Kurzemes Vārds

19:05 Pirmdiena, 22. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Jubileja

Spožais dejotājs un baletmeistars Alberts Kozlovskis

Visvaldis Vilemsons,

mūsu korespondents Stokholmā

Liepājas un Stokholmas operas baletmeistaram, klasiskā baleta izkopējam Albertam Kozlovskim vakar apritēja 100 gadu. Viņš dzimis Liepājā, beidzis Maskavas Lielā teātra baletskolu. No 1921. līdz 1925.gadam dejoja Nacionālajā operā Rīgā. Pēc gūtajiem panākumiem Albertam Kozlovskim ieteica papildināties ārzemēs, viņš izvēlējās Parīzi un dejoja slavenajā Pavlovas krievu emigrantu teātrī. Tolaik tur darbojās arī Alberta Kozlovska nākamā dzīvesbiedre, liepājniece Ņina Malvīne Dombrovska.

Mūsu baletdejotāja panākumu atbalsis sasniedza arī Liepāju, un abus liepājniekus aicināja mājās. Tūlīt pēc atgriešanās, 1931.gadā, Alberts Kozlovskis kļuva par Liepājas teātra un operas baletmeistaru, bet 1933.gadā viņa jaunā sieva Ņina - par teātra primabalerīnu. Liepājas teātra mākslas dzīvē sākās baleta renesanse. Ņina dejoja Svanhildu "Kopēlijā", Medoru "Korsārā" u.c. Sekoja lielie Alberta Kozlovska iestudējumi - "Gulbju ezers" 1937.gadā un "Raimonda" jau kara laikā, 1943.gadā.

Šiem raženajiem gadiem pielikts punkts 1944.gada rudenī, kad daudzi latviešu mākslinieki atstāja Latviju un devās bēgļu gaitās. Kopā ar savu dzīvesbiedri Ņinu Alberts Kozlovskis mazā zvejas laivā no Liepājas ieradās Gotlandē, pēc tam, 1945.gadā, baletdejotāju pāris ieradās Stokholmā. Pagāja daži gadi aklimatizējoties, iepazīstot ļaudis, vidi un mācoties valodu, bez kuras atrast darbu nebija iespējams.

Bet Albertam Kozlovskim darbs nebija jāmeklē - viņam to piedāvāja. No 1947. līdz 1948.gadam A.Kozlovskis bija Oskara teātra baletmeistars. 1949.gadā Liepājas baletdejotāji atzīmēja lielu panākumu - Albertu Kozlovski izraudzīja par Stokholmas Karaliskās operas baleta skolas vadītāju, bet kundzi Ņinu - par skolas pedagoģi.

Līdz ar to visa latviešu sabiedrība jau pēc pieciem gadiem Zviedrijā nonāca zviedru kuktūras dzīves uzmanības centrā. Tas bija panākums! Darbs abiem Kozlovskiem Stokholmas operas baleta skolā bija ļoti ražens. Bieži viņus cildinoši dēvēja par zviedru baleta jaunrades veicinātājiem. Kuplas jauno baletdejotāju paaudzes - visi Kozlovsku pāra audzināti - veiksmīgi dejojuši gan uz Stokholmas, gan citu valstu operu skatuvēm, arī Rīgā. 1968.gadā abiem liepājniekiem piešķīra zviedru horeogrāfes Karinas Āri balvu par izciliem nopelniem zviedru baletā. To pasniedza zviedru princese Kristīne, tagadējā karaļa māsa. Arī viņa dažus gadus bija Ņinas un Alberta Kozlovsku skolas audzēkne. Līdz ar augsto apbalvojumu Kozlovskiem beidzās raženie gadi Stokholmas operas baleta skolā.

Alberts Kozlovskis mira 1974.gada 16.septembrī. Kremēts un viņa pelni izkaisīti Stokholmas piepilsētas Līdinges kapsētas dvēseļu birzī.