Kurzemes Vārds

17:55 Pirmdiena, 17. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

"Vajag apvienoties ar Ventspili"

Anda Pūce

Nesen piedalījos SIA "Sigma Serviss" direktora Ērika Zundas un Liepājas rajona Reģionālās attīstības nodaļas rīkotajā preses konferencē par iedzīvotāju aptauju, kas veikta, lai plānotu reģionālo attīstību rajonā. Iedzīvotājiem bija jāatbild uz virkni jautājumu, ko apkopojot speciālisti secinās, kurus pagastus vislabāk būtu apvienot. Interesanti, ka sākumā par anketu un aptauju vispār bija ļoti pretrunīgi viedokļi. Vieni teica, ka tā vajadzīga tikai rīkotāju naudas pelnīšanai, citi sprieda, ka jautājumi ir ļoti neprofesionāli un no tiem maz ko varēs secināt. Bija arī atbalstītāji.

Neko nevaru secināt par anketu, jo socioloģiju esmu mācījusies tikai vienu semestri, taču, uzzinot aptaujas rezultātus, gribu teikt: tā jau nu nav, ka aptauja ir sacerēta un cilvēki saņēmuši (saņems?) naudu par darbu, kas vispār nav darīts. Lai arī mani diemžēl neviens neaptaujāja, tomēr es neskumstu, jo acīmredzot neietilpu to nejauši izvēlēto respondentu sarakstā, ko speciālisti izklaušināja manā dzīvesvietā Nīcas pagastā. Turklāt, kā uzsvēra Reģionālās attīstības nodaļas vadītājs Jānis Grundbergs, iedzīvotāji anketas varēja izpildīt arī brīvprātīgi, meklējot tās savās pašvaldībās.

Klausoties anketēšanas rezultātos, man šķita svarīgi, ka aptaujātie izprot labumus, ko dod pašvaldību apvienošana. Daudzi atbildējuši, ka apvienoties vajag, lai samazinātu bezdarbu, uzlabotu sociālo apkalpošanu un palielinātu pašvaldības attīstības iespējas. Manuprāt, šīs atbildes rāda, ka iedzīvotājiem ir pietiekami daudz informācijas par pašvaldību attīstības procesiem, tātad vismaz daļa no viņiem ģimenes lokā pārrunājuši, kā būtu, ja apvienotos ar kaimiņpagastu, sprieduši, ko gūtu, ko zaudētu.

Patiesi iepriecināta par iedzīvotāju viedokli bija pašvaldību apvienības "Bārtava" prezidente Gunta Strēle. Rajona dienvidu pašvaldību iedzīvotāji aptaujā nav varējuši izvēlēties vienu pagastu, kam pievienoties, tādēļ reāli varētu turpināties bārtaviešu uzsāktie centieni turpmāk pastāvēt, savstarpēji sadarbojoties, nevis apvienojoties. Gunta Strēle ir apmierināta, ka apvienības vadošo cilvēku domas sakrīt ar iedzīvotāju domām, tātad "kurss uzņemts pareizi". Prezidente draud piespiedu apvienošanas gadījumā veikt vēl kādu aptauju un pierādīt, ka racionāla saimniekošana iespējama arī sadarbojoties. Optimāla saimnieciskā modeļa izstrāde saviem deviņiem pagastiem šogad ir "Bārtavas" galvenais mērķis.

Rajonā ir ne tikai apvienošanās atbalstītāji, bet arī tās noliedzēji. Šie cilvēki baidās, ka likvidēs skolas, kultūras namus un citas iestādes. Par to liecināja arī kādas žurnālistes uzdotais bažīgais jautājums, vai, cenšoties pilnveidot sabiedriskās iestādes jaunizveidoto novadu centros, neizzudīs mazie feldšerpunkti. Ir pilnīgi skaidrs, ka pamatskolai, pārtikas veikalam, feldšerpunktam, ugunsdzēsēju brigādei ir jābūt katrā pagastā, varbūt pat katrā apdzīvotā vietā, taču kvalitatīvus medicīnas pakalpojumus, vidusskolas un kultūras centrus nav racionāli veidot katrā pagastā, izskaidroja "Sigma Serviss" direktors. Viņš izteicās: arī izveidojot visam novadam vienu administrāciju, nav jādomā, ka pēc katras izziņas cilvēkiem būs jāmēro ceļš uz novada centru. "Nosēdiniet katrā pagastā vienu cilvēku, nodrošiniet viņu ar sakariem, datoru, un lai viņš, sazinoties ar novada vadītājiem, izsniedz izziņas," optimistiski sacīja Ē.Zunda.

Tādēļ arī anketās jautāts par problēmām, ko cilvēki visbiežāk risina pašvaldībās. Lūk, te vēl viens pierādījums, ka aptauja veikta, lai savāktu informāciju, kas vēlāk tiešām var noderēt. Interesanti, ka cilvēki, risinot dažādas problēmas, visbiežāk meklē palīdzību tieši pie pašvaldību darbiniekiem, reti pie Pagasta padomes vai Pilsētas domes priekšsēdētāja, bet praktiski nekad pie deputātiem. Laikam jau šīs atbildes ļauj secināt, ka cilvēkiem ir vienalga, kur pulcējas deputāti - tepat pagastmājā vai novada centrā. Uzņēmīgiem cilvēkiem vajadzētu izdomāt optimālāko modeli iedzīvotāju apkalpošanai novados, un, iespējams, tad jaunizveidotie novadi varēs darboties veiksmīgi.

Dažkārt iedzīvotāji anketās apvienošanos salīdzinājuši ar kolhozu veidošanu, tādējādi izsakot bažas par iespējamo pagastu identitātes zaudēšanu. Aptaujātāji uzskata, ka šādi tā saucamie psiholoģiskie aspekti nopietni jāņem vērā un novadu veidošana to neizslēdz. Bet skeptiķi anketās izteikušies: "Iedzīvotāju domas vienalga neuzklausīs..."

"Sigma Serviss" savu darbu turpinās, un iedzīvotāju aptauja ir tikai viens no posmiem projektā par reģionālās reformas iespējām rajonā. Speciālisti gan izteicās, ka darbs būtu produktīvāks, ja nopietnāka attieksme pret to būtu pašvaldību darbiniekiem un vadītājiem. Diezin vai atbildi "vajag apvienoties ar Ventspili", ko izteicis kāds no šīs pilsētas visai attāla pagasta vadītājs, varot uzskatīt par nopietnu pieeju. Nereti pašvaldību darbinieku anketas izpildītas visai pavirši, nekorekti minot skaitļus un citas lietas. Piemēram, Grobiņas pagasta darbinieku izpildītajā anketā nekas nebija minēts, ka, īstenojot reformu, Cimdeniekus vislietderīgāk būtu pievienot Liepājai, par ko vairākkārt skaļi izteikušies pagasta pašvaldības pārstāvji. Turklāt arī gadoties, ka pašvaldības vadītājs negrib apvienot savu pagastu ar citu tikai tādēļ, ka viņam nepatīk sadarboties ar savu kolēģi.