Kurzemes Vārds

15:22 Sestdiena, 23. marts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Nekas dzīvē nestāv uz vietas. Arī gāziniekiem.

Līvija Leine

rāmītī:

Mazliet no vēstures

1881.gadā tika noslēgts līgums ar Berlīnes būvuzņēmēju C.F.Pippingu par gāzes fabrikas celtniecību Liepājā.

Šā paša gada oktobrī uzsāka gāzes vada tīklu izbūvi Lielajā, Graudu un Vītolu ielās.

1882.gada 1.februārī Liepājā tika iedegtas pirmās gāzes laternas.

Gadsimtu mijā Liepājas ielas apgaismoja 662 gāzes un 426 petrolejas lukturi. Gāzes vadu tīkla garums bija ap 70 kilometru.

Pēc 1930.gada gāzi lietoja tikai mājsaimniecībā.

Otrā pasaules kara laikā tika bojāta 2200 kubikmetru lielā gāzes tvertne.

Gāzes ražošanu atsāka 1946.gadā.1966.gadā sāka izbūvet gāzes vadus, lai saņemtu dabas gāzi. 1969.gadā pirmā Dašavas gāzi saņēma rūpnīca "Liepājas metalurgs".

Pašlaik Liepāja izmanto gandrīz 230 miljonus kubikmetru dabas gāzes gadā.

Iepriekšējā plašākā saruna ar Aivaru Ķirsi, toreiz privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvijas gāze" uzņēmuma "Liepājas gāze" direktoru, bet tagad - akciju sabiedrības "Latvijas gāze" Liepājas iecirkņa vadītāju, notika pirms pieciem gadiem, kad "Liepājas gāze" svinēja savu 115.gadadienu. Tagad "Liepājas gāzei" - 120 gadu.

- Jā, esam kļuvuši par stabilu akciju sabiedrību, - viņš apliecina. - Tā gandrīz līdzīgās daļās pieder Vācijas kompānijai "Ruhrgas" un Krievijas kompānijai "Gazprom" ar tās paralēlo kompāniju "ITERA Latvija". Krievijas pusei tomēr ir daži procenti akciju vairāk nekā Vācijai. Latvijas valsts daļa tika likvidēta.

- Kas vēl šajā laikā mainījies?

- 115.gadadienu svinējām kopā ar Šķidrās gāzes iecirkni. Visa Kurzeme bija it kā mūsu pārvaldīšanā. Tagad šis iecirknis ir pilnīgi atsevišķa vienība, un mēs par viņiem neko daudz nezinām. Viņi gan arī ir "Latvijas gāzes" sastāvdaļa. Pēdējos piecos gados pārvērtību bijis tik daudz, ka nemaz nevar atcerēties. Kādu laiku bijām pieskaitīti "Rīgas gāzei". Kad to likvidēja, mūs vadīja "Latvijas gāzes" priekšnieki. Tagad iedeva nedaudz patstāvības. Ne jau naudas, bet izpildāmo darbu ziņā.

- Ko tas nozīmē?

- Mums jāuztur kārtībā gāzes saimniecība, lai patērētājiem varētu droši piegādāt gāzi. Otrs - jāpiesaista jauni patērētāji. Bet tā ir ikdiena, kas lasītājiem nebūs interesanta.

- Interesanti lasītājiem gan būtu tas, cik gāze maksā un maksās.

- Tur nu mēs neko ietekmēt nevaram. Visu nosaka regulators.

- Bet regulators jau vienreiz neatbalstīja "Latvijas gāzes" vēlmi paaugstināt cenas. Kā būs turpmāk?

- Tas atkarīgs no lielajiem akciju turētājiem. Un no gāzes cenas pasaules tirgū. Kā pasaulē mainās naftas un mazuta cenas, tā arī var mainīties gāzes cena. Ja gāze nepaliks dārgāka, viss kārtībā. Ja gāze būs dārgāka, tad būs arī dārgāka elektrība, siltums, visa produkcija, kuras ražošanā izmanto gāzi.

- No kurienes nāk gāze, ko šobrīd lietojam?

- Tikai no Krievijas. "ITERA Latvija" arī piegādā gāzi, bet tā tik un tā ir Krievijas gāze. Viss notiek pa vieniem un tiem pašiem vadiem, starpība tikai, par cik santīmiem katrs piegādātājs par savu gāzi cenu paceļ vai nolaiž.

- Pirms pieciem gadiem mēs runājām par nodomiem būvēt gāzes vadu no Skandināvijas uz Baltijas pusi, lai iepirktu Norvēģijas gāzi, vai arī uz Dienvidu pusi - uz Kazahijas vai Ukrainas atradnēm. Cik tālu tikts ar šīm iecerēm?

- Tās runas vēl nav noklusušas. Bet tie ir tik milzīgi kapitālieguldījumi, ka neviens nepateiks, kad un kas tos realizēs. Taču, ja tas notiks, tirgus būs vaļā, un varēs sākt domāt, pirkt no tiem vai šiem piegādātājiem.

- Kāds ir Vācijas kompānijas ieguldījums?

- Tā ir tikai akciju turētāja, investētāja. Par abu šo lielo kompāniju investīciju naudu varam attīstīt savu saimniecību. Iepriekš mums bija tikai vecās padomju iekārtas. Tagad nāk jaunas. Tās bez šaubām ir dārgākas. Bet mūsu darbiniekiem vieglāk strādāt. Tas devis iespēju arī samazināt darbinieku skaitu un palielināt mūsu kompānijas efektivitāti. Bet ar sāpēm un dusmām neviens no mums neaizgāja. Daži sasniedza pensijas vecumu, citi izklīda pa citām darba vietām. Liels daudzums darbinieku strādāja ar šķidro gāzi.

- Par cik jūs samazinājāt savu darbinieku skaitu?

- Tas ir tāds daļēji atbildams jautājums. Kad bijām kopā ar Šķidrās gāzes iecirkni, bijām 430 darbinieku, tagad ar dabas gāzi Liepājā strādā tikai 48 cilvēki. Bet pildām visas nepieciešamās funkcijas, lai nodrošinātu gāzes padevi patērētājiem. Droši varu apgalvot, ka mūsu saimniecība paliek arvien drošāk ekspluatējama. Tagad apkalpojam arī Saldu, Rudbāržus, Nīkrāci un citas vietas, kur patērē dabas gāzi Kurzemes zonā. Tagad liels darbs tiek veikts, lai gazificētu Skrundu. Līdz apkures sezonai tur jau jābūt pārbūvētām katlumājām.

- Arī Liepājā rodas jauni patērētāji?

- Tie lielākoties ir mazi uzņēmumi. Mazas firmiņas. Veikali. Visas pēckara laikā uzceltās dzīvojamās mājas ir gazificētas. Individuālās vēl ne. Taču arī to īpašnieki sāk saprast, ka gāze ir izdevīga. Arī tad, ja jāmaksā tie 3 lati abonēšanas maksas apkurei vai 1,12 lati gāzes plītij.

- Bet tik un tā, tāpat kā par siltumu, arī jums noteikti nākas sastapties ar cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nesamaksā par gāzi. Arī jūs ar viņiem tiesājaties?

- Ir, protams, cilvēki, kuri nevar samaksāt, bet gāzi tērē, jo siltumu vajag. Bet skaitītājs griežas. Sevišķi bieži tas gadās Karostā. Ja netiekam citādi galā, sūdzam tiesā. Viena daļa nemaksātāju nobaidās no vārda tiesa vien, samaksā to parāda naudiņu. Bet daļa, neskatoties pat uz tiesu, samaksāt nevar.

- Ko tad jūs darāt?

- Slēdzam gāzes padevi. Diemžēl tas mums jādara. Citādi nevar. Bet ir arī tādi, kuri gāzi lieto nelegāli, pieslēdzas gāzes vadam bez mūsu ziņas. Ja pieķeram, tad sodi ir trīskāršā apmērā, nereti - pat tūkstošos latu.

- Kā to var atklāt?

- Visi dati par katru klientu mums ievadīti datorā. Arī tas, cik lielas ir to telpu platības, kuras tiek apsildītas. Ja redzam nesakritības, ejam pārbaudīt. Viens gudrais bija sabojājis skaitītāju, un gāze plūda, bet skaitītājs rādīja pavisam mazus apjomus, otrs atkal bija atvienojis skaitītāju. Tiesā jau uzreiz nesūdzam, atkarībā no pārkāpuma smaguma mēģinām atrast kompromisu.

- Cik daudz gāzes Liepājā patērē gadā?

- Mūsu atskaites periods sākas no 1991.gada. Pirms tam gāze bija tik lēta, ka varēja kurināt un logus vaļā atstāt. Tagad ir citādi, gāze ir naudiņa. Un ne maza. Bet tik un tā 2001.gadā esam pārsnieguši 1991.gada līmeni. Tas ir apmēram 227 miljoni kubikmetru gadā. No tiem 116 - 118 miljonus kubikmetru ņem akciju sabiedrība "Liepājas metalurgs".

- Tad arī jūs esat ieinteresēti, lai metalurgs strādātu.

- Jā, protams! Lai metalurgs strādā! Lai "Liepājas siltums" strādā! Lai "Lauma" strādā! Tie ir vieni no lielākajiem patērētājiem. Arī Cukurfabrika, lai tur ir tikai sezonas raksturs. Pārējie patērētāji ir daudz sīkāki. Ceru, ka Griģa uzņēmums augs, tagad viņš tērē ap 353 tūkstošiem kubikmetru gadā. Bez rūpniecības uzņēmumiem un katlumājām mums ir jāapkalpo arī 26 684 gazificētie liepājnieku dzīvokļi.

- Kā "Latvijas gāze" maksā algas? Vai negadās arī aploksnēs?

- Nekādā gadījumā. "Latvijas gāze" ir solīda firma, maksā visus nodokļus. Ievēro visus Latvijas likumdošanas aspektus.

- Kā šajos piecos gados veicies ar drošības jautājumiem. Pagājušoreiz mēs runājām: tur sprādzis, tur eksplodējis...

- Paldies Dievam, nekas liels nav atgadījies. Latvijā gan šis tas notiek. Viens no nopietnākajiem iemesliem - cilvēku neapzinīga attieksme, nedomā, ka darbošanās ar gāzi var būt arī bīstama. Pirms dažām dienām nelaime varēja notikt Ķempes ielā 5. Tukšajā 83.dzīvoklī kāds gudrais bija nozadzis gāzes plīti, arī skaitītāju noskrūvējis. Gāze plūda aumaļām. Labi, ka cilvēki laikus saoda, ka kaut kas nav labi. Bet trūka pavisam nedaudz, un vesela piecstāvu māja būtu uzgājusi gaisā.

Mūsu avārijas dienests reaģē uz visiem izsaukumiem. Taču nereti atskan arī maldinoši zvani. Vairāk ar to nodarbojas bērni. Varu visiem pateikt, ka sarunas tiek ierakstītas, avārijas dienestam ir arī numura noteicējs, un ātri vien varam atrast vainīgo zvanītāju.

Darbu ļoti traucē arī naftas pārvadātāji, tie paši, kas piesmirdina Liepāju. Tā smaka ir ļoti līdzīga gāzes smakai. Un cilvēki zvana mūsu dienestam. 1.jūnijā, piemēram, no pulksten 5.30 līdz 9.30 bija 68 izsaukumi, 5.maijā - 40. Jātērē benzīns, jādzen cilvēki uz izsaukuma vietu. Aizbrauc tur - nekā. Vaina naftiniekos. Bet nebraukt nedrīkst. Ja nu patiešām vaina gāzes vadā? Un cilvēkiem arī nedrīkst teikt, lai nezvana. Ja būs gāzes izplūde un nepiezvanīs, sekas var būt drausmīgas. Pēdējā laikā, izņemot dažas dienas, nav bijis mazāk par 6 - 8 izsaukumiem dienā tieši naftas produktu pārkraušanas dēļ. Esam sazīmējuši veselas vēja rožu kartes, no kurienes zvana. Tas atkarīgs no tā, uz kurieni no Pulvera ielas cisternām pūš vējš.

- Kas jūs gaida nākotnē?

- Nekas dzīvē nestāv uz vietas, viss ir kustībā. Ārzemju pieredze liecina, gāzinieki ir tie, kas dara tikai to, specifisko darbu, kas saistīts ar pašu gāzes padevi. Tas ir - komandē parādi. Mēs pagaidām vēl darām arī ko citu. Gāzes vadus remontējam, meklējam bojājuma vietas. To visu varētu veikt citas firmas, kurām par viņu darbu varētu samaksāt.

Perspektīva atkarīga no tā, cik daudz patērētāju spēsim piesaistīt. Domājam par Ventspils gazifikāciju, kur līdz šim lieto tikai

šķidro gāzi, arī Kuldīgu vajadzētu gazificēt. Būtu labi, ja Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā rastos kāds nopietns patērētājs. Gaidām arī, kad sāks celt koģenerācijas staciju. Arī "Liepājas metalurgs" grib pārkārtot savu ražošanu uz elektrokrāsnīm, arī tam būtu vajadzīga koģenerācijas stacija.

Gribētos daudz ko gazificēt. Bet tirgus ir tirgus, un, ja neatmaksājas, līdzekļus neviens neieguldīs. Gāzes vadu izbūvēšana ir dārgs prieks.

- Kā atzīmēsiet savu 120.jubileju?

- Mums jau šogad ir divas jubilejas. "Liepājas gāzei" - 120 gadu, "Latvijas gāzei" - 140. Pirmo reizi akmeņogļu gāzei tarifus noteica 1882.gada 3.augustā, tāpēc ar "Latvijas gāzes" valdes lēmumu šī diena ir noteikta par Latvijas gāzinieku dienu. Lai netraucētu lielos svētkus, mēs svinēsim šās nedēļas nogalē. Atpūtīsimies Ziemupē.