Kurzemes Vārds

20:13 Svētdiena, 17. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Interpola zīmētos rēgus kuģu tilpnēs pagaidām nav izdevies pamanīt

Gundars Matīss

Pavisam nesen Roberta Šūmaņa institūts Rīgā rīkoja konferenci par starptautisko organizēto noziedzību. Šajā forumā izskanēja arī Liepājas vārds. Pilsētai tika prognozēta ne visai saulaina nākotne, jo Liepājas osta jau tuvākajā laikā varētu kļūt par starptautisku noziedzības perēkli, pasaulslavenu kontrabandas centru, caur kuru plūdīs ieroči, narkotikas, mafija transportēs dzīvo preci un tika zīmētas vēl arī citas šausminošas vīzijas. Savukārt visa Latvija varot pārvērsties par noziedzības pārņemtu tranzītvalsti. Šādu viedokli atzina arī Interpola Eiropas komitejas loceklis, reizē arī Latvijas Interpola biroja priekšnieks Jurijs Jasinkēvičs. Arī viņš konferencē vairākkārt pieminēja Liepāju, jo īpaši tās ostu, sakot, ka starptautiskie noziedzīgie grupējumi sākuši cīņu par iespējām investēt šeit lielus līdzekļus, lai pēc tam nodarbotos ar nelegālu biznesu. "Kurzemes Vārds" aptaujāja vairākas amatpersonas, lai uzzinātu, cik pamatoti ir šādi apgalvojumi, kāds ir viņu viedoklis par narkotiku un dažādu preču kontrabandas iespējām, izmantojot Liepāju un novadu, ko amatpersonas domā par iespējamiem starptautisku noziedzīgu sindikātu mēģinājumiem iespiesties svarīgā tranzītceļa kontrolē.

Bēdīgās nākotnes ainas

Latvijas Interpola biroja priekšniekam it kā būtu jāzina, ko viņš runā un kāda līmeņa koferencē izskan šādi apgalvojumi. Varam tikai atgādināt galvenās tēzes, kas izskanēja Jasinkēviča uzstāšanās laikā un pēc tam tika atreferētas masu saziņas līdzekļos.

"Trešā Latvijas lielākā osta Liepāja drīzumā var kļūt par pasaules mēroga kontrabandas centru," paziņoja Jasinkēvičs. Interpola rīcībā esot informācija, ka par iespējām darboties Liepājā nopietni domājot noziedzīgās struktūras no ASV un Norvēģijas, bet Nīderlandē uzskatot, ka Liepāja drīz kļūšot par kaut ko līdzīgu Roterdamai, caur kuru nepārtraukti plūst narkotiku straumes. Vietējā Interpola biroja priekšnieks uzskata, ka runa nav tikai par narkotikām, jo caur trešo lielāko Latvijas ostu var tikt sūtīti nelegālie imigranti, ieroči, nelegālas izcelsmes alkohols, tabaka un naftas produkti. Taču nepatīkamākais esot tas, ka Latvija kopā ar tās ostām var kļūt par nozīmīgu kokaīna un heroīna tranzītvalsti. Kokaīnu no Dienvidamerikas caur Rietumeiropu un Latviju varot sūtīt uz Austrumiem. Pastāv arī iespēja heroīnu no Afganistānas un Pakistānas caur Latviju sūtīt uz Rietumeiropu. Kā piemēru tam, ka jau pretendējam uz narkotiku tranzītvalsts statusu, policists minēja neseno incidentu, kad uz Latvijas - Krievijas robežas aizturēja kravas automašīnu, kas veda ievērojamu marihuānas kravu.

Jasinkēvičs pieminēja vēl arī tādus noziegumus kā cilvēku orgānu nelegāls tranzīts, radioaktīvo atkritumu pārvadājumi, spēļu nami un personu apliecinošo dokumentu viltošana. Kopumā ieskicēja Latvijai un Liepājai ne visai iepriecinošanas nākotnes ainas.

Domā, ka Jasinkēvičs gribējis zupai pielikt pipariņu

Pēc aizsāktās diskusijas Lielbritānijas narkotiku apkarošanas biroja vadītājs Kīts Helavels tomēr nedaudz mīkstināja situāciju un paziņoja, ka narkotiku tirdzniecība Baltijas valstīs nerada draudus Ziemeļvalstīm, jo Latvijas, Lietuvas un Igaunijas loma narkotiku tranzītā ir neliela, tomēr viņš ieteica veikt stingrākus profilaktiskos pasākumus. Arī Liepājā oficiāli un neoficiāli aptaujātās amatpersonas un dažu firmu pārstāvji izteicās, ka Latvijas un Liepājas loma iespējamā narkotiku tranzītā un dažādu preču kontrabandā esot stipri vien pārspīlēta. Iekšlietu ministrijas Narkotiku apkarošanas biroja Kurzemes reģionālās grupas galvenais inspektors Aleksejs Kramzins nevarēja prognozēt, kas notiks nākotnē, taču viņa pārstāvētās iestādes rīcībā vismaz pagaidām nav informācijas par to, ka caur Liepāju tranzītā vestu lielākus daudzumus narkotisko vielu. Iespējams, runa varētu būt par alkoholu un tabaku, taču tā jau ir muitas kompetence.

Pēc Kramzina domām narkobiznesa pārstāvji parasti vēlas izvairīties no lieka riska un cenšas šķērsot pēc iespējas mazāk valstu robežas. Tāpēc, piemēram, vedot narkotiskās vielas no Afganistānas uz Zviedriju, drošākais ceļš varētu būt caur Sanktpēterburgas ostu. Iespējams, ka daudzus kontrabandistus atbaida tas, ka Latvijā noteikti samērā augsti cietumsodi par narkotisko vielu glabāšanu. Par šādu likumpārkāpumu var sodīt ar 8 līdz 15 gadus ilgu brīvības atņemšanu. Taču Kramzins pieļāva, ka situācija varētu mainīties pēc tam, kad Latvija kļūs par Eiropas savienības valsti un ES robeža būs Liepājas osta. Vienotajā ekonomiskajā telpā, braucot no vienas valsts uz otru, vienīgie kontrolieri paliktu policisti. Tad arī noziedzīgo struktūru interese par ostu tiešām varētu ievērojami pieaugt, jo tā atrodas ļoti izdevīgā ģeogrāfiskā vietā.

Iztaujātais Liepājas ostas kapteinis Eduards Raits uzskata, ka Jasinkēvičs tikai vēlējies piebērt piparus pie labām pusdienām. Viņš uzskata, ka drošības dienesti, muita, robežsargi un policija strādā visai augstā līmenī, tāpēc lielas nelikumības pašlaik nav iespējamas. Turklāt biroja vadītājs nav nosaucis konkrētus faktus un izplūdis vispārējos minējumos.

Nav dūmu bez uguns

Taču jau aptuveni pirms pusotra gada vairāku novada kārtībsargājošo iestāžu vadītāji apliecināja, ka viņu rīcībā ir operatīvā informācija par narkotiku plūsmu caur ostu. Arī bijušais Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieks Aloizs Blonskis vēl pirs diviem gadiem teica to pašu. Tikai neviens pulverīšus, tabletes vai kaut ko tamlīdzīgu uz kuģiem un ostas terminālā iebraukušajās automašīnās nav atradis. Pagaidām viss ir tikai baumu līmenī. Netiek izslēgta iespēja, ka kontrabanda un narkotiku tranzīts tiešām ir ļoti niecīgs, taču ir arī versija, ka kontrolējošie dienesti vēl nav pietiekami labi sagatavoti, lai tiktu galā ar tik smalku un sarežģītu uzdevumu. Pārāk nepieredzējuši ir mūsu muitnieki un robežsargi. Viens no policistiem, kas mācījies no norvēģiem narkotiku apkarošanas teoriju un praksi, teica, ka ziemeļvalsts policijas rīcībā ir tādi tehniskie līdzekļi, kādi pie mums nebūs vēl pēc 20 gadiem. Taču arī Norvēģijā joprojām ieplūst apreibinošās vielas. Ir arī minējumi, ka muitnieku un robežsargu zemās algas var provocēt darbiniekus uz korupciju.

Maldās tie, kas uzskata, ka narkotiskās vielas pilsētā ieplūst no ostas. Tās galvenokārt ved no Rīgas un arī Lietuvas. Visizplatītākās apreibinošās vielas pilsētā ir marihuāna un hašišs, bet Ventspilī jau populārs kļuvis heroīns. Arī narkohaizivju interese par Liepāju pagaidām nav liela, jo šeit ir samērā zema pirktspēja, un tādu luksusa preci kā kokaīns var atļauties tikai retais.

Kurzemes Tiesas apgabala virsprokurora Andra Mikuļska viedoklis:

- Domāju, ka Jasinkēviča sniegto informāciju jāuztver pietiekoši nopietni, jo viedokli izsaka zinoša amatpersona, kas regulāri iegūst informāciju no ārvalstu tiesībsargājošām iestādēm.

Manā rīcībā šobrīd nav tādas informācijas, lai varētu prognozēt, cik drīz un vai vispār Liepāja kļūs par kontrabandas tranzīta centru, taču, nenoliedzami, šāds risks pastāv. Kaut vai tādēļ, ka Liepājai ir visai izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis. Attīstoties ekonomiskām aktivitātēm pilsētā un ostā, noteikti var pieaugt nelegālo un ar kontrabandu saistīto darbību apjoms. Šajā ziņā visai piemērots šķiet sakāmvārds: "Kur malku cērt, tur skaidas lec", un ar šo situāciju jau tagad būtu jārēķinās visu to tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, kuru darbības sfērā ietilpst kontrabandas ierobežošana. Tā ir gan robežsardze un muita, gan Ekonomiskā, Finansu policija, prokuratūra un tiesa. Lai būtu rezultāti, visām šīm iestādēm jādarbojas saskaņoti. Visbēdīgāk būtu tad, ja būtiska kontrabandistu darbības aktivizēšanās mūs visus pārsteigtu nesagatavotus.

Kontrabanda ir labi maskēts un rūpīgi organizēts noziedzības veids, tādēļ ļoti svarīgi prast saņemt un izmantot slēptā veidā iegūtu informāciju. Jāveic riska analīze, laikus prognozējot visas tās vājās vietas, kas var tikt izmantotas kontrabandas preču sūtījumiem. Noteikti rezultāti būs ievērojami labāki tad, ja pastāvēs labas attiecības starp dažādu valstu tiesībsargājošām instancēm, jo kontrabandā vienmēr iesaistītas vismaz divas valstis.

Tagad grūti novērtēt, cik Liepājas tiesībsargājošās struktūras ir gatavas kontrabandas apjomu pieaugumam. Tas būs redzams praktiskā darba gaitā. Vispirms jābūt spējīgiem atklāt pašus kontrabandas gadījumus. Pēc tam veicams ļoti liels darba apjoms, lai atklātu patiesos organizatorus. Un tā ir šī darba grūtākā daļa, jo itin bieži kontrabandas preču pārvadātāji, proti, šoferi, saka neko nezinām par kravas nosūtītājiem. Dokumenti ir viltoti, preču nosūtītāji un saņēmēji - fiktīvas uzņēmējsabiedrības. Lai noskaidrotu kontrabandas sūtījumu ceļu, jāveic intensīva sarakste ar ārvalstīm, jāpieprasa daudz dokumentu. Tieši tas prasa ievērojamu laika patēriņu. Kad beidzot izdodas pietuvoties galvenajiem organizatoriem, jārēķinās ar ļoti spēcīgu pretdarbību un visnetīrākajiem paņēmieniem. Šiem cilvēkiem ir ļoti daudz naudas un liela ietekme...

Nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut, lai Liepāja tiešām kļūtu par kontrabandas centru, jo līdz ar to izveidotos ķēdes reakcija, kas palielinātu citu noziegumu veidu skaita pieaugumu. Piemēram, kaut vai runājot par narkotiku tranzītu. Kāda daļa no tā noteikti paliks šeit. Tā paplašināsies narkotiku tirdzniecības tīkls un palielināsies arī narkomānu skaits. Pagaidām vēl vērienīgas starptautisko kontrabandistu aktivitātes nav jūtamas. 1999.gadā ierosināja un izmeklēja vienu lietu par cigarešu kontrabandu, kad notiesāja Lietuvas pilsoni, kurš no Liepājas ostas gribēja nosūtīt kontrabandas cigaretes, bet pirms neilga laika ostā atkal atklāja lielu skaitu kontrabandas cigarešu. Tas liecina, ka kontrabandisti neguļ, lai gan šobrīd nav īpaši aktīvi, un naivi cerēt, ka viņu aktivitātes rimsies.

Prokuratūrā pagaidām vairāk esam saskārušies ar tādu kontrabandas veidu kā fiktīvais eksports. Uz tiesu esam nosūtījuši tieši šādu daudzsējumu lietu, kuras būtība - dokumentos deklarēts, ka prece izvesta no valsts, bet īstenībā tā palika un tika realizēta Latvijā, nenomaksājot valstij nodokļus vairāku miljonu latu apmērā. Tā ir reāla nauda, kas nav nonākusi valsts budžetā, un tādēļ tik svarīgi atklāt pēc iespējas vairāk kontrabandas gadījumu.

Apsūdzētas 24 personas

Kurzemes Tiesas apgabala prokurore A.Leitāne izmeklējusi un aprīlī uz Kurzemes Apgabaltiesu izskatīšanai nosūtījusi vērienīgu kontrabandas krimināllietu. Iespējams - līdz šim lielāko Latvijā izmeklēto kontrabandas lietu. Apsūdzētas 24 personas, lielākā daļa no tām ir bijušie un esošie Liepājas nodaļas muitas darbinieki, kā arī robežsargi, Latvijas-Amerikas kopuzņēmuma SIA "Exim" īpašnieks un Rīgas muitas noliktavas komercdirektors. Lietas būtība - laika posmā no 1996.gada aprīļa līdz septembrim, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, liels apjoms gaļas, 828 800 kilogrami, tiek noformēts kā eksportprece, kuru no Rīgas muitas noliktavas firma "Exim" caur Rucavas robežpunktu izved no Latvijas. Patiesībā tā paliek valstī un nonāk pie patērētāja, jo atrodas vairāki iejūtīgi muitnieki un robežsargi, kuri vilto dokumentus, it kā gaļa no Latvijas tomēr izvesta.

A.Leitāne: "Vai apsūdzētās personas vainīgas vai nav vainīgas, to, protams, lems tiesa. Pirmstiesas izmeklēšana bija ilgstoša un sarežģīta, jo notika sarakste un tika saņemti dokumenti kā no Eiropas valstīm, tā arī no Amerikas. Nelikumīgo darbību rezultātā valstij nav samaksāti nodokļi - 481 966 lati."

Pagaidām iekrituši tikai cigarešu kontrabandisti

Valsts ieņēmumu dienesta Liepājas muitas priekšnieks Ilmars Matisons īpaši nevēlējās komentēt Interpola Latvijas biroja vadītāja teikto, jo neesot konkrētu faktu. Muitas darbinieki un jo īpaši Pretkontrabandas daļa strādā, lai nepieļautu narkotiku tranzītu. Taču arī viņa rīcībā nebija konkrētas informācijas, ka tas tiešām tiek darīts. Tie laiki, kad caur Rucavu izvesta gaļas kontrabandas kravas gandrīz miljona ASV dolāru vērtībā, esot beigušies. Par to, ka Pretkontrabandas daļa normāli strādā, liecinot tas, ka maija sākumā muitas punktā "Termināls" aizturēta līdz šim lielākā cigarešu kontrabandas krava Liepājā - 4 miljoni cigarešu. Preci atrada divās furgontipa piekabēs, kas bija piekrautas ar 450 divarpus metru gariem plastikāta ruļļiem. Kravu bija paredzēts sūtīt uz Vāciju. Zīmīgi, ka šā gada aprīlī Vācijas muitnieki no Latvijas sūtītā automašīnā atrada 4 miljonus nemuitotu cigarešu.

Pretkontrabandas darbinieki kontrabandas cigaretes atraduši arī agrāk. Pērn Lietuvas pilsētas Marijampoles iedzīvotājs arī gribējis doties uz Vāciju. Pārbaudot kaimiņvalsts pilsonim piederošo tukšo mikroautobusu, muitniekiem licies aizdomīgs transporta līdzekļa jumta biezais apšuvums. Pēc rūpīgākas pārbaudes atklājies, ka starp metāla virsbūvi un iekšējiem dekoratīvajiem griestiem izveidota vairāku centimetru sprauga. Slēptuvē atrada 2462 cigarešu "West" paciņas un 2210 cigarešu "Marlboro Light" paciņas.

Pirms tam ostas postenī "Termināls" muitnieki arī aizturēja lielu kontrabandas cigarešu kravu, kuras vērtība mazumtirdzniecības cenās bija 8800 lati. Arī šīs cigaretes bija ievestas no Lietuvas. Caur Rucavas muitas kontrolposteni Latvijā iebrauca kravas automašīna - refrižerators, kas uz Liepājas ostu, bet pēc tam uz Angliju gatavojās vest polietilēna granulas. Pretkontrabandas daļas darbiniekiem licies aizdomīgi tas, ka saldējamās kamerās atrodas prece, kas nav jāuzglabā zemā temperatūrā. Šoferis, kurš, pamanot muitas darbinieku pastiprinātu interesi par kravu, kļuvis manāmi nervozs, paskaidrojis, ka gatavojas Latvijā atgriezties ar šokolādes kravu. Mašīna rūpīgāk pārmeklēta Liepājā, muitas postenī "Termināls". Bažas, ka automašīnas vadītājs kaut ko slēpj, izrādījušās pamatotas. Kad Pretkontrabandas daļas darbinieki likuši lietā viņu rīcībā esošo speciālo aparatūru, atklājies, ka kravas saldējamai kamerai ir dubulta grīda un speciāli iekārtota apjomīga slēptuve. No tās izņemti 150 tūkstoši "Marlboro" un vairāk nekā 254 tūkstoši "West" cigarešu. Interesanti, ka, veicot rūpīgāku slēpņa apskati, muitnieki atklājuši, ka tas jau vairākkārt izmantots kontrabandas cigarešu pārvadāšanai.

Nedomā, ka izteikumi saistīti ar ostu savstarpējo konkurenci

Kāds no ostā strādājošiem uzņēmējiem izteicās, ka vienas vai otras ostas iespēju cildināšana vai nomelnošana dažādos forumos esot normāla parādība, jo katrs vēlas izcelt savu preci un tās priekšrocības. Taču Eduards Raits tam nepiekrīt. Starp Latvijas ostām konkurence vispār nepastāvot, jo lielākās ostas specializējas katra savā virzienā. Piemēram, Liepāja negatavojas nopietni strādāt ar naftas produktiem vai kālija sāli. Ostas savā starpā konkurē ar citiem paņēmieniem - piedāvājot kvalitatīvākus pakalpojumus un zemākas cenas.

Iztaujātais uzņēmējs arī uzskata, ka par ieroču vai nelegālo imigrantu transportēšanu pagaidām nevarot būt runa. Ja arī kāds ved narkotikas, tad nelegālais bizness ir tik rūpīgi slēpts, ka par to, kas īsti atrodas kuģa tilpnēs, var nezināt arī kapteinis. Grūtāk esot paslēpt alkoholu un cigaretes, tāpēc arī šādus noziegumus biežāk izdodas atklāt. Tomēr neviens nevarēja prognozēt, kā situācija mainīsies pēc gada vai diviem un vai Jasinkeviča vārdi neizrādīsies daļēji pravietiski.

Viedokļi

Valdis Rašmanis, Liepājas Tirgotāju asociācijas vadītājs:

- Nevaru spriest konkrēti par Liepājas ostu, bet tas ir nenoliedzami, ka katrā ostā notiek dažādas interesantas lietas. Lai tā būtu Ņujorka, Rostoka, Liepāja vai Ventspils. Kontrolējošās institūcijas strādā, bet visus gadījumus tik un tā nevar atklāt, lai gan - jācenšas, protams. Kādēļ kontrabanda ir tik dzīvotspējīga? Tas, kuram ir santīmi, domā, kā tikt pie lata, bet tas, kuram 10 tūkstoši, meklē visus iespējamos ceļus, lai tiktu pie 100 tūkstošiem. Nauda ir nauda, bet godaprāts - gluži cits jēdziens.

Sanita Linde, Pilsētas domes Uzņēmējdarbības nodaļas vadītāja:

- Tā kā man nav konkrētu ziņu par kontrabandas gadījumiem Liepājas ostā, nevaru atbildēt, vai šī problēma tur pastāv. Runājot par kontrabandu un cilvēkiem, kas ar to nodarbojas, jāatzīst, ka man viņu filozofija ir sveša. Secinājums var būt viens: ja jau kāds ar kontrabandu nodarbojas, tad tas ir iespējams un ir izdevīgi.

Uzņēmējs, kas saistīts ar preču tranzītoperācijām ostā, tāpēc saprotamu iemeslu dēļ vēlējās palikt anonīms:

- Ja uz sauszemes robežas neviens nekad nevar būt drošs, ka kādā vieglajā automašīnā kaut kur nav paslēptas narkotiskās vielas, tad pamēģiniet pārbaudīt veselu kuģi. Tur var noslēpt ne tikai tonnu kokaīna. Es domāju, ka pašlaik neviens īsti nezina, kas patiesībā notiek, jo tie, kas tās tumšās lietiņas dara, protams, klusē, bet tie, kas meklē, izliekas briesmīgi gudri, sakot, ka ir kaut kāda operatīvā informācija par kontrabandu, taču patiesībā viņi meklē melnu kaķi tumšā istabā, nezinot, vai tas tur vispār ir.

Visā pasaulē kontrabandas un narkotiku lietas atklāj ar vervētas aģentūras palīdzību, turklāt Liepājas apstākļos, ne jau ar vietējo krāvēju vai bomžu starpniecību. Ja arī caur mūsu ostu kaut ko nelegāli ved, tad tas ir tik labi konspirēts, ka jāšaubās, vai to izdosies atklāt. Ārzemju mafijai ir desmitiem gadu ilga pieredze tumšo lietu kārtošanā, tāpēc es ļoti brīnīšos, ja tuvāko piecu gadu laikā šeit kaut ko nopietnu atradīs. Piemēram, alkoholu vai narkotikas, kuru vērtība sniedzas miljonos dolāru. Nav runa par sīkajiem kontrabandistiem, kas riskē ar dažiem tūkstošiem USD un nereti iekrīt. Nav jau noslēpums, ka dažkārt viņus vienkārši nostučī konkurenti.

Muitā daudzi darbinieki arī baidās kaut ko nopietnu uzsākt. Piemēram, noplēsīs kādai fūrei plombas, izārdīs kaut kādas kastes, neko neatradīs, un mūsējiem par radītajiem zaudējumiem būs jāmaksā tūkstoši. Bet ārzemnieki pēc tam kliegs: jūs mums neuzticaties, vairāk pie jums nebrauksim.

Bet dzīvē jau viss notiek pavisam vienkārši. Piemēram, kaut kāda mistiska Holandes firma caur Liepāju kaut kādai neeksistējošai Krievijas firmai nosūta kravu ar sulām. Pieņemsim, mūsējie atklāj, ka tur nav tikai sulas, bet daudz nopietnākas lietas. Vienīgais vainīgais galarezultātā izrādīsies šoferis. Iespējams, ka ārzemēs Interpolam tiešām ir zināms, ka caur Liepāju nelegāli transportē narkotikas vai cigaretes. Neticu, ka viņi zvanīs mūsu muitniekiem un to stāstīs. Latvijas varas iestādēm vienkārši neuzticas, tāpēc viņi savā galā paši pētīs, kas, ko, no kurienes ved un cik par to maksā. Mūsējiem vienkārši nav informācijas, kurai pieķerties, jo vietējai mafijai ar šādām lietām vispār nav nekāda sakara. Starptautiska mēroga noziedznieki ar tik sīkām zivtelēm darījumus nekārto. Ja arī izrādīsies, ka caur Liepāju transportē kaut ko lielu un nelegālu, tad to atklās vietā, kur preci iekrauj vai arī izkrauj, nevis šeit. Bet par to, ka kontrabanda pastāv, nav šaubu, tad jau tā nebūtu normāla osta.

Normunds Niedols, Liepājas domes izpilddirektors, kādreizējais Liepājas muitas priekšnieks:

- Nav noliedzams, ka Latvijā ieplūst kontrabanda un narkotiskās vielas. Taču svarīgākais, lai šīs kravas izdotos aizturēt. Kā redzams, Liepājā dienesti strādā un vairākas lielāka mēroga nelikumības ir atklātas. Tomēr tāpēc nevajag secināt, ka caur Liepājas ostu lielos mērogos transportē kontrabandu. Mēs darām visu, lai tas nenotiktu.