Kurzemes Vārds

12:43 Sestdiena, 17. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Popkovs aiziet Šeļests atnāk

Andžils Remess

Treneru maiņa futbola komandās nav nekas neparasts, un cik tad sen, kad arī mūsu pilsētas galvenajā komandā galvenie treneri dažu gadu laikā mainījās reizes piecas. Tas gan notika laikā, kuru atceramies kā murgu, jo ne vienmēr zinājām, vai mūsu pilsēta spēs piedalīties valsts meistarsacīkstēs, un treneru karuselis tikai raksturoja šo Liepājas futbola nestabilitāti.

Normālos apstākļos šādas maiņas parasti notiek, vienai sezonai beidzoties un sākot gatavoties nākamajai, un arī gandrīz tikai tad, kad treneris nav attaisnojis ar viņu saistītās cerības. Taču vismaz Liepājas futbola garajā vēsturē nezinu tādu gadījumu, kad galvenais treneris aizietu vai viņam liktu aiziet meistarsacīkšu finiša posmā, kad komanda nodrošinājusi medaļas un ar galveno treneri tikko parakstīts līgums par strādāšanu vismaz vēl vienu gadu.

Jā, "Liepājas metalurga" komanda šoruden nespēlē izteiksmīgi un pagaidām vairumā spēļu izpaliek Popkova solītā ātrā, mobilā, dinamiskā darbība, arī cerētās sudraba medaļas attālinājušās, un tomēr Jurija Popkova vadītie liepājnieki pēdējo trīs gadu laikā droši kļuvuši par vienu no trīs labākajām komandām Latvijā. Un, ja viens no mūsu pilsētas futbola stabilitātes pamatakmeņiem ir stabils saimnieks komandai - uzņēmums "Liepājas metalurgs", tad otrs - stabils treneris.

Tāpēc arī tik pārsteidzoša šķita ziņa, ka aizvakar, tikai sešas kārtas pirms Latvijas meistarsacīkšu beigām, pie "Liepājas metalurga" stūres Juriju Popkovu nomainījis Anatolijs Šeļests, kurš tikai pirms nedēļas no Maskavas ieradās Liepājā un kura atnākšana izraisīja dažādus minējumus. Tā vien šķita, ka Šeļests, kurš Maskavas "Spartaka" sistēmā bija palicis bez darba, tika atsūtīts uz mūsu pilsētu tikai tāpēc, lai parādītu, ka vasarā parakstītais sadarbības līgums starp "Liepājas metalurga" un Maskavas "Spartaka" komandām nav tukša formalitāte.

Tāpat minējumus izraisīja Popkova aiziešanas iemesls, jo viņa paziņotais par aiziešanu tūlīt pēc sestdien zaudētās spēles tiešām šķita mirkļa emociju uzvirmojums, un nebūtu nopietni domāt arī to, ka pēc viena zaudējuma kluba vadītāji liktu trenerim aiziet.

Lai tiktu skaidrībā par šīm un citām lietām, vakar notika saruna ar abiem treneriem - bijušo un jauno, un pirmais jautājums Jurijam Popkovam bija:

- Kāpēc pēkšņi nolēmāt aiziet no sava posteņa?

- Pēdējo spēļu neapmierinošo rezultātu dēļ. Kaut arī pašreiz vēl viss nav zaudēts, tomēr sapratu, ka šajā brīdī netieku galā ar saviem pienākumiem. Tāpēc arī iesniedzu atlūgumu.

- Un tomēr jūsu vadībā Liepājas futbols guvis panākumus, kādu nebija daudzu desmitu gadu garumā.

- Tā nebūtu pareizi teikt, ka tas ir tikai mans nopelns. Par to vispirms jāpateicas "Liepājas metalurga" kluba vadītājiem, kuri radīja labus apstākļus. Tas bija kopējs radošs darbs, un vēlreiz gribu viņiem pateikt paldies par uzticēšanos, par lieliskām attiecībām. Tāpat gribu pateikt lielu paldies Liepājas futbola cienītājiem, ar kuriem man izdevās nodibināt kontaktu. Pirms braukšanas uz Liepāju man teica, ka šeit cilvēki ir smagi, mani noēdīšot, taču sastapu pilnīgi pretēju, ļoti labvēlīgu attieksmi un ļoti labus cilvēkus. Bet "Liepājas metalurga" futbolistiem gribu novēlēt mīlēt futbolu. Es vienmēr ļoti uzmanīgi sekošu līdzi šīs komandas attīstībai. Jo kaut ko viņu labā tomēr esmu darījis - kā treneris un kā cilvēks.

- Ko jums visvairāk izdevās izdarīt Liepājā?

- Panākt rezultātu. Izveidot kolektīvu, kas var atrisināt uzdevumus. Bet tāda nu reiz ir trenera profesija - ja iepriekšējās spēlēs mēs būtu iesituši vārtus tad, kad bija jāiesit, un nebūtu zaudējuši vārtus tad, kad nebija jāzaudē, es pašreiz būtu citā, iepriekšējā statusā, nevis bezdarbnieks. Bet ilgi bezdarbnieks nebūšu, jo no sešpadsmit gadu vecuma esmu pieradis sev pelnīt maizi. Kādā veidā to darīšu - vēl nevaru pateikt. Bet tas tikai Latvijas futbolam nāk par labu, ka treneris Popkovs palicis bez darba. Līdz ar to radusies lielāka konkurence.

Pēc Šendeļa Geršoviča, kurš Liepājā deviņdesmito gadu vidū ieradās no Lietuvas un nostrādāja divus mēnešus, no Krievijas atnākušais Anatolijs Šeļests pēdējo piecdesmit gadu laikā ir otrais ārzemju treneris, kas vada mūsu pilsētas komandas.

- Vai uz Liepāju braucāt jau kā metalurgu komandas galvenais treneris, vai arī citā nolūkā?

- Maskavas "Spartaka" uzdevumā braucu iepazīties ar stāvokli komandā, ar noskaņojumu. Lai izstrādātu ceļus, kā atrisināt kopējus uzdevumus. Tātad tikai kā konsultants.

- Kad jums piedāvāja kļūt par galveno treneri, vai uzreiz piekritāt?

- Kāpēc ne? Treneris ir mana profesija. Man piedāvāja līgumu uz diviem gadiem, un to arī pieņēmu.

- Ko jūs līdz tam zinājāt par Liepājas futbolu?

- Ļoti maz. Zināju, ka liepājnieki kādreiz spēlējuši PSRS meistarsacīkšu 2.līgā.

- Kādu jūs ieraudzījāt "Liepājas metalurga" komandu?

- Redzēju tikai spēli Valmierā un videoierakstu spēlei ar policistiem. Komanda ir labi fiziski sagatavota, apmācīta. Popkovs padarījis ļoti lielu darbu. Es nezinu katra spēlētāja reālās iespējas, bet ir daudz perspektīvu puišu.

- Ar ko jūs sāksit savu darbu "Liepājas metalurga" komandā?

- Puišiem ļoti daudz jāstrādā individuālās meistarības paaugstināšanā. Komandai jāuzlabo spēles disciplīna. Ātrāk jāpāriet no aizsardzības uzbrukumā. Ir pārāk lielas atstarpes starp atsevišķām līnijām.

- Kādas pārmaiņas esat iecerējis komandā? Saprotu, pēc tik īsa laika kaut ko konkrētu grūti pateikt.

- Principā man jau tagad skaidrs, kāda līnija jānostiprina. Bet izmaiņas nebūs lielas, divās, trīs pozīcijās. Būs jāpaiet laikam, kamēr puiši izpratīs, ko gribu no viņiem. Taču ceru, ka kaut kādas jaunas iezīmes komandas darbībā būs redzamas jau nākamajā spēlē.

Andra Gertsona foto

Anatolijs Šeļests spēlējis Kijevas "Dinamo", Dņepropetrovskas "Dņeprā", Maskavas "Lokomotīvē", Simferopoles "Taurijā", spēlējis un trenējis komandas Vācijā un Šveicē, bet iepriekšējā darba vieta bija galvenā trenera postenis Maskavas komandā "Spartaks - Čukotka", kas spēlēja Krievijas meistarsacīkšu 1.līgā, taču, nesaņēmusi materiālo atbalstu, no turnīra izstājās.

Galvenie treneri Liepājas pārstāvjiem Latvijas futbola meistarsacīkstēs deviņdesmitajos gados

1991.gads - Aivars Sveilis, Jānis Zuntners

1992.gads - Aleksandrs Jurenko

1993.gads - Jānis Zuntners

1994.gads - Jānis Zuntners, Eduards Safjanovs, Ilmārs Verpakovskis

1995.gads - Viktors Ņesterenko

1996.gads - Vladimirs Žuks, Šendelis Geršovičs

1997.gads - Jānis Gilis, Jānis Intenbergs

1998.gads - Jurijs Popkovs

1999.gads - Jurijs Popkovs

2000.gads - Jurijs Popkovs, Anatolijs Šeļests