Kurzemes Vārds

05:08 Sestdiena, 30. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – Ls 0,35 (EUR 0,50), 30 dienām – Ls 4,80 (EUR 6,83)).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam ! Šājā lapā derīga ir arī portāla liepajniekiem.lv reģistrācija. Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Nīcas ambulances izdzīvošanas formula
Kristīne Pastore

Pirms mēneša Nīcas Pagasta padome pieņēma mūspusē ne visai populāru, taču drosmīgu lēmumu un par vietējās ambulances vadītāju apstiprināja ar medicīnu pilnīgi nesaistītu cilvēku. Tā ir nīceniece INATA ŠTĀLE. Viņas pienākums tagad ir apsaimniekot plašo divstāvu ēku, lai tā tiktu ekonomiski izmantota.

Ambulances apsaimniekotajam nav jābūt ārstam

Inata Štāle sevi par nīcenieci sauc 19 gadu, kad viņa apprecoties nokļuvusi šai pusē. Pēc profesijas viņa ir šuvēja, kas strādājusi gan uzņēmumā "Lauma", gan arī "Tonus Elast" un savas menedžeres spējas parādījusi, sabiedriskā kārtā pildot mājas vecākās pienākumus. Un tieši viņas apsaimniekotā māja ieguvusi sakoptākās mājas nosaukumu. Nīcas Pagasta padomes priekšsēdētājs Agris Petermanis atzina, ka "tas arī bija viens no iemesliem, kas iedrošināja mūs uzticēt viņai nopietnos ambulances apsaimniekošanas pienākumus". Turklāt Pagasta padomes priekšsēdētājs uzsvēra, ka ir kļūda veselības aprūpes iestādes vadīšanu uzticēt mediķim, jo šādā darbā nav vajadzīgas medicīniskas, bet gan cita veida zināšanas un iemaņas. "Šī joma nav pateicīga, tā ir grūta un plaša, bet es novēlu veiksmi Inatai Štālei," sacīja A.Petermanis.

I.Štāla, šā mēneša laikā iepazīstot jauno darba lauciņu, atzīst, ka ārstam, kurš ikdienā aizņemts ar saviem tiešajiem pienākumiem, pieņemot pacientus, dodoties mājas vizītēs un izpildot vēl kaudzēm dokumentu, nemaz nebūtu laika pilnvērtīgi veikt ambulances apsaimniekotāja pienākumus. Tieši apsaimniekošanas darbu jaunā ambulances vadītāja uzskata par savu galveno pienākumu. Un neslēpj, ka viņai ir arī labi padomdevēji gan Pagasta padomē. Tāda ir arī vidusskolas saimniecības daļas vadītāja. Un, protams, ambulances mediķi, kuru ierosinājumus vadītāja uzklausa un ņem vērā.

Uzraugāmā saimniecība I.Štālei ir patiešām plaša, jo ambulance atrodas 1990.gada pašās beigās būvētā ēkā. Tā celta speciāli ambulances vajadzībām, turklāt neskopojoties ar plašumu. Jau, ieejot ēkā, nācējam paveras plašs skats gan uz pirmo, gan otro stāvu. Šodien noteikti jāatzīst, ka tik plašas koplietošanas telpas ir izšķērdība, kas gan jāapkurina, gan jāapgaismo, bet ekonomiskā efekta no tām nav. Bet tolaik, kad ēku cēla, to darīja ar vērienu, lai tā būtu gaiša, plaša un ērta mediķiem, bet galvenais – pacientiem. Plašos gaiteņus un halli saimnieciskai darbībai izmantot diezin vai izdosies, taču daudzajos kabinetos un citās telpās tagad iemājušas ne tikai ar veselības aprūpi saistītas firmas un individuālie uzņēmēji.

Vairāk veselības aprūpes pakalpojumu

Māsiņa Ieva Aruma jaunuzceltajā Nīcas poliklīnikā sākusi strādāt tikai dažus mēnešus pēc tās atvēršanas, un viņa tajā aizvadījusi visus 16 gadus, kopš pastāv ambulance. Pēc izglītības viņa ir vecmāte, bet pašlaik strādā fizikālās terapijas kabinetā. Agrāk poliklīnikā bija arī ūdens procedūru kabinets, taču aptuvenu gadu tas vairs nedarbojas, toties saglabātas un ļoti pieprasītas ir fizikālās terapijas procedūras. Lai gan tas ir maksas pakalpojums, Nīcā tās salīdzinājumā ar Liepāju maksā pavisam lēti: lāzerprocedūras – vienu latu, bet pārējās – piecdesmit santīmu.

Pēdējo divu gadu laikā Nīcas ambulance vērtējumā par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību ik gadu saņēmusi augstāko atzinību un naudas balvu tūkstoš latu, ko izmantot šo pakalpojumu uzlabošanai. Par šo naudu 2005.gadā iegādāts lāzerterapijas aparāts un iekārta, ar kuru veikt analīzes, lai noteiktu glikozes, triglicerīdu un holesterīna līmeni asinīs, un pērn – ultraskaņas aparāts. I.Aruma stāsta, ka īpaši liels pieprasījums pēc procedūrām esot laikā, kamēr laukos nenotiek lielie zemes darbi. Tad cilvēki atvēl laiku un naudu, lai paārstētu sāpošās, darbā samocītās muguras, rokas, kājas.

Bet nenoliedzami – galvenais ambulatorās ārstniecības iestādes balsts ir ģimenes ārsti. To Nīcas ambulancē ir veseli trīs: Daiga Birzniece, Iveta Peremeža un Una Malkeviča. Savulaik uz Nīcu braukuši arī dažādi speciālisti: ķirurgs, neirologs, ausu ārsts un citi. Tagad reizi mēnesi ierodas ginekologs un psihiatrs. Taču jaunā vadītāja cer tradīciju pamazām atjaunot, lai dotu iespēju tiem nīceniekiem, kam ir grūtāk izbraukāt uz Liepāju, tikt pie speciālistiem tepat. Nīcā dzīvojošo priekšrocība salīdzinājumā ar citu attālāku mūsu rajona pagastu iemītniekiem gan ir tāda, ka ir regulāra satiksme ar Liepāju, kas dod iespēju bez problēmām apmeklēt ārstus arī tur. Tomēr I.Štāle uzskata, ka vienalga jācenšas pēc iespējas vairāk pakalpojumu nodrošināt uz vietas, lai cilvēkiem atvieglotu dzīvi.

Joprojām turpat ambulancē pieņem arī zobārsts, ir iespēja pie sava ģimenes ārsta veikt analīzes, nemērojot ceļu uz Liepāju, ir masiera pakalpojumi un, protams, aptieka. Ar to gan laiku pa laikam ir problēmas, jo tās īpašniece Vizma Gedmina pati arī aptiekā stāv aiz letes. Ja viņai gadās saslimt, tad viss pagasts paliek bez aptiekas, jo aizstājēja nav. "Tas tāpēc, ka ir ļoti stingri noteikumi," stāsta V.Gedmina. "Aptiekā – vienalga lielā vai mazā – drīkst strādāt tikai ar farmaceitisko izglītību." Bet Nīcā bez viņas neviena cita nav. Bet cilvēki kļūst nīgri, ieraugot uz aptiekas durvīm uzrakstu, ka tā slēgta. Un viņus var saprast: ja zāles ir vajadzīgas, tad ērtāk tās iegādāties tepat uz vietas, nevis steigties uz Liepāju. "Esmu mēģinājusi sameklēt kādu aizstājēju Liepājā," saka V.Gedmina, "bet nekas nav izdevies, jo pat visi pensionētie farmaceiti jau kaut kur strādā."

Valsts dižplāns veselības aprūpē paredz, ka, attīstot neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību, arī Nīcā uzturēsies viena ātrās palīdzības brigāde. I.Štāla rāda telpas, kurās, visticamāk, to izvietos, esot jau pieteikušies arī darbinieki, taču pagaidām nav skaidrības, kad šo projektu varētu īstenot.

Skaistumkopšanas salons un veikali

Lai kā arī gribētos, nav iespējams lielo ambulances māju piepildīt tikai ar medicīnisko pakalpojumu sniedzējiem. Tāpēc jau ambulances iepriekšējās vadības laikā meklētas iespējas, kā intensīvāk noslogot tukšā telpas. Tagad tās visas ir aizņēmuši veikali un pakalpojumu sniedzēji. Tas ambulances apmeklētājiem ir ļoti ērti. Jau sešus gadus te strādā friziere Inita Šķubure, kas uz Nīcu brauc no Otaņķiem. Pirms divarpus gadiem savu frizētavu atvēra arī Iveta Stase. Inita stāsta, ka strīdu tāpēc neesot, jo darba pietiekot abām, un katrai meistarei esot savi klienti. Pavisam nesen skaistumkopšanas iespējām pievienojusies kosmētiķe Inga Kirkiže, kas iepriekš strādājusi Liepājā, taču, dzīvodama Nīcā, priecājas par iespēju turpat arī strādāt. Savukārt I.Štāle stāsta, ka vēlēšanos atvērt savu manikīra un pedikīra kabinetu izteikusi vēl kāda meistare, tikai jāmeklējot telpas. Iespējams, tās atradīsies, ja varēs vienoties ar iepriekšējo nomnieku, pārtikas veikalu "Auda", kas tagad no ambulances telpām pārcelts uz citurieni, lauzt nomas līgumu, kas ir līdz 2009.gadam. Un kādā nelielā telpā savu darbnīciņu iekārtojusi arī šuvēja Indra Roze.

Vairākās ambulances telpās iekārtoti dažādi veikali. Ērtības labad ieeja tajos ir atsevišķa. Vairāk nekā sešus gadus tur darbojas apģērbu un apavu veikals, kam turpat dažas durvis tālāk ir cits konkurents, kas pārdod gan jaunu, gan arī mazlietotu un lietotu apģērbu. Bet abiem pa vidu – vienīgais Nīcas saimniecības preču veikals. Tajā strādājošie gan atzīst, ka veikala iepriekšējā atrašanās vieta pašā pagasta centrā bijusi ērtāka, jo tur ienākuši gan vietējie iedzīvotāji, kas devušies uz pārtikas veikalu, gan arī garāmbraucēji. Lai gan tagadējā vieta ir tikai pārsimt metru tālāk, tas tomēr ir pietiekami, lai speciāli uz šo veikalu nāktu tikai tad, kad ir konkrēta vajadzība, nevis garāmejot ieskrietu paskatīties, kas jauns.

Un vēl ambulancē jau kopš tās uzcelšanas ir divi dzīvokļi. "Visticamāk, arī tie bija domāti mediķiem," saka I.Štāla. Tagad tur mitinās māsiņa Ieva Aruma un aptiekas vadītāja Vizma Gedmina.


Pirmie svētki pēc remonta
Anda Pūce

Priekules Kultūras nams nedēļas nogalē bija ļaužu pilns. Vairāki simti ļaužu bija sapulcējušies uz pilsētas 79.dzimšanas dienas svinībām, kur centrālais notikums bija pirmā Gada priekulnieka un Goda priekulnieka godināšanas ceremonija. Turklāt šis bija arī pirmais sarīkojums pēc rekonstrukcijas atklātajās Kultūras nama telpās.

Priekules domes priekšsēdētāja Vija Jablonska pastāstīja, ka domes Sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komiteja šogad pirmo reizi izstrādāja nolikumu par Gada priekulnieku un Goda priekulnieku godināšanu. Ja citām pilsētām šāda tradīcija ir jau sen, tad Priekulē šādas nominācijas pilsētas dzimšanas dienā pilsētas iedzīvotājiem bija pirmo reizi. Komisija, izvērtējot iesniegtās 25 anketas par 19 pretendentiem, nolēma par mūža ieguldījumu Priekules slimnīcas darbības organizēšanā un aktīvu sabiedrisko darbu pilsētā pirmo titulu "Goda priekulniece" piešķirt Priekules slimnīcas galvenajai medicīnas māsai Irēnai Grāvei. "Turklāt vēl tā sagadījies, ka tieši šopavasar aprit 50 gadi, kopš Irēna strādā slimnīcā," priecājas Vija Jablonska, norādot, ka titula ieguvēju sarīkojumā bija ieradušies sveikt ļoti daudz priekulnieku, kas apbrīno un ciena viņas paveikto.

Arī Gada priekulniece savus ziedus nevarēja rokās noturēt. Kā gan citādi, ja tā šogad ir Priekules slimnīcas galvenā ārste Tatjana Ešenvalde. Viņai tituls piešķirts par pašaizliedzīgu darbu slimnīcas darbības un materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanā. Un to, ka abas slimnīcas galvenās sievietes šogad saņēma apbalvojumus, nevienu neizbrīnīja, jo šis joprojām ir lielākais darba kolektīvs pilsētā un medicīnas iestādei ir nozīmīga vieta Priekules dzīvē. "Abas mediķes parakstījās speciāli izveidotajā Goda grāmatā, viņām tika arī īpaši diplomi un naudas balvas," pastāstīja V.Jablonska. Viņa priecājas arī par pārējiem priekulniekiem, kas pretendēja uz apbalvojumiem un saņēma ziedus sarīkojumā. "Piemēram, Rinalds Vismanis saņēma atzinību par to, ka nekad nebrauc pie stūres dzērumā. Varētu likties, ka tas nav nekas īpašs, tomēr, ja padomājam, cik daudz mums ir cilvēku, kas gājuši bojā, alkohola izraisītu negadījumu dēļ, tad arī tas ir pagodināmi," nosaka priekšsēdētāja. Tāpat apsveikumu saņēma arī Vizma Rēriha, Aigars Strēlis, Vizma Pūce, Andželika Šilina, Vija Sedola, Ēriks Ešenvalds, Hanss Martins Jensons, Dace Zīraka, Andris Razma, Uldis Kaušis, Inese Jaunzeme, Agrita Zommere, Osvalds Narkuss, Ruta Oknere un Inese Krūza.

Pēc priekulnieku godināšanas sekoja koncerts, ko vadīja Liepājas leļļu teātra "Maskas" aktieri, svētku mielasts un balle ar groziņiem. Apmeklētāji priecājās arī par Stefas Bulavkinas izstādīto sveču kolekciju, kurā varēja apskatīt neskaitāmas gaismas nesējas – sākot no maza lācēna un beidzot ar milzu piramīdu. "Iedejojām jauno Kultūras namu kārtīgi – līdz četriem rītā," pastāsta V.Jablonska. Viņa saņēmusi atzinīgus vārdus par paveikto rekonstrukciju un cer, ka cilvēkiem patiesi patīk. "Viņi jau gribētu, lai remonts turpinātos, taču visu uzreiz mēs nevaram atļauties. Plānojot budžetu, domājām, lai katrai iestādei ir iespējas kaut ko atjaunot, turklāt pietiekami daudz līdzekļu prasa arī sporta zāles būvniecības projekts," atzīst pašvaldības vadītāja. Viņa saņēmusi vairākus priekšnesumus arī par priekulnieku godināšanu, ko varēs uzlabotā versijā īstenot jau nākamgad – Priekules 80.dzimšanas dienā.


Likumpārkāpēji nerimstas
Pēteris Jaunzems

Aizvadītajos šā gada mēnešos Liepājas iekšējo ūdeņu kontroles sektora darbinieki pastiprinātu uzmanību pievērsuši Reiņu un Liepājas ezeram. Kā paskaidroja sektora vadītājs Ģirts Liepiņš, šīs ūdenstilpes ir bagātas ar zivīm un tāpēc kā magnēts pievelk maluzvejniekus. Sarīkotie reidi apliecinājuši, ka aizdomas nav bijušas veltas.

Jau februāra vidū nomaļajā Reiņu ezerā, kas atrodas dabīgā ielejā Priekules pagasta teritorijā, izdevās iztraucēt likumpārkāpējus. Tiesa gan, toreiz tie paguva sasēsties automašīnās un aizbēgt, taču ezerā izliktās divdesmit ūdas nonāca vides uzraugu rokās. Pēc neilga laika, pārbaudi atkārtojot, izdevās aizturēt divus vīrus, kuriem nebija makšķernieka kartes. Abi arī izmantoja makšķerēšanai vairāk rīku, nekā ir atļauts. Vēl pēc dažām dienām kontrolieri atkal atrada ūdas. Makšķernieki, kas sēdēja pie savām bada pātagām, neatzinās, ka rīki piederētu viņiem. Brangāks ķēriens inspektoriem patrāpījās 6.martā, kad izdevās aizturēt ūdu licējus. Tie bija buncenieki Jānis un Dzintars, bet trešais vīrietis abus maluzvejniekus bija atvedis uz ezeru. Dzintaram, kurš bija lietojis 8 ūdas, nācās samaksāt piecu latu lielu sodu, bet Dzintars, kas bija darbojies ar 28 ūdām, šķīrās no 15 latiem.

Pavasarim iestājoties, maluzvejnieku izsekošanas reidu maršrutos aizvien vairāk ietvēra Liepājas ezeru un tā apkārtnes ūdenstilpes. Pirmos pārkāpējus aizturēja pie Toseles. Nikolajs tika sodīts par makšķerēšanu ar dzīvo ēsmu, bet Igoram nevarēja uzrādīt makšķernieka karti. 21.martā, kad bija jau satumsis, trīs tīklus izdevās izņemt no ūdens laivu kooperatīva "Amata 10" tuvumā. 23.martā pie Toseles iekrita Jons, kurš stāvēja pie upes, turot rokās metrus četrus garu un mitru tīklu. Viņa attaisnošanās, ka tīklu aizķēris un izvilcis makšķerējot, nebija pārliecinoša, tādēļ nācās samaksāt 25 latu sodu. Pēc tam tika sodītas divas personas, kas makšķerēja bez kartēm. 24.martā kontrolieri apbrauca lielu līkumu, sākot pārbaudi ar Liepājas ezeru, turpinot to Durbes ezerā, bet pēc tam dodoties gar Bārtas upi uz Lietuvas pusi. Dunikas pagasta teritorijā izdevās izņemt no Vecupes vienu tīklu. Par vimbu makšķerēšanu ar vairāk nekā divām gruntsmakšķerēm 5 latu naudassodu nācās samaksāt Igoram. Četrus pārkāpējus todien aizturēja arī pie Toseles.

Protokolu un 20 latu lielu naudassodu par to, ka nebija izpildījis savus zvejnieka pienākumus, izpelnījās arī licencētais ezera zvejnieks Aldis. Notikumiem bagāts bija 28.marts. Saņēmuši signālu par to, ka ezerā ielikts ap 300 metru garš tīkls, inspektori devās to pārbaudīt. Tomēr maluzvejnieks bija pasteidzies ātrāk un tīklu izņēmis. Taču, pārmeklējot apkārtni pie Reiņu laivu kooperatīva, izdevās atrast sešus citus tīklus. Dienu vēlāk Liepājas ezerā aiz Maiļraga sektora darbinieki ar motorlaivu pārsteidza Sergeju. Viņš bija uzvilcis hidrotērpu un, izkāpis no nereģistrētās laivas ezerā, pārbaudīja tīkla saturu, liekot zivis maisā. Kad pamanīja inspektorus, maisu, kurā atradās astoņi ruduļi un četri līņi, atgrūda no sevis. Tomēr tas nelīdzēja, lai izvairītos. Maluzvejnieku aizturēja un personības noskaidrošanai nogādāja policijā. Par to, kā sodīt Sergeju, lēmums vēl neesot pieņemts, jo uz lietas izskatīšanu vainīgais neieradās. Tagad viņu aicinās uz izskatīšanu atkārtoti. Vēl vienu tīklu ezerā kontrolieri atrada 31.martā. Pavisam marta gaitā likumpārkāpējiem sastādīti 10 protokoli un izrakstītas 11 soda kvītis. Ražens cēliens!

Ģirts Liepiņš atgādināja makšķerēšanas cienītājiem, ka laivā vizināties un no tās makšķerēt nav aizliegts, taču spiningošana Liepājas un Durbes ezerā, kā arī Prūšu ūdenskrātuvē varēšot notikt tikai no 1.maija, bet citās vietās ar maiju tā būs atļauta no krasta.


Laiks pārbaudīt meliorētās platības
Pēteris Jaunzems

Pavasaris ir tas periods, kad, pazeminot palu ūdeņu līmeni, intensīvi darbojas meliorācijas tīkls. Tādējādi sevi atklāj arī tās vietas, kur drenāža ir aizsērējusi. Šī iespēja jāizmanto, veicot lauku saimniecībās meliorēto platību apsekošanu. Par to, kas šajā sakarībā zemju īpašniekiem būtu jāliek aiz auss, runāju ar mācību projekta "Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošanas nozīme lauksaimniecībā" autori un Grobiņas pagasta lauku attīstības speciālisti Annu Viņķeli.

Apstaigājot laukus, nemaz nav tik vienkārši nosacīt, uz kuru pusi tie ūdeņi plūst un kā tam patiesībā būtu jānotiek?

– Tāpēc, pirms ķeramies pie pārbaudes, vispirms būtu jāiepazīstas ar Zemes īpašuma meliorācijas pases saturu, jāizpētī pasei pievienotais meliorācijas sistēmu būvju un ierīču izvietojuma jeb tā dēvētā nosprauduma plāns. Ja kāds pasi nav saņēmis vai ir to nozaudējis, dokumentu var saņemt Dienvidkurzemes Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Liepājas nodaļā Aizputē, Padures ielā 1 pie inspektora Visvalda Krūzes. Viņam var arī piezvanīt pa tālruni 3459064. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem visas saimniecības zemē esošās meliorācijas sistēmu būves un ierīces ir jāuzrauga un jākopj pašiem zemes īpašniekiem vai tās lietotājiem.

Meliorācijas darbiem taču paredzēts arī valsts atbalsts. Kā pie tā tikt?

– Apsekošanas gaitā īpašniekam vai lietotājam jāapzina darbi, ko nepieciešams paveikt meliorēto platību sakārtošanai. Kad tas būs paveikts, kļūs iespējams izvērtēt, kuri no darbiem paveicami saimniecības spēkiem un kādu pasākumu nodrošināšanai ir nepieciešams piesaistīt valsts subsīdiju maksājumu atbalstu. Gribu ieteikt, ka vispirms, ierīkojot notekas, iztīrot drenāžas kontrolakas un virszemes ūdeņu uztvērējus, kā arī attīrīt iztekas un caurtekas no pielūžņojuma, ir svarīgi novadīt virszemes ūdeņus no ziemāju sējumiem. Jāplāno arī grāvju nogāžu un bermu attīrīšana no krūmājiem. Šeit pieminētie darbi ir redzamie bojājumi, taču ir iespējami arī tādi, ko ar aci nevar saskatīt. Segto bojājumu gadījumos pavasarī var iezīmēt plānā pārmitro platību kontūras un aptuveni norādīt iespējamās meliorācijas sistēmas bojājumu vietas. Drenāžas segto bojājumu vietu noteikšana, atrakšana un izlabošana ir tehniski samērā sarežģīta operācija un prasa noteiktu secību un precizitāti, tāpēc nav slikti, ja talkā pieaicina speciālistu.

Un kādam mērķim kalpos jūsu izstrādātais projekts?

– Zinot to, ka visiem lauksaimniekiem, kas vēlas saņemt Eiropas Savienības maksājumus, ir jāievēro labas saimniekošanas prakses nosacījumi, kuru neatņemama sastāvdaļa ir labi koptas meliorētas zemes, esmu sagatavojusi mācību projektu "Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošanas nozīme lauksaimniecībā". Tā pieteikumu iesniedzu Liepājas rajona padomes un Pieaugušo izglītības centra 9.izglītības projektu konkursam "Liepājas rajona iedzīvotāji ceļā uz izglītotu un eiropeisku sabiedrību". Projekts izpelnījies atbalstu, tāpēc aicinu interesentus piedalīties tā pirmajā nodarbībā, kas notiks Grobiņas Pagasta padomes telpās 20.aprīlī pulksten 10. Priekšlasījumu sniegs Ūdenssaimniecības un zemes zinātniskā institūta hidroloģijas nodaļas vadošais pētnieks dr. sc. ing. Juris Strūbergs.