Kurzemes Vārds

10:56 Sestdiena, 15. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Olimpiskās spēles un Liepāja

Voldemārs Elmūts

Latvijas basketbola izlases komandas dalībnieks 1936.gada olimpiskajās spēlēs Berlīnē

Andžils Remess

Pārskatot plašās un jūsmīgās publikācijas Latvijas sporta presē pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu vidū par basketbolu un saprotot, ka groza bumba mūsu valstī bija kļuvusi par otro populārāko sporta veidu tūlīt pēc futbola, grūti iedomāties, ka vēl tikai gadus desmit pirms tam basketbols Liepājā nebija pazīstams. Ka to, tāpat kā volejbolu, iepazina tikai 1925.gada vasarā, kad tagadējās 1.vidusskolas zālē, Ausekļa ielā, notika pirmās spēles pie tīkla un groza.

Pirmajos gados ar abiem šiem sporta veidiem nodarbojās vieni un tie paši, lielākoties tehnikuma un ģimnāzijas audzēkņi, un pēdējo vidū arī augumā pagarais, bet druknais ģimnāzists Voldemārs Elmūts. Ja divdesmito un trīsdesmito gadu mijā Liepājas vārds jau plaši skanēja futbolā un vieglatlētikā, tad basketbolam un volejbolam līdz tam vēl bija jāpagaida. Tāpēc arī par Voldemāru Elmūtu Liepājas sporta sabiedrība padzirdēja tikai tad, kad puisis jau studēja Latvijas Universitātes juridiskajā fakultātē un "Universitātes sporta" komandas sastāvā kļuva gan par Latvijas čempionu basketbolā un volejbolā, gan abos sporta veidos arī par Pasaules studentu spēļu čempionu.

Studentu brīvdienas viņš mēdza pavadīt pie vecākiem Liepājā un nesmādēja pilsētas mēroga sacensības volejbolā, kur izraisīja citu spēlētāju apbrīnu ar savu atsperīgumu. Voldemārs pie tīkla uzšāvās tik augstu, ka, šķita, viņam pietiek laika uzmanīgi pārskatīt pretinieku laukumu, lai tad triektu bumbu visneaizsargātākajās vietās.

Jā, Liepājas sporta sabiedrība Elmūtu zināja vairāk kā volejbolistu, tāpēc arī pārsteigums bija viņa iekļaušana Latvijas basketbola valstsvienības sastāvā līdzdalībai Berlīnes olimpiskajās spēlēs. To uzskatīja par lielu godu. Iepriekšējā gadā Latvija taču bija kļuvusi par Eiropas pirmo čempionu, tāpēc arī ar šo sporta veidu olimpiskajās spēlēs saistīja tikpat lielas cerības kā ar soļotāju Jāni Daliņu un desmitcīņnieku Jāni Dimzu. Laikraksta "Kurzemes Vārds" izdevēji pat vienojās ar Elmūtu, ka viņš no Berlīnes sūtīs redakcijai vēstules par iespaidiem šajos pasaules lielākajos sporta svētkos. Un izdevēji jutās gandarīti, jo tobrīd šķita, ka varēs publicēt tāda cilvēka rakstītas reportāžas, kas pats cīnās par medaļām.

Basketbolisti arī sāka cerīgi, ar 20:17 uzvarot Urugvajas izlasi. Savs nopelns bija arī Elmūtam, kas nāca laukumā izšķirošajā brīdī – otrā puslaika vidū, kad rezultāts bija 13:13. Viņš gan guva tikai vienu punktu, taču palīdzēja panākt lūzumu spēlē. Arī nākošajā spēlē – pret Kanādas izlasi – Elmūts laukumā nāca otrā puslaika vidū, kad rezultāts tāpat bija neizšķirts – 22:22. Taču līdz spēles beigām latvieši guva tikai vienu punktu, kamēr nākamie olimpiskie vicečempioni kanādieši – 17, un mūsējie zaudēja ar 23:39. Latvijai vēl palika cerība iekļūt labāko vidū, jo Polija šķita itin vienkārši pieveicama komanda. Taču izlase aizvadīja vārgāko spēli savā pastāvēšanas laikā, zaudēja ar 23:28 un no turnīra izstājās, bet poļi vēlāk iekļuva pusfinālā. Elmūts pret Poliju iemeta vienu grozu, bet otrā puslaika vidū saņēma ceturto piezīmi un laukumu atstāja.

Vēl pāris gadus viņš palīdzēja "Universitātes sportam" kļūt par Latvijas čempionu basketbolā un volejbolā, abos šajos sporta veidos pārstāvēja Latviju Pasaules studentu spēlēs Monako, abos bija viens no Latvijas izlases līderiem, un volejbolistiem palīdzēja izcīnīt zelta medaļas. Vēl spožāk Elmūts uzmirdzēja Latvijas basketbolistu turnejā pa Eiropu, kad mūsējie septiņās spēlēs Polijā, Itālijā, Francijā guva sešas uzvaras, bet Elmūts ar savu iecienīto metienu pagriezienā ar vienu roku bija otrais labākais grozu guvējs.

Pēc Otrā pasaules kara viņš dzīvoja ASV, kur 1966.gadā 56 gadu vecumā arī beidza savas mūža gaitas.