spēkstaciju un ūdensapgādi, baznīcu un skolām. Tur bija pat sava pasta nodaļa, kura tā arī saucās "Port Imperatora Aleksandra III". Pastkartes nosūtīšana no turienes uz Liepāju maksāja nevis kā pasta sūtījums pilsētas robežās 1 kapeiku, bet gan kā starppilsētu – veselas 3 kapeikas.
Lieli nopelni šim cariskās ģimenes pārstāvim ir arī mūsu peldiestādes, vēlākās sanatorijas, popularizēšanā. Lai arī jūra mūsu krastus apskalo gadsimtiem ilgi, tā īsti kā peldvietu mūsu pilsētu neviens neatzina, taču pietika 1860.gadā Liepājas jūrmalā 5 nedēļas pabūt un izpeldēties caram Aleksandram III, kas tolaik gan vēl bija tikai Krievijas troņmantinieks, kad par mūsu pilsētu sāka runāt Eiropā. Un tā vien šķiet, ka troņmantiniekam Liepāja vareni iepatikās, jo 1862.gadā viņš atkal bija klāt, līdzi paņemot pašu caru – Aleksandru II, carieni un abus savus brāļus. Līdz ar viņiem atbrauca arī Lihtenbergas princis ar princesēm. Un tad nu gan par Liepāju runāja gan Eiropā, gan ārpus tās, un nu uz šejieni sāka braukt dažādi smalki viesi. Cara ģimenes apmeklējums pamudināja daudzus aristokrātus pavadīt vasaru Liepājā arī vēlākos gados, un Liepājas kūrortam bija jāpiemērojas izsmalcināto peldviesu prasībām. Ir zināms, ka cara ģimenes sagaidīšanai Jūrmalas parkā speciāli uzbūvēts ķeizara paviljons, kurā tie rīkojuši plašu un greznu pieņemšanu un kurš vēlāk kļuva par tik populāro kafejnīcu "Banga".
Aleksandrs III mira 1894.gadā un saskaņā ar tradīciju viņa troni mantoja vecākais dēls Nikolajs II, kurš kļuva par pēdējo Krievijas caru.

Pēdējais no augstdzimušajiem – Nikolajs II

Nikolajs II bija ne tikai pēdējais Krievijas cars, bet arī pēdējais no augstdzimušo personu kārtas, kas viesojies Liepājā. Turklāt darījis to vairākkārt laikposmā no 1900. līdz 1903. gadam. Pie varas viņš nāca 1894.gadā un savu valdīšanu beidza līdz ar savu nāvi 1918.gadā.
Zīmīga Nikolaja II uzturēšanās mūsu pilsētā ir saistīta ar Sv.Nikolaja Pareizticīgo Jūras katedrāli. 1901.gadā sākās tās celtniecība, un pirmo pamatakmeni tai ielika neviens cits kā cars Nikolajs II.
Nikolajs II Liepājā bija arī 1903.gadā, kad 24.augustā viņš pavadīja savu māti imperatori Mariju Fjodorovnu, kas kopā ar meitu Olgu ar imperatora jahtu "Polārzvaigzne" devās uz Dāniju pie radiniekiem. Izbraukšana notika no Cara piestātnes. Starp citu, tās paliekas no ūdens redzamo pāļu veidā saglabājušās līdz mūsu dienām starp ieeju kanālā un Ziemeļu molu. Tajā pašā vakarā cars Nikolajs II un pārējie imperatora ģimenes locekļi pameta pilsētu ar speciālo vilcienu. Turklāt tas noticis nevis no stacijas, bet tieši no kādas piestātnes. Pulksten 7.30 vilciens apstājies Priekulē, kur cars iznāca no vagona un pagasta vecākais Klāvs Gabaliņš viņam pasniedza sālsmaizi. Cars sarokojies ar vietējo muižnieku baronu M.Korfu. Pa to laiku latviešu koris dziedājis himnu un krievu un latviešu dziesmas. Gatavošanās šim notikumam bijusi ilga un rūpīga.

Dāma ar raksturiņu – Nīderlandes karaliene Beatrikse

Lai nu ar ko, bet ar monarhiju mūsdienu eiropietim Nīderlande diezin vai asociējas. Katrā ziņā karaliene nav pirmā, kas ienāk prātā, dzirdot par šo valsti. Taču viņa tur ir. Viņas Majestāte Nīderlandes karaliene Beatrikse, kas pašlaik ir 68 gadus veca atraitne, tronī valda jau 26 gadus. Un, kā vēstī dažādi informācijas avoti, šīs valsts karaļnams piedzīvojis arī dažu labu skandālu, kas gan nav salīdzināts ar tiem notikumiem, kādi norisinās, piemēram, Lielbritānijas augstdzimušo personu vidū.
Kā atzīst politologi, Nīderlandes karalienei, kas ir vecākā no četrām māsām, piemīt kaut arī simboliska, tomēr būtiska loma savas valsts dzīvē. Beatrikse tiek uzskatīta par dāmu ar raksturiņu. Un nav jau nekāds brīnums – raibās dzīves laikā viņas pieņemtie lēmumi bieži sastapušies ar diezgan lielu pretestību, un karalienei vajadzējis iemācīties pastāvēt uz savu. Skandāli ap vēl 27 gadus vecās kroņprinceses Beatrikses personu sākās jau 1965.gadā, kad Hāgas parlaments ļoti negribīgi apstiprināja viņas lēmumu saderināties ar vācu izcelsmes aristokrātu Klausu fon Amsbergu – viņš savulaik bija dienējis Hitlera jauniešu militārās organizācijas rindās. Trīssimt tūkstoši holandiešu parakstīja petīciju, kas nosodīja Beatrikses izvēli, un, kad pēc gada Beatrikse svinēja kāzas ar Klausu, pie viņu karietes eksplodēja dūmu bumba, izraisot tūlītējus nemierus un sapulcējušos ļaužu kautiņus ar policiju. Bet par spīti sākotnējai nepatikai holandieši drīz vien mainīja savas domas par Klausu – lielā mērā pateicoties viņa šarmantajai un neordinārajai personībai un aktīvajai līdzdalībai Nīderlandes politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Turklāt Beatrikse un Klauss arī savus trīs dēlus – tagadējo Nīderlandes kroņprinci 38 gadus veco Vilemu Aleksandru, gadu jaunāko princi Johanu Friso un 36 gadus veco Nīderlandes princi Konstantīnu audzināja par apzinīgiem savas tautas pārstāvjiem, mudinot viņus aktīvi iesaistīties savas tautas dzīvē. Klausa aiziešanu aizsaulē 2002.gadā no Parkinsona slimības daudzi Nīderlandē pārdzīvoja, vēl ilgi pēc viņa nāves pieminot savu princi ar vislabākajiem vārdiem.
Skaista tradīcija Nīderlandē ir Karalienes dienas svinības. Kopš karaliene Beatrikse pārņēma troni no mātes Juliānas, šī diena tiek svinēta 30.aprīlī. Šis datums ir karalienes Beatrikses mātes Juliānas dzimšanas diena. Tā ir arī diena, kad 1980.gadā māte nodeva valsts vadību Beatrikses rokās. Jaunā karaliene ceremonijas laikā šo datumu pasludināja par Karalienes dienu arī turpmāk, neraugoties uz to, ka pašas Beatrikses dzimšanas diena ir 31.janvārī. Daudzi apgalvo, ka šo lēmumu Beatrikse pieņēmusi ne tik daudz cieņas jūtu pret māti vadīta, bet gan vairāk, lai iepriecinātu nīderlandiešu tautu. Bez tam 31.janvārī ir pārāk auksti, lai ielās svinētu šos svētkus. Karalienes diena nav tikai nacionāla svētku diena, tie ir īpaši svētki visai karaliskajai ģimenei. Tādēļ mājas un ielas tiek greznotas ar Nīderlandes karogiem un oranžām lentām. Šajā dienā karaliene katru gadu apmeklē citu pilsētu. Amsterdamā šajā dienā ir plaša koncertprogramma. Ielās pārdod uzkodas un dzērienus, bet ļaudīm ir atļauts tirgoties un par simboliskām cenām tikt vaļā no mantām, kuras vairs nav vajadzīgas. Svētki sākas jau iepriekšējā vakarā, tā dēvētajā Karalienes naktī. Diskotēkas ir atvērtas 24 stundas diennaktī un ieeja visiem ir par brīvu. Šajos svētkos Amsterdamu parasti apmeklē arī daudz tūristu.

Tūristu iecienītā Nīderlande

Runājot par Nīderlandes karalieni, mazliet iepazīsimies ar šo valsti. Tā atrodas Ziemeļjūras krastā, un vairāk nekā puse ir zem jūras līmeņa. Nīderlande, kas platības ziņā ir mazāka par Latviju, apvieno 16 miljonus iedzīvotāju un piedāvā neskaitāmus unikālus dabas skatus. Šī valsts iedalīta 12 apgabalos. Katru pārvalda Apgabala dome, domes priekšsēdētājs un karalienes pilnvarotais. Pašlaik Nīderlandē ir 496 municipalitātes, taču vietējās pašvaldības tiek rūpīgi kontrolētas no valdības un apgabalu pārvaldes institūciju puses, tāpēc to vara ir ierobežota. Municipalitātes domi tiešās vēlēšanās uz četru gadu posmu ievēlē vietējie rezidenti. Domes locekļu skaits ir atkarīgs no pašvaldības iedzīvotāju skaita. Mēru uz sešiem gadiem amatā ieceļ konkrētās pašvaldības karalienes pilnvarotā persona.
1948.gadā Nīderlande bija viena no piecām valstīm, kuras Briselē parakstīja līgumu par Rietumeiropas Savienību. 1951.gadā Nīderlande parakstīja Parīzes līgumu un kļuva par vienu no Ogļu un tērauda kopienas, vēlākās Eiropas Savienības dalībvalstīm. Bet 1957.gadā, parakstot Romas līgumu, Nīderlande kļuva par vienu no Eiropas Kopienas dibinātājvalstīm. Holandiešiem vienmēr ir bijusi nozīmīga loma Eiropas integrācijas procesu attīstībā. To apliecina arī tas, ka divi nozīmīgi ES līgumi ir parakstīti Nīderlandes pilsētās – Māstrihtā un Amsterdamā.
Sena vēsture ir arī Latvijas un Nīderlandes attiecībām. Tā iesniedzas jau viduslaikos, kad Latvijas un Nīderlandes pilsētas vienoja Hanzas savienība. Īpaši ciešas attiecības abām valstīm izveidojās no 16. līdz 18. gadsimtam. Jau 16.gadsimtā Nīderlandes kuģotāji dominēja galvenajos tirdzniecības ceļos Baltijas jūrā, Rīgai kļūstot par to galveno partneri ar aptuveni 60 procentiem īpatsvara no holandiešu tirdzniecības apjomiem Baltijas jūras austrumu krastā. Rīdzinieki bija bieži viesi Nīderlandē un nīderlandieši arī Rīgā, savstarpēji ne tikai tirgojoties, bet arī apgūstot vienam otra pieredzi arhitektūrā, amatniecībā un citās jomās. Arī Kurzemes hercogisti ar Nīderlandi saistīja gan sadarbība, gan konkurence tirdzniecībā.
Nīderlande ir tūristu iecienīta zeme. To ik gadu apmeklē vairāki miljoni iebraucēju no visas pasaules. Apmeklējot Nīderlandi, noteikti jāredz turienes slavenie tulpju dārzi. To dēļ daudz ceļotāju šo valsti apmeklē tieši pavasarī. Galvenā pilsēta, kas piesaista tūristus, ir Amsterdama, kas ir slavena ar savām narkotiku un seksa industrijām, krāšņiem muzejiem un vēsturiskiem kanāliem, kurus var izbraukāt ar upju tramvajiem Canal bus. Sarkano lukturu rajons atrodas vietā, kur viduslaikos atradās pats pilsētas centrs. Tā sākumā atrodas "Kondomērija" jeb Eiropā lielākais prezervatīvu veikals. Amsterdamā būtu vērts apmeklēt arī kino muzeju ar lielisku terasi. Nevajadzētu ignorēt arī slaveno vaska figūru muzeju, kurā var apskatīt dažādu slavenību no vaska veidotas figūras.

ZINĀŠANAI
Latvijas un Nīderlandes diplomātiskās attiecības iedibinātas 1921.gada 5.martā.
Atjaunoto Latvijas Republiku Nīderlande atzina 1991.gada 27.augustā.
1997.gada oktobrī Nīderlandes ārlietu ministrs Hanss van Mierlo oficiāli atklāja tā paša gada pavasarī Rīgā atvērto Nīderlandes vēstniecību.
Latvijas vēstniecība Hāgā atklāta 1998.gada sākumā.

Foto: [SAITE#http://www.koninklijhuis.nl#www.koninklijhuis.nl#1]