Kurzemes Vārds

21:13 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Normāli ir tad, ja katram ir kur sirdi piesiet

Indra Imbovica

Aizvadītajā nedēļā Liepāja skanēja gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, bet nogalē jau pavisam īsteni dimdēja. Šķiet, ka ar jaunu spēku atdzimsts leģenda par Liepāju kā rokmūzikas galvaspilsētu. Daudzos viesus nepievīla otra leģenda - pilsēta, kurā piedzimst vējš, jo arī tas nesnauda māju pakšos, tāpat kā diemžēl arī lietus. Cik šis festivāls "Mēs - liepājnieki" bija izdevies vai kā tam pietrūka, par to, protams, tiks izspriests un izsvērts. Taču vienu var teikt daudz nedomājot - kopumā pēc intensīvās reklāmas bija cerēts sagaidīt vairāk apmeklētāju, lai gan to, ņemot vērā ne visai labvēlīgos laika apstākļus, bija pietiekami. Tomēr noslēguma koncerts, šķiet, kompensēja visus citus festivāla pasākumus, jo tas iepriecināja un vienoja ao trijiem tūkstošiem apmeklētāju.

Kāpēc tas tā, grūti pateikt, tam vajadzīga rūpīga analīze. Tomēr nedomāju, ka tas jāuztver sāpīgi un ar aizdomām. Liepājnieki nekad nav bijuši droši prognozējami. Pie tam katrai sabiedrības daļai ir savas intereses. Tāpēc, ka absolūtais vairākums ar lepnumu sauc līdzi - jā, mēs esam par Liepāju, mēs esam liepājnieki, mēs mīlam savu pilsētu, mēs lepojamies ar to utt. - tas nenozīmē, ka visi pūļiem arī skries uz šiem koncertiem, jo, atvainojiet, netrūkst arī tādu, kuriem tie ir vai nu vienaldzīgi vai arī nepatīk. Tie laiki, kad, piemēram, uz Paula vai Rozenštrauha koncertiem masas plūda kā svētceļojumā, sen pagājuši. Tad tiešām visas sirdis pukstēja vienā ritmā. Bet arī šodien faktā, ka liepājniekiem - tagadējiem un bijušajiem - ir tāda neizskaidrojama kopības izjūta, pat daudz kur klāt neesot un pat daudz ko noraidot, arī ir kaut kas bezgala skaists. Ne velti daudzi tik ļoti par to mūs apskauž.

Un, iespējams, apskaudīs vēl vairāk, ja liepājniekiem izdosies vēl viens Latvijā un droši vien visā Baltijā līdz šim nebijis projekts. Proti, Liepājas Simfoniskā orķestra un grupas "Līvi" kopēja albuma ieraksts, kas notiks diriģenta Jēkaba Ozoliņa vadībā. Speciālisti gan saka, ka tas pie mūsu tehniskajām iespējām ir "nāves numurs", nemaz nerunājot par ārkārtīgi sarežģīto un smago mūziķu darbu, kas kopumā prasa ievērojamus finansiālos izdevumus. Acīmredzot "Līviem", uzsākot šīs idejas realizāciju, nebija īsta priekšstata, kādas pūles un naudas līdzekļus tas prasīs. Ar katru mēģinājumu problēmas nāk klāt. Vispirms, izrādījās, ka Latviešu biedrības nams šādam ierakstam nav piemērots un tagad tas notiks koncertzālē, Graudu ielā, pie tam daļu būs jāveic naktī, lai nebūtu lieku trokšņu.

Jāatzīst, ka Jēkabs Ozoliņš ir liels ideālists, ziedojot savu enerģiju šim projektam. Tomēr, kas zina, jo, kā mēdz teikt - uz dullajiem turas pasaule. Viņš ir arī tas, kurš kopā ar basklarnetistu Uldi Locenieku saaicināja un noorganizēja Liepājas bigbendu, kas faktiski arī dibināts uz entuziasma pamata. Šī orķestra lieliskais koncerts bija labi apmeklēts pat lielā hokeja spēles laikā. Starp citu mūziķi šo faktu prata elastīgi izmantot, ik pa laikam atraktīvi klausītājiem ziņojot spēles rezultātus. Viņu sapnis ir dibināt Džeza klubu Liepājā. Tajā pašā laikā Roka kafejnīcu sapņo atklāt brāļi Raivo un Mareks Mediņi.

Lūk, cik plašs muzikālais spektrs veidojas. Protams, ka tādai pilsētai kā Liepāja ar vienu mūzikas klubu ir par maz, arī muzikālo žanru dažādībai jābūt. Normāli ir tad, ja katram ir kur sirdi piesiet, neuzstiepjot savu gaumi citiem. Un ja vēl akadēmiskā mūzika apvienojas ar rokmūziku! Liepājniekiem tas ir pa spēkam, jo, kā saka, talantīgi izpildītāji ir uz vietas. Jā, tikai līderu gan pietrūkst.