Kurzemes Vārds

22:49 Sestdiena, 24. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

PIRMIZRĀDE

Likt smieties - tā ir māksla

Sarmīte Pujēna

Kādreiz Liepājas teātrī esot bijis tā: ja pēc pirmizrādes gaismotāju būdā tika izteikts atzinīgs vērtējums, tad izrāde, kā teātrī mēdz teikt, aizgāja. Ja gaismotāji teica, ka tas ir s..., tad tā arī bija. Skaidrs, ka ne vienmēr šis vērtējums sakrita ar teātra kritiķu sacīto. Nezinu, vai arī tagad tā ir, bet, kad trešdienas vakarā pēc pirmizrādes aizvērās priekškars un kādreizējais Liepājas teātra gaismotājs Aivars Albužis diezgan skaļi bilda: "Malači!", aizdomas, ka šim iestudējumam būs veiksmīgs liktenis, nostiprinājās. Mājās ejot, teātra seniors Leonīds Locenieks arī prognozēja: šī izrāde ies. Un piebilda: ja Pujāts noturēsies.

Tātad, kā noprotat, runa ir par Kloda Manjē komēdiju "Blēzs", ko Liepājas teātrī iestudējis režisors Ivars Lūsis. Tieši ar šo komēdiju teātris atvadījās no skatītājiem un no savas 95.sezonas. Ko skatītājiem nesīs jaunā sezona, tas vēl ir noslēpums. Izņemot, protams, šo iestudējumu, kuram šajā sezonā atvēlētas tikai divas izrādes. Tātad viss vēl priekšā.

Izvēlēdamies 1959.gadā sarakstīto franču salonkomēdiju, režisors riskēja. Pirmkārt, tāpēc, ka komēdija ir viens no grūtākajiem, ja ne pats grūtākais žanrs teātrī. Tāpēc acīmredzot īstu komēdiju ieraudzīt uz skatuves nemaz tik bieži neizdodas. Arī Liepājas teātrī ne. Otrkārt, latviešu bēdīgi slavenās humora izjūtas dēļ. Taču par spīti prognozēm, ka "Blēzs" izgāzīsies, tas nenotika. Apbrīnojami, bet izrādes veidotājiem - režisoram un aktieriem, par kuriem iepriekš bija dzirdēts viedoklis, ka humora izjūtas viņiem noteikti nav, izdevās trīs ar pusi stundas (!) noturēt skatītāju zālē, turklāt likt viņam smieties. Protams, smiekli, atkarībā no katra individuālās izpratnes par humoru, ne visiem raisījās vienā un tajā pašā laikā, taču smējās visi. Visu cieņu režisoram, kurš bija parūpējies, lai visas izrādes garumā ik pa laikam publikai būtu sagādāts kāds pārsteigums. Un visu cieņu māksliniecei Lienei Bartkevičai, kura arī bija parūpējusies par pārsteigumu, visas aktrises pārvēršot skaistās, burvīgās, seksīgās un gandrīz nepazīstamās sievietēs. Pēc izrādes apjautājot skatītājus: kolēģus žurnālistus, domes izpilddirektora vietnieku u.c., apbrīnojamā kārtā spriedums bija vienprātīgs: "Man patīk!" Jā, te nu galvaspilsētas kritiķēm, kuras arī skatījās izrādi, droši vien būtu ko sacīt par Liepājas publikas līmeni. Bet - smieties taču ir veselīgi, un vai bieži mums tiek dota tāda iespēja?

Savs vārds par izrādi sakāms arī māksliniekam Valdim Mackaram (mic):

- Es neesmu bijis Parīzē, bet esmu skatījies biezus Parīzes interjeru katalogus, tāpēc mani pārsteidza antiparīziskums scenogrāfijā. Drīzāk te varētu runāt par amerikānismu. Parīziskums uz brīdi parādījās tad, kad Annas Šteinas varone nodemonstrēja savas lielās zilās acis (kas redzējis, sapratīs - S.P.). Man uz skatuves pietrūka franču šarma, kad, pieliekot klāt vai noņemot nost kādu detaļu, faktūru, interjers neko nezaudē. Gaismošana arī varēja būt niansētāka, piemēram, butaforiski ietilpīgais kaktuss netika pienācīgi izgaismots, arī silueti uz guļamistabas durvīm. Par tērpiem runājot, tie varbūt nebija pašmērķīgi skaisti, nebija kā vienots ansamblis, toties ārkārtīgi individuāli, atbilstoši katram tēlam.

Es domāju, ka aktieriem, kas piedalās šajā izrādē, ir paveicies ar lomām: ļoti trāpījis ir Uldis Stelmakers (interesants varētu būt arī otrs šīs lomas atveidotājs Jānis Kuplais, bet - tā jau būs cita izrāde - S.P.), kurš mirdz gan vārda tiešā, gan pārnestā nozīmē. Anna Šteina, kurai bija it kā necila loma, bet kura tomēr sagaidīja savu uznācienu. Inese Jurjāne, kas bija vienkārši nevainojama blondīne. Inese Kučinska pilnībā bija savā elementā, visi viņas iecienītie valšķības un varietē gājieni bija vietā. Sigita Jevgļevska savā spānietes veidolā (tērps! valoda!) bija konfekte. Pretrunīgu iespaidu atstāja Natālija Grebņeva, manuprāt, viņas humora izpratne bija nedaudz smagnēja. Edgars Pujāts, izrādes centrālais tēls, savukārt nedaudz atpalika no sižeta, kas viņa runai un darbībai visu laiku divas sekundes skrēja pa priekšu. Varbūt viņu ietekmējis sauklis par lieliem māksliniekiem un lielām pauzēm?

S.P.

Mēdz teikt: tik garlaicīgi, ka pat mušas sprāgst. Izrādes "Blēzs" laikā mušas noteikti nesprāga, jo viens ļoti liels šās sugas eksemplārs, savam izmēram atbilstoši skaļi dzinkstēdams, izrādes laikā pārlaidās pār skatītāju galvām un nozuda skatuves aizkulisēs...