Kurzemes Vārds

14:29 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Dzīvojamais fonds. Problēmas un risinājumi

Nozog pat durvis ar kodu slēdzenēm

Kirils Bobrovs

Problēmas, kuras risina mūsu namu pārvalžu darbinieki, visiem it kā sen jau zināmas. Bet vai tiešām nekas nemainās un nav nekāda progresa? Taisa taču remontus, labiekārto teritoriju, aktivizē savu darbību nesen ievēlētie māju un sekciju vecākie un tā tālāk. Uz jautājumiem par dzīvokļu saimniecības uzņēmuma "Jaunliepāja" ikdienu atbild tā direktors Oskars Kliečis.

- Dzīvojamā fonda ekspluatācija ietver sevī veselu kompleksu jautājumu. Kādas ir prioritātes?

- Jebkura profila darbam tagad jābūt licencētam. Mums jau ir licences celtniecības un santehnisko darbu veikšanai. Tagad šādu dokumentu gatavojam visam, kas saistīts ar elektroenerģiju līdz 1000 voltu spriegumam. Mēs strādājam arī ar gāzi - mūsu katlumājās Nākotnes ielā. Pēc tam būs licence tāmju gatavošanai. Tas viss ļaus retāk izmantot citu firmu palīdzību. Šajā ziņā svarīga loma ir strādnieku profesionālai sagatavošanai. Pašlaik pie mums mācās viena jumiķu grupa. Pēc tam gatavosim santehniķus darbam ar jaunajiem materiāliem. Lietderīga ir arī pieredzes apmaiņa. Tā kā "Jaunliepāja" iestājusies Namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociācijā, tagad mums pieejama plaša informācija. Minēšu pieredzes apmaiņas braucienu uz Kuldīgu, jo mums arī būs jāsiltina divas mājas - Kroņu ielā 13/15 un Siļķu ielā 12. Projekti jau sagatavoti. Būs jāņem bankas kredītus. Rīkojam iedzīvotāju sapulces. Savu aktivitāti viņi parādīja aprīļa talku dienās. Iesaistām arī bezdarbniekus: pie mums 12 cilvēku strādā pēc Karostas projekta, un pēc mūsu pieprasījuma ar 1.martu viņiem pievienojās vēl 12 strādnieku, jo vajag sakopt un labiekārtot milzīgas teritorijas, šo darbu procesā nojaucot pussagruvušās ēkas. Daži tādi objekti mums ir starp Brīvības un Zemnieku ielām. Pagājušajā gadā nojaukti četri tādi grausti. Gruvešu aizvākšanā lielu palīdzību sniedza "Liepājas metalurgs", piešķirot transportu, bet atkritumu izgāztuve pieņēma būvgružus bez maksas. Spodrības mēnesis beidzies, bet mēs turpinām regulāri rūpēties par nevienam nepiederošām teritorijām. Mums palīdz Pašvaldības policija, taču vēl nav panākts, lai privātīpašnieki noslēgtu līgumus atkritumu izvešanai, un viņi joprojām savus gružus piespēlē lielajām mājām.

- Vai kaut ko remontējat?

- Jā, lai gan naudiņas nav daudz. Mums ir speciāls rīcības plāns ar veicamo darbu noteiktu rindas kārtību. Daudz kas iekļauts remontu programmā, pateicoties īrnieku iesniegumiem. Pirmām kārtām tas attiecas uz jumtu segumiem un ārdurvīm - viss, kas nolietojas. Jo tā saucamās jaunās mājas jau sen sākušas novecot. Un šajā sakarībā gribu pastāstīt par vienu nejēdzību. Dažās mājās mēs nesen palīdzējām īrniekiem ierīkot jaunas durvis ar kodu slēdzenēm. Taču tās noturējās tikai īsu brīdi. Celmu ielā 2 un Strazdu ielā 14 šīs slēdzenes nozaga naktī kopā ar ārdurvīm, un neviens neko nebija pamanījis.

- Tas taču ir visīstākais vandalisms!

- Un tomēr par kolektīvismu ir jārūpējas. Gluži vienkārši nav citas izejas. Gadījums ar slēdzenēm un durvīm, protams, satriec ar savu mežonību. Bet iedzīvotājiem mēs sacījām, lai kārtību uztur paši. Manuprāt, kopumā situācija nav tik bezcerīga. Pirmkārt, bija brīvprātīgie, kuri bez maksas piedalījās spodrības mēneša pasākumos. Otrkārt, daži atsaucās mūsu priekšlikumam remontēt kāpņu telpas pēc principa "Mūsu materiāli, jūsu darbs". Un sanāca. Treškārt, par saskaņotu rīcību liecina arī māju un atsevišķu sekciju vecāko ievēlēšana. Šis process virzās pareizi, un, ja ir pozitīvi piemēri, tie pārliecina pārējos, kas vēl šaubās. Gribu nosaukt dažu vecāko vārdus: Armands Pūris no Puķu ielas 1, Harijs Vītiņš no Raiņa ielas 28, Svetlana Kisluhina no Krūmu ielas 42, Rolands Ozols no Kārklu ielas 3. Tātad mums ir mājas, kur slēdz ārdurvis un pagrabus, kur sakoptas kāpņu telpas un uz palodzēm stāv puķes. Vārdu sakot, ļoti daudz kas atkarīgs no pašiem īrniekiem.

- Un neiztrūkstošais jautājums: kāda situācija šobrīd ir ar īres maksājumiem?

- Pēdējā laikā saņemam 97 un pat 97,5 procentus maksājumu. Tas ir labs rādītājs. Galvassāpes sagādā vecie parādi. Un mums jāturpina tos piedzīt vai vērsties ar prasībām par izlikšanu no dzīvokļiem tiesas ceļā. Šobrīd tiesā iesniegtas apmēram 300 prasību. Diemžēl šī procesa beigas nav redzamas. Starp citu, parādi ir arī labvēlīgām ģimenēm. Un tas ir sociālā dienesta darba nepilnību rezultāts. Par sociālo dzīvojamo fondu spriests daudz, bet pārdomātu risinājumu līdz pat šim laikam nav. Starp citu, mēs nodarbojamies arī ar savdabīgu labdarību, piemēram, savā viesnīcā pieņēmām Mežu ielā tikko nodegušās mājas iemītniekus. Viens ugunsgrēkā cietušais no Ūdens ielas dzīvo te jau diezgan ilgi.

- Ja nebūtu nekādu citu lieku izdevumu, ja īres maksājumi ienāktu simtprocentīgi?

- Vienalga naudas nepietiktu. Mūsu dzīvojamais fonds ir pārāk nolaists. Piemēram, jāremontē vecs koka nams, no kura mēnesī mēs saņemam tikai 50 latu - tīrās asaras! Negribētos īpaši uzsvērt nepopulārus lēmumus, taču vairums liepājnieku jau zina par gaidāmo īres maksas palielināšanu. Ja tas notiks, līdzekļu namu pārvaldēm vienalga nebūs diezgan. Pārāk daudz izdevumu.