Kurzemes Vārds

06:53 Pirmdiena, 22. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Jāņu laikā izstāžu zāles kā Silmaču sētas

Indra Imbovica

Jauši vai nejauši, bet vasaras pilnbriedā Liepājas divās izstāžu zālēs atklātas tautas lietišķās mākslas studiju ekspozīcijas. Līdz ar to tieši ap Jāņu laiku tās pārvērtušās gandrīz vai par Silmaču sētām gluži kā Blaumaņa "Skroderdienās" un vilktin velk skatītājus iegriezties un papriecāties par daiļamatmeistaru veiklajām rokām, apbrīnojami skaistajiem un smalkajiem darinājumiem.

Prieks par mūsu vecākās tautas lietišķās mākslas studijas "Liepava" izstādi galerijā "Rožu laukums". Prieks, ka studija pēc vairāku gadu klusēšanas ir spējusi saņemties un uz savu 50 gadu jubileju kopā ar vadītāju Smaidu Rubezi sarūpēt bagātu ekspozīciju. Kā atzina tekstilmāksliniece Erna Ošele, "Liepava" vienmēr varējusi lepoties ar saviem smalkajiem adījumiem - cimdiem un zeķēm, ar skaisti austajām segām un izcelties ar pērlīšu adījumiem, tā godā tradicionāli etnogrāfiskās vērtības un ir pavērta laikmetīgajām tendencēm. Arī konkurējošā tautas lietišķās mākslas studija "Kursa" un tās vadītāja Ilma Rubene priecājas par kolēģu sarosīšanos, jo tas tikai liks abām pusēm būt vienmēr radošā kāpumā un meklēt savā darbībā atšķirīgo un raksturīgo.

"Liepavas" pirmā atšķirības zīme ir pērlīšu izmantošana dažādās tehnikās un veidos. Kā rāda ekspozīcijā redzamais, šajā virzienā nopietni strādā A.Demme, jo viņa izstādē rāda gan ļoti krāšņus, pērlītēm un zīlēm izšūtus tautas tērpu vainagus, gan pērlīšu adījuma jostas un uzročus. Savukārt A.Rozenberga pērlītes izmantojusi pirkstaiņos, A.Kukuka - vilnas zeķēs, bet A.Dzirnīte dzintara gabaliņus smalkajās linu diega zeķēs. Dažādās tehnikās austas, krāsās bagātas ir A.Vaitkusas, I.Tīrumas, A.Sideļskas un citu daiļamatmeistaru segas, varavīkšņaini skaisti D.Galakrodzenieces lielie plecu lakati.

"Liepavas" atšķirības zīme ir arī gobelēni, kas savulaik bija skatāmi vai katrā studijas izstādē. Tas acīm redzami bija un ir S.Rubezes stimulēts darbs. Arī agrākajās izstādēs nereti tika rādīti viņas audzēkņu darbi, kas bija izpildīti pēc pašas mākslinieces radītām kompozīcijām, tādēļ tagad grūti pateikt, vai tie ir tīri autora darbi, vai kopdarbs. Tomēr, lai kā tas arī būtu, gobelēni ekspozīciju grezno un vērš saulaināku, jo citādi tai piemīt mazliet par daudz tumšas nokrāsas šajā vasarīgajā gadalaikā, ko akcentē arī nelielās telpas pārblīvētība.

* * *

Patiesi vērienīgs notikums Liepājas kultūras dzīves kopainā ir septiņu Rīgas tautas lietišķās mākslas studiju lielizstāde Vēstures un mākslas muzeja lielajā zālē. Tā ir rīdzinieku dāvana liepājniekiem galvaspilsētas 800.jubilejā. "Rītausma", "Bārbele", "Plastika", "Zīle", "Rīdze", Ceplis" un "Vasa" kopumā ar apmēram 500 eksponātu dod iespēju pārliecināties par latviešu tautas mākslas daudzpusību, krāšņumu, izpildījuma augsto kvalitāti un etnogrāfisko vērtību dzīvotspēju modernajā sabiedrībā. Spektrs ir visplašākais - segas un dreļļi, dvieļi un galdauti, lakati un mutautiņi, zeķes un cimdi, tamborētas un adītas jakas un blūzes, ādas plastikas darinājumi, pinumi un keramika, lieli metālkalumi... Visā šajā plašajā darinājumu klāstā harmoniski vienojas tradicionālais un mūsdienīgais, amata meistarība un jaunrades meklējumi.

Runājot par šo izstādi, tekstilmāksliniece Erna Ošele saka īsi: "Brīnišķīgi, tehniski perfekti un interesanti darbi. Ir dota lieliska iespēja pieredzes apmaiņai, jo šajā laikā nav tik vienkārši studijām apmainīties izstādēm vai izbraukāt citam pie cita. Te skaidri parādās novadu etnogrāfiskās un krāsu atšķirības. Starp tradicionālajiem darbiem izstādē skatām arī daudz mūsdienīgi darinājumu. Tas īpaši sakāms par rokdarbu studijām "Rītausma" un "Bārbele", kas adījušas un tamborējušas jakas un smalkas blūzītes. Tajās perfekti izstrādāti raksti un ievērota krāsu kombinācija. Ļoti augsta profesionalitāte parādās pinumos un ādas plastikas darbos. Nevaru te izplūst detalizētos vērtējumos, izstāde ir brīnišķīga, ir vienkārši jāiet un jāskatās."

Zinot, cik lielu uzmanību mūsu "Kursa" pievērš savu izstāžu mākslinieciskajai iekārtošanai un noformēšanai, par ko tā saņēmusi arī daudz uzslavu, Ilmai Rubenei tika lūgts izteikt kopiespaidu par rīdzinieku darbu ekspozīciju. "Ņemot vērā, cik raibs un plašs ir visu septiņu Rīgas studiju eksponātu klāsts, šajā dažādībā pārsteidz veiksmīgais ekspozīcijas iekārtojums, pārskatāmība un varētu teikt - pat saulainums," savu viedokli pauda "Kursas" vadītāja. "Ir arī interesanti atsevišķu eksponātu grupu izkārtojumi, piemēram, linu dvieļi ar tamborētām mežģīnēm iekārti pītos klūdziņu riņķos, tāpat spilvenu grupa ar sildītājiem un daudzi citi. Veiksmīgs risinājums ir villaines un jaciņas uzlikt uz pleciņiem, tādējādi vispusīgi parādot gan to rakstus, gan formu, vai rakstainos cimdus sakārtot skujiņā."

Ilma Rubene tomēr aizrāvās un nespēja atturēties arī no atsevišķu darbu vērtējuma, gan ar baltu skaudību priecājoties, gan arī pati kā radoša meistare izteicot kolēģiem vēlējumus: "Mums pašiem ir brīnišķīgi pinēji, bet "Vasai" darbi ir apskaužami meistarīgi un perfekti. "Bārbelei" ir smalki kāzu cimdi ar garo valni, "Plastika" var lepoties ar ādu apdarinātām savdabīgu formu stikla pudelēm, kas kopumā rada ļoti senatnīgu iespaidu, un citiem tehniski smalkiem ādas darinājumiem. Interesanti ir abu rokdarbu studiju darbi, tomēr gribēju mūsdienīgajos risinājumos, blakus perfektajai tehnikai un veiksmīgajai krāsu izvēlei vairāk redzēt pa etnogrāfiskam akcentam, kas tādējādi veco ieceltu modernajā risinājumā. "Rīdzei" ir tik skaistas villaines, bet gaidīju ieraudzīt vairāk jostu, visa tā, kā mums ir mazāk."

Tās, protams, ir tikai dažas labvēlības pilnas piezīmes, kas daiļamatmeistaru savstarpējās sarunās kļuva tik profesionāli detalizētas un saprotamas tikai pašiem profesionāļiem. Mūsu meistares ar nedaudz slēptu prieku secināja, ka katrā no Rīgas studijām jūtams pa kurzemniekam. To nevarot nepamanīt, kā mūsējie izklīduši pa Latviju, bet sava novada tradīcijas un krāsu izjūtu nav pazaudējuši. Nobeigumā vēl viens secinājums, kopējās pieredzes krāšanai. Proti, vairāk vajadzēja padomāt par zāles gala sienas noformējumu, jo tā šajā telpā ir dabisks izstādes akcents, kas pašreizējā risinājumā ir pārlieku neuzkrītošs un līdz ar to nesaasina uzmanību uz gaidāmo. Bet gaidāmais ir tā vērts!