Kurzemes Vārds

13:11 Otrdiena, 20. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Sarakste ar lasītājiem

Pēc apkures

Kirils Bobrovs

Pēdējās dienās pirms apkures sezonas beigām redakcijai bija jāuzklausa daudz dusmīgu lasītāju, kuri zvanīja par neizturamo karstumu dzīvokļos. Grūti bija skaidrot, ka izdotais rīkojums par apkures beigām saistīts nevis ar temperatūru atsevišķos dzīvokļos, bet gan ar diennakts gaisa temperatūru - trīs dienas jābūt vairāk par plus astoņiem grādiem. Un šādu lēmumu pieņem nevis kaitnieki no "Liepājas siltuma", bet gan pašvaldības vadītāji. Tagad tas viss, paldies Dievam, jau garām. Vismaz līdz oktobrim.

Sezona beigusies, bet problēmas palikušas. Konkrēti gribu pastāstīt par sadomātajām problēmām. A.Vedenova no O.Kalpaka ielas 62 ir sašutusi: kādēļ mums liek maksāt par ūdens sildīšanu, pat tiem, kam dzīvokļos ir skaitītāji? Jo Ministru kabineta noteikumi (1997.gada 22.jūlijs) paredz maksāt tikai par ūdens sildīšanai izmantoto siltumenerģiju. Bet vai tad tas nav viens un tas pats? Taču, pēc vēstules autores domām, ieraksts par ūdens sildīšanu namu pārvalžu maksājuma paziņojumos ir savdabīgs precedents, lai drīzumā no mums varētu iekasēt maksu arī par gaisu. Ja A.Vedenova savu aso vēstuli būtu aizsūtījusi nevis "Kurzemes Vārdam", bet gan citām avīzēm, tur to uztvertu savādāk. Bet mēs jau lasītājiem vairākkārt un ļoti detalizēti skaidrojām, kas ietilpst maksā par ūdeni. Tādēļ lūgums palīdzēt tikt skaidrībā ar šo problēmu ir mazliet nevietā. Bet pāris vārdos varu atkārtot: kad mēs maksājam par ūdeni, summējam auksto un karsto ūdeni (neatkarīgi no ierīkotajiem skaitītājiem), bet par ūdens vienas daļas sildīšanu, kam nepieciešamas atsevišķas izmaksas, jāmaksā atsevišķi. Tā bijis vienmēr. Bet, ja kubikmetrus vajadzētu pārvērst gigakalorijās, tad to paskaidrot būtu daudz grūtāk.

Pavasaris dažreiz uzvedina lasītājus arī uz citām aktuālām tēmām. Piemēram, par putekļiem. Vēstuli par to atsūtīja O.Galveits: "Putekļi ir sīkas, cietas daļiņas. Šīs daļiņas, ilgi uzturoties gaisā, ir kaitīgas veselībai. Atmosfēras gaisā putekļi atrodas pastāvīgi. Galvenais putekļu avots ir ražošana?" Kā redzam, autors izvērtē problēmu, sākot no teorētiskiem pamatiem. Tālāk viņš raksta par dzīvokļu un sadzīves aspektu. Šeit, protams, viss atkarīgs no mums pašiem. Un beidzot - par ielām. Autors raksta, ka padomju laikā bija speciālas mašīnas, kas regulāri brauca pa ielām un laistīja ūdeni. Kur gan tās palikušas? Autors domā, ka tās, iespējams, ir nolietojušās, bet jaunas tehnikas iegādei nepieciešama nauda, tādēļ jāgaida lietus. Putekļi ir liela problēma arī pašiem autovadītājiem - mašīnas bieži jāmazgā. O.Galveits iesaka Pilsētas domei vairāk vērības veltīt jaunu koku stādīšanai, jo tie spēj aizturēt līdz 72 procentiem putekļu. Šādus kokus stāda. Taču arī šiem darbiem nepieciešami līdzekļi, un vēl jāņem vērā, ka daļa šīs naudas pie mums jātērē veco koku, konkrēti - papeļu nozāģēšanai. Rodas noslēgts loks. Protams, diemžēl.

L.Makejeva no Meža ielas 18 savā vēstulē pavēstīja par konflikta situāciju autobusā. Gribu likt pie sirds visiem, kas kādreiz vēl rakstīs par līdzīgiem jautājumiem, ka šādā veidā nav iespējams panākt taisnību. Par to liecina daudzu gadu pieredze. Pirmām kārtām, jāņem vērā, ka divām konfliktējošām pusēm vienmēr ir divas taisnības. Turklāt cietušajiem parasti nav liecinieku un viņi nav noskaņoti cīnīties par savu taisnību līdz galam. Tādēļ pirms šādu vēstuļu rakstīšanas mazliet jāatdziest, tas ir, jāpagaida vismaz līdz rītdienai. Spriežot pēc rakstītā, vēstules autore iekāpa autobusā pa aizmugures durvīm un, kamēr samainīja naudu un aizgāja līdz šoferim nopirkt talonu, viņai ceļu aizšķērsoja kontrolieris. Autobuss jau bija aizbraucis līdz nākamai pieturai. Un tā tālāk. Mēs jūtam līdzi L.Makejevai. Bet, ja jau tā gadījies, varam sniegt arī padomus, tiesa, vecus. Pirmais: autobusā jākāpj pa priekšējām durvīm. Otrais: jāsagatavo vajadzīgās monētas, bet vēl labāk - pats talons. Un pēdējais: ja salons ir pārpildīts, naudu šoferim var palūgt nodot. Bet, ja pasažierim ir slima sirds, kam gan tas rūp? Diemžēl autobusos nav tādu atlaižu. Var sacīt - diemžēl.

Nobeigumā mūsu lasītājas A.Apsītes pieticīgais lūgums vecāku cilvēku grupas vārdā, kā to apgalvo rakstītāja. Šādu vēstuli labāk būtu bijis sūtīt Pilsētas domei, ja tajā izklāstītās problēmas atbilst patiesībai, tas ir, ja Kapsētu pārvalde nereaģē uz lūgumiem Ziemeļu kapu apmeklējumiem atvērt otros vārtus O.Kalpaka ielas pusē. Kādēļ agrāk to varēja izdarīt, bet tagad vairs ne? To tik tiešām grūti saprast. Tādēļ mēs šo jautājumu pāradresējam kompetentākiem speciālistiem, lai viņi izdomā kādus būtiskus pretargumentus.