Kurzemes Vārds

15:42 Svētdiena, 25. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aldis Kļaviņš uzspridzina Mākslinieku

savienības kongresa miegainību

Indra Imbovica

"Nu, killer, tas bija vareni!" viens no vadošajiem latviešu keramiķiem Pēteris Martinsons ar nepārprotamu sarkastisku gandarījumu balsī ar pirkstu norādīja uz Aldi Kļaviņu, mūsu Pedagoģijas akadēmijas Mākslas un darbmācības katedras asociēto profesoru un kādreizējo ilggadējo Liepājas mākslinieku organizācijas priekšsēdētāju.

Runa ir par Alda Kļaviņa īso, bet sulīgi ietilpīgo uzstāšanos tikko aizvadītajā Latvijas Mākslinieku savienības kongresā Rīgā, kas burtiski uzspridzināja miegaino auditoriju un pašapmierināto galvaspilsētas mākslinieku ietekmīgo grupējumu. Šī runa ir to vērta, lai publicētu pilnībā. Tikai mazāk informētam lasītājam, kas nezina par situāciju Latvijas mākslā un mākslinieku sabiedrībā, jāpievērš uzmanība tam, ka ļoti sāpīgās problēmas autors pauda ar izteikti saldi ironisku intonāciju.

"Ļoti cienījamās dāmas un augsti godātie kungi!

Nu jau vairāk nekā desmit gadus rūpīgi un neatlaidīgi realizētā segregācija, kristalizācija, sterilizācija un utilizācija mākslas procesu apzināšanā un izvērtēšanā ir vainagojusies ar lielisku "Laikmeta liecinieku" lielgrāmatu glezniecībā. Ekspertuprāt, ir iezīmējusies glezniecības aisberga redzamā (saproti - zelta) virsotne, tiesa, visai apjomīga ar kādām 70 personālijām, iepretī neredzamajai, patiesi iespaidīgajai, apmēram 250 personu, ļoti pārslogotajai daļai (saproti - kreatīvajai miskastei), jo, ticiet man, ja jūsu mantojums divdesmit vai desmit gadu laikā ne reizi nav iekļauts nevienā ekspozīcijā vai kā citādi pieminēts, tad jūsu vienkārši nav.

Ir jautājums, kur likt šos nelikvīdus? Lai atturētu centīgos vētītājus no slepena vai atklāta vandalisma, ierosinu kongresam nolemt: visiem autoriem, kuri ir mentāli atbildīgi un vēl fiziski spējīgi, un kuri paši to vēlas, atļaut bez atlīdzības saņemt savus bezvērtīgos darinājumus, lai atbrīvotu uz kādu laiku vietu (jo nāk jaunās paaudzes, kurām nebūs tik aktuāla telpas problēma, jo viņiem piederēs virtuālā un digitālā, tātad arī globālā telpa) kaut kam vērtīgākam, nu kaut vai "Maigajām svārstībām", jo, lai arī cik neatlaidīgi preses izdevumi šo izstādi mēģina uzturēt aktuālā procesā, diezin vai var prognozēt vēl trešās "svārstības", jo no esošajām, izņemot krietnu devu mentāla paguruma, vairāk saņemt ir visai pagrūti.

Arī "Laikmeta liecinieku" vizualizētā daļa kā muzejā, tā grāmatā liekas visai margināla, vismaz tikpat margināla, cik pieminētā laika Latvijas māksla Eiropas un pasaules mākslas procesu kontekstā. Tāpēc es aicinātu ekspertus vēl rūpīgāk un atbildīgāk izfiltrēt samērā nesenās pagātnes iepirkumus veikušo komisiju draiski nenopietno darbu, tādējādi spodrinot Latvijas mākslas tēlu no iekšpuses.

Nedod Dievs, ja jūsu liktenis ir bijis dzīvot provincē vai ja jūs esat tur nonācis cēlu aicinājumu un mērķu vārdā. Galvaspilsētas neieinteresētība, augstprātība un nicinājums jūs pavadīs ik uz soļa tieši proporcionāli tam, cik tālu jūs atrodaties no metropoles. Varu izteikt vienīgi nožēlu, ka nesen Mūžībā aizgājušās gleznotājas Skaidrītes Elksnītes glezniecība nav iekļauta "Laikmeta liecinieku" vizuālajā daļā. Tāpēc ierosinu Skaidrītes Elksnītes 20 gleznas no augšminētās kolekcijas nodot Ventspils, Talsu, Tukuma un Liepājas muzejiem, kuri, es ceru, ar prieku pieņems šos darbus savās kolekcijās. Līdzīgi vajadzētu rīkoties arī ar citu Mūžībā aizgājušo mākslinieku darbiem, kuri iekļuvuši nelikvīdu sadaļā.

Citējot mūsu ģeniālākā sociāldemokrāta savu varoņu mutēs liktos vārdus, gribu izteikt vēlējumu Mākslinieku savienībai: "Mainies uz augšu, mainies uz skaidrību, jo pastāvēs, kas pārvērtīsies"."

Lieki piebilst, ka jau pēc pirmajiem teikumiem zālē valdošā murdoņa pieklusa, bet runas beigās iestājās klusuma pauze, kurai sekoja vētraini aplausi. Ķeksīša pievilkšanas pasākuma gaisotnē izskanēja dzīva doma, pulsējoša problēma, sen nēsāta sāpe, kas vienlīdz jūtīga un asa visiem Latvijas perifērijā dzīvojošajiem un strādājošiem māksliniekiem. No visa izriet jautājums - vai vispār tāda Latvijas Mākslinieku savienība vairs reāli eksistē? Varbūt īstenībai tuvāk būtu to pārdēvēt par Rīgas mākslinieku apvienību?

Par Latvijas Mākslinieku savienības valdes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja tekstilmākslinieku Egilu Rozenbergu, bet Aldi Kļaviņu ievēlēja Mākslinieku savienības valdē (atkārtoti arī tēlnieku Ģirtu Burvi). Par to priecājas liepājnieki, jo tagad ir pārliecība, ka Liepājas un arī mūsu rajona mākslinieki saņems gan aktuālu informāciju, gan arī ieinteresētu pārstāvi un gudru aizstāvi. Ne mazums neatrisinātu problēmu ir ne tikai pašai Liepājas Mākslinieku līgai, bet pilsētas mākslinieku kopai kā tādai. Zīmīgi, ka kongresā nepiedalījās mūsu Mākslinieku līgas priekšsēdis Raimonds Gabaliņš, klāt bija neliela liepājnieku grupa: Benita Bitāne, Mirdza Burve, Helēna Keterliņa, Aivars Kleins, Erna Ošele un Pēteris Taukulis.

Aldis Kļaviņš gan ir atturīgs: "Tas nenozīmē, ka nu es uzņemšos nez kādus tur pienākumu kalnus. Tam man vienkārši nav laika. Jaunās valdes pirmā sēde notiks tikai jūnija sākumā. Ja esmu tomēr piekritis būt valdē, tad mani, protams, interesē mākslinieku stāvoklis novados. Tomēr joprojām esmu pārliecināts, ka uz vietām, tāpat kā amatierkolektīvu vadītājus, arī mākslinieku organizācijas vadītāju pašvaldībai vajadzētu algot. Bez naudas nekas nevar virzīties uz priekšu". Bet tā jau ir atsevišķa saruna.

Patīkamāki iespaidi par pašu kongresu bija tradicionālā mākslinieku senioru izstāde "Mākslas meistari pavasarim", kas reizē ar kongresu notiek ik pēc trim gadiem Dailes teātrī. Tajā ar saviem darbiem piedalījās ap 120 dažādu nozaru mākslinieki, arī mūsu tekstilniece Erna Ošele. Viņas trīs tekstīlijas un arī aizputnieka Jāņa Kalnmaļa divas gleznas šogad bija iekļautas arī Kanādas Latviešu mākslinieku vienības "Latvis" rīkotajā izstādē Toronto, kas atsevišķā ekspozīcijā tagad bija skatāmas arī senioru izstādē Rīgā. Tajā piedalījās 70 Kanādā un Latvijā dzīvojošie mākslinieki.