Kurzemes Vārds

22:48 Sestdiena, 24. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Paldies Varoņu piemiņas dienā

Līvija Leine

- Mans tēvs Jēkabs Ošenieks dzimis Durbē, no turienes jaunības dienās pārnācis uz Liepāju. 1919.gadā viņš bija Rīgā, cīnījās par Latvijas neatkarību. Galvenās cīņas, viņš stāstīja, bijušas 8., 9., 10. un 11. novembrī, kad Bermontu dzina no Rīgas ārā. Viņš bija tieši uz Rīgas tiltiem. Viņš mums vēl stāstīja, cik šausmīgi maz viņu tur bija pēc bermontiešu apšaudes palikuši. Ļoti daudzi krita. Viņu ievainoja kājā pie Jelgavas 1919.gada 20.novembrī. Taču, neskatoties uz to, viņš karot nepārstāja, izcīnīja to, ko vēlējās. Latvijas brīvību. Bermontu padzina. Viņš bija simtprocentu latvietis, neieredzēja nevienu partiju, ne labos, ne kreisos, ne vāciešus, ne krievus, kas tolaik uzbruka Latvijai. Viņam bija viens, ko mīlēt, - Latvija.

Tā ceturtdien Līvas kapos, gaidot, kad ieradīsies "Daugavas vanagu" Oskara Kalpaka Liepājas nodaļas vīri, stāstīja Zelma Zakovica. Viņa turp bija aizgājusi, lai būtu klāt brīdī, kad uz viņas tēva, Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera kapa uzstādīs marmora piemiņas zīmi, ko bija sarūpējuši vanagi.

Liepājas vanagu priekšsēdētājs Arveds Vītols teic, ka par šādu iespēju domājuši jau pērngad:

- Gribējām, lai mēs būtu kaut ko izdarījuši, lai saglabātu Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņu. Lai arī aiz mums kas paliktu.

Todien tika uzstādītas piemiņas zīmes divpadsmit Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas atdusas Liepājas kapsētās. Rūdolfam Jaunzemam, Jānim Sermoliņam un Jānim Vizbulim - Centrālkapos, Fricim Virgam, Jānim Jēgersonam, Alfrēdam Klestrovam, Jēkabam Ošeniekam un Jānim Blūmam - Līvas kapos, Fricim Jaunzemam un Jurim Bresleram - Ziemeļu kapos, Jānim Klievem un Robertam Radziņam - Garnizona kapos. Divi no viņiem - Roberts Radziņš un Alfrēds Kļestrovs - gājuši bojā cīņās 1919.gadā. Citi miruši vēlākos gados. Četru Lāčplēša Kara ordeņa karavīru apbedījuma vietas vanagi nav vēl atraduši, lai arī kapsētu plānos ir par tām kādreiz bijušas norādes. Piemiņas plāksnēs ir iegravēts Lāčplēša Kara ordeņa attēls, ordeņa kavaliera vārds un uzvārds, dzimšanas un miršanas gadi.

Liepājas vanagi ir arī sameklējuši Liepājā apbedīto Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru fotogrāfijas, noskaidrojuši viņu biogrāfijas. Lielu šā darba daļu paveicis nodaļas biedrs Andrejs Cērps.

Arveds Vītols lielu paldies saka Pilsētas domei, kas viņu ieceri atbalstījusi un piemiņas plākšņu izgatavošanai piešķīrusi 700 latu. Šonedēļ šo darbu steiguši pabeigt, lai godam atzīmētu Varoņu piemiņas dienu, to 1919.gada 22. jūniju, kad izšķirošajā kaujā pie Cēsim pirmoreiz tika sakauts landesvēra karaspēks. Lai Lāčplēši, kuri jau sen Aizsaulē, saprastu, ka viņi nav aizmirsti arī pēc tik daudziem gadiem. Ka ir vīri, kas viņiem saka paldies par Latvijas valsti.