Kurzemes Vārds

11:18 Pirmdiena, 26. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

CILVĒKS LAUKOS

Sējējs Staņislavs, kam ir sava Barbara, bet nav Amazones

Pēteris Jaunzems

Jau vesela paaudze būs izaugusi, kopš sēklu zemē kaisa ar traktoru vilktām un jaudīgām sējmašīnām. Šodien saimniecībās to dara ar modernām amazonēm, kur iespējams regulēt gan sējas dziļumu, gan biezību. Taču kādreiz vārdu - sējējs - saprata daudz citādāk: gāja vīrs pa tīrumu, bet, kaklā uzkarināts, uz krūtīm viņam atradās apaļš klūgu pinuma trauks. Saskaņoti sperot soļus, ar sauju viņš ritmiski ņēma no sētuves graudus un, viegli atvēzējies, svieda tos sev priekšā zemē.

Likās tādu ainu mūsu laikos var skatīt tikai nodzeltējušās fotogrāfijās, gleznās vai kinofilmās. Daudz ūdeņu aiztecējis, kopš sētuvītes novietotas muzejos. Tomēr šopavasar bijām liecinieki, ka ne visur vajadzība pēc tam ir zudusi. Sējēju, šī vārda tēvu tēvu izpratnē, satikām pirms dažām dienām netālu no Priekules pagasta Kalnu ielas 4 mājām. Tas ir vietā, kur kolhozu gados atradās Kaņepju lielferma. Uzartu un apecētu lauku, viegli apautām kājām ar sētuvi kaklā un plecā uzsviestu zāģu skaidu tarbu, joslu pa joslai apstaigāja septiņdesmit gadus vecais Staņislavs Vašķis.

Viņš pastāstīja, ka iepriekšējā dienā šeit iesējis miežus, bet tagad tiem apakšā gribot vēl pasēt arī ilggadīgo zālāju mistru: āboliņu, auzeni un timotiņu. Savas sējmašīnas viņam neesot, bet no citiem pasūtīt iznākot dārgi. Tāpēc gribot negribot nācies atcerēties savulaik Lietuvā tēva mācīto paņēmienu. Darbs prasīšot viņam daudzas stundas, jo jāapsēj pusotrs hektārs, bet kājām vairs nav tā viegluma, kas bijis jaunībā, un arī vieglo sēklu tālu neesot iespējams aizsviest.

Senajos laikos, lai varētu nosacīt, kur sējējs jau vienreiz gājis, tam blakus soļojusi sieviete ar salmu vīkšķi padusē. Laiku pa laikam nometot pa salmu saujai zemē, viņa iezīmējusi apsēto lauka daļu. Taču Staņislavs šīs lietas vienkāršojis, pielietojot zāģu skaidas. Tā nu viņš vienlaikus pildot divas funkcijas: pats sējot un pats sev norādot ceļu.

Labība Staņislavam Vašķim vajadzīga, jo jābaro gotiņas un nesen nopirkto sivēntiņu pārītis. Kaut arī zemkopim sēt un audzēt ar visu taupīšanos iznākot dārgi, paša audzējumu tomēr nekādā ziņā nevarot salīdzināt ar pirkto. Saimniecības darbos vecajam vīram palīdzot sieviņa Barbara. Bet pieniņš, ko viņi pa diviem nevarot izdzert, lieti noderot bērniem un mazbērniem. Kādreiz Vašķu pārim bijuši pieci bērni, taču divi no viņiem, atstājot vecākiem rūpes par palicējiem, esot pārāk agri aizgājuši Aizsaulē. Arī pārējie no Vašķu bērniem algotu darbu nevarot atrast, un tāpēc lētāk varot izdzīvot, ja pēc iespējas visi turoties kopā.