Kurzemes Vārds

10:51 Sestdiena, 15. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pakāpieni

Strazds, kurš spilvenu nomainīja pret klavierēm
Inita Gūtmane

"Tajā brīdī sajūtas ir ļoti labas!" dzirdot koncertos apmeklētājus dziedam līdzi dziesmai "Ripoja akmens", atzīst tās mūzikas autors JĀNIS STRAZDS. "Īpaši saviļņots biju tad, kad klātienē vēroju, kā Andris Ērglis dziesmu dziedāja "Jaunajā vilnī", ko redzēja desmitiem miljonu cilvēku visā pasaulē". Teksta un mūzikas veiksmīgs salikums un izpildītāja sniegums nodrošinājis dziesmai lielus panākumus. Taču šī skaņdarba radīšana nebūt nav Jāņa vienīgais un lielākais sasniegums. Viņš ir arī atzīts pianists, kurš par darba trūkumu nevar žēloties.

Pats sev kungs un pavēlnieks

Dažus gadus vecais puisēns bērnībā ņēmis rokās spilvenu un pa to skraidījis ar pirkstiem, imitēdams spēlēšanu uz klavierēm. Viņam ļoti, ļoti gribējies mācīties mūzikas skolā. Sapnis piepildījies, kad mamma septiņus gadus veco atvasi aizvedusi uz Saldus Mūzikas skolu. Viņa bijusi arī tā, kas piespiedusi turpināt divas reizes nedēļā mērot 16 kilometru garo ceļu no Zirņu pagasta uz Saldus Mūzikas skolu un spēlēt klavieres, kad 4.klases skolniekam iestājies lūzums un šī nodarbe vairs nav šķitusi saistoša. "Man diezgan labi padevās vieglatlētika, spēlēju arī basketbolu, volejbolu. Mans vectēvs bija fizkultūras skolotājs, bet viņš mani speciāli neiekļāva skolas komandās, jo redzēja, ka nespēju apvienot treniņus ar mācībām mūzikas skolā," stāsta Jānis. "Tieši vectēvs bija tas, kas man nopirka labas klavieres un cītīgi sekoja sekmēm mūzikas skolā." Šo mācību iestādi skolnieks apmeklējis ar lielu piespiešanos un bieži halturējis ar mājasdarbu izpildi, taču, pateicoties pedagogiem, kuri zēnā pamanījuši mūziķa talantu, mūzikas skolu tomēr pabeidzis.

"Mācoties pamatskolas pēdējā klasē, man bija jāizlemj, ko darīt tālāk, jo vienlīdz labi padevās gan eksaktie, gan humanitārie priekšmeti. Lielu lomu manā dzīvē nospēlēja Liepājas kā mūzikas pilsētas radītais tēls. Zināju, ka no šīs pilsētas nāk daudz labu mūziķu. Labus vārdus biju dzirdējis arī par Liepājas Mūzikas koledžu," mācību iestādes izvēli pamato Jānis. Jau tajā laikā viņš bijis pārliecināts, ka vēlas darboties populārās mūzikas lauciņā. Un savu izvēli ne mirkli nav nožēlojis.

"Esmu iepazinies ar daudziem fantastiskiem, talantīgiem un radošiem cilvēkiem, ar kuriem citos apstākļos nebūtu bijusi iespēja satikties. Vēl viens liels šīs profesijas pluss ir tas, ka neesmu nevienam un nekam piesiets, pats sev esmu šefs. Varu izvēlēties, ar kādiem cilvēkiem kopā strādāt un kam spēlēt. Dzīvoju ļoti labi, man nav jāpiepelnās ar blakus lietām. Pianistam vispār ir vieglāk nekā, piemēram, bundziniekam, kuram darbs iespējams tikai noteiktā sastāvā. Esmu spēlējis un spēlēju ļoti dažādos - lielākos un mazākos - sastāvos, dažāda formāta pasākumos, diezgan daudz iznācis uzstāties ārzemēs," saka Jānis.

Par bezdarbību gados jaunais mūziķis tiešām nevar sūdzēties, jau no studiju laikiem viņš aktīvi uzstājas. "Atceros, ka, mācoties Liepājas koledžā, savācāmies studentu bariņš un sākām burzīties kafejnīcā "Ilze", kur tolaik spēlēja lieliski mūziķi no bijušā mūzikas kluba "u.t.t." - pianists Juris Kristons, tagadējais grupas "The Hobos" ģitārists Egons Kronbergs un dziedātājs Noris. Mēs sēdējām, klausījāmies un mācījāmies no viņiem. "Ilze" bija īsts pieredzes gūšanas poligons," atmiņās kavējas Jānis. Kad Kristons kā Igo pianists pārcēlies uz Rīgu, Jānis "Ilzē" ieņēmis viņa vietu.

Piecu gadu laikā kafejnīcas mūziķu komandas sastāvs vairākkārt mainījies. Tam piepulcējies saksofonists Alex, ģitārists Māris Kupčs, arī tagadējais Jāņa grupasbiedrs no apvienības "Cacao" Aivars Meijers un viņa vēlākais kolēģis, labākais draugs un domubiedrs Andris Ērglis. Jānis smej, ka toreiz Andris bijis vēl sīkais, tāpēc uzreiz pie mikrofona nav laists, bet ieņēmis vietu pie bungām. "Liepājas studiju laikā vienu vasaru ar kursabiedriem izmēģinājām ielu muzikantu dzīvi Vācijā, pirms tam pat speciāli mācījos akordeona kreisās rokas basu spēli vācu šlāgeriem. Kopš tās vasaras ar akordeonu esmu uz jūs," piebilst mūziķis.

Vēlāk Jānis aicināts darboties arī daudzos citos sastāvos. Pēc Jura Kristona ieteikuma viņš nonācis grupā "Rebel", kur spēlējis divus gadus, līdz apvienība dažādu iemeslu dēļ uz laiku pieklususi. "Grupas līderis Novikovs ir fantastisks ģitārists. Viņš sevi visu atdod mūzikai. Kad spēlē, nekas viņam apkārt neeksistē. Nav daudz tādu mūziķu, tāpēc varēju no viņa pamācīties. Daudz esmu guvis, arī strādājot kopā ar tādiem mūziķiem kā Igo, Tomass Kleins, Felikss Ķiģelis, Uģis Roze. Iegūta arī apjomīga studijas pieredze, piedaloties daudzu albumu ierakstos," rezumē Jānis.

Uzkrājis zināmu pieredzi, bijušais Zirņu pagasta puika vēlējies dzīvē īstenot idejas, kas bija radušās kopā ar Saldus rajona Jaunlutriņu pagasta džeku Andri Ērgli, ar kuru, pēc mūziķa teiktā, šo gadu laikā kopā izēdis pudu sāls. Līdztekus darbam kopā ar Ērgli privātos un korporatīvos pasākumos 2002.gadā sākusi darboties grupa "Berm", kurā piedalījušies arī mūziķi Māris Kupčs, Valerijs Bezdņikovs un Normunds Everts. "Šis projekts gan īsti neizgāja, iespējams, tāpēc, ka nebija aizmugures vai mūzika bija nedaudz par sarežģītu. Kaut gan festivāla "Liepājas dzintars - 2003" konkursā "Berm" ieguva otro vietu, kā arī balvu par labāko tautasdziesmas aranžējumu. Interesanti ir tas, ka cilvēki, kas toreiz grupai "Berm" un Ērglim lika sprunguļus riteņos un aizmuguriski vīpsnāja, tagad paši nāk klāt un pirmie sveicina," smaida Jānis.

Par tautas ienaidniekiem nekļuva

"Lielā skatuve ir lielā skatuve. Tās ir īpašas sajūtas, kad tavā priekšā atrodas četri vai pieci tūkstoši cilvēku." Daudzos sastāvos Jānis apzināti izvēlējies pieaicinātā mūziķa statusu, nevis būt grupas pamatsastāvā - tās pašas radošās brīvības un neatkarības dēļ. Taču gribējies uz lielās skatuves spēlēt kaut ko savu, tāpēc Jānis kopā ar Andri Ērgli, Tomasu Kleinu un basģitāristu Aivaru Meijeru pērn izveidojuši grupu "Cacao". Tā, pateicoties arī Andra Ērgļa iekļūšanai apvienības "Bonaparti.lv" sastāvā un dalībai jauno izpildītāju konkursā "Jaunais vilnis", ātri gūst arvien lielāku popularitāti, kuplāku līdzjutēju pulku. Nenoliedzami, ka viena no populārākajām dziesmām "Cacao" repertuārā ir skaņdarbs "Ripoja akmens", kas Jānim tapa sadarbībā ar teksta autoru Guntaru Raču.

"Atceros, ka Jūrmalā, konkursa laikā, kad Andris dziedāja akmeni, Guntars man teica: "Ja žūrija, nedod Dievs, mūsu gabalu būtu novērtējusi zemāk nekā pārējos divus, ko dziedāja Andris, mēs tagad būtu tautas ienaidnieki." Starp latviešiem jau vienmēr atrodas tādi, kas vēlāk zina teikt, kā būtu bijis labāk un pareizāk. Riskanti nezināmu dziesmu iekļaut šajā starptautiskajā konkursā bija arī tāpēc, ka tā skanēja latviski. Taču šķiet, ka šī stratēģija šoreiz sevi attaisnoja," ir gandarīts komponists.

"Ripoja akmens" ir Jāņa pirmā dziesma, kurai vārdus zina un dungo līdzi tik daudz cilvēku, taču tā nebūt nav vienīgā, kas atskaņota radio un bijusi pieprasīta koncertos. Grupas "Berm" laikā iecienītas arī dziesmas "Var jau būt" un "Tu man esi". Kaut arī Jānis sācis ar dziesmu rakstīšanu aizrauties no bērnu dienām, viņa kontā nav ļoti daudz dziesmu, jo ar varu no sevis tās necenšas izdabūt - dziesmas pie viņa atnākot pašas. Dažreiz tās prātā ieskanoties cita pēc citas, citreiz - vajadzīga ilgāka pauze. Īpaši nozīmīgs datums Jānim un viņa kolēģiem būs 10.septembris, kad klajā nāks grupas "Cacao" debijas albums, kurā bez Tomasa Kleina dziesmām būs arī divi Strazda sacerējumi, kuriem teksta autors ir Guntars Račs, - "Ripoja akmens" un "Varavīksne".

Lai arī Jānis izvēlējās plašākai publikai parādīties kā populārās mūzikas pārstāvis, viņam tomēr nav sveša akadēmiskā mūzika. "Akadēmijas laikā, mācoties komponistos pie profesora Romualda Kalsona, rakstīju arī nopietno mūziku, izmēģināju roku dažādos žanros. Esmu sarakstījis vairākus dziesmu ciklus koriem, viens no tiem sadarbībā ar Jēkabu Ozoliņu izskanēja Kurzemes novada Skolēnu dziesmu svētkos Pāvilostā," norāda Jānis. Ik pa laikam viņam pienākot jauni pasūtījumi, taču aizņemtības dēļ līdz šim lielākoties no tiem esot atteicies.

Jautāts par nākotnes plāniem, Jānis saka, ka necenšoties domāt īpaši tālu uz priekšu. "Es neko neplānoju, strādāju, viss kaut kā notiek pats no sevis. Katra diena man nāk ar jauniem piedzīvojumiem, pārsteigumiem, jaunu cilvēku iepazīšanu, jauniem pārbaudījumiem, pieredzi, prieku un vilšanos," ir izvērtējis Jānis. Noslēpumainais smaids gan rāda, ka viņam padomā ir kādas ieceres. Tomēr mūziķis idejas negrib atklāt, jo ticot, ka tad tās var nepiepildīties. Vienīgi pastāsta, ka vismaz pagaidām nekur prom nedošoties, nesekošot daudzu mūziķu piemēram apmesties uz dzīvi Rīgā.

"Bezpersoniskajā galvaspilsētā akadēmijas laikā nodzīvoju četrus gadus, arī tagad lielākoties katru nedēļas nogali iznāk spēlēt Rīgā vai ap to. Turklāt tie 220 kilometri jau nav nekāds attālums. Tas ir kaifs - pēc koncerta nogurušam iebraukt vēl snaudošajā Liepājā, mašīnas CD atskaņotājā uzlikt "Remix" disku, klausīties "pilsēta... vienīgā..." un vērot ielas, kurās ir tikai sētnieki un aizbrauc pirmais tramvajs. Man ir vajadzīga šī sajūta. Rīdzinieks to nekad nesapratīs," ir sajūsmināts Jānis, pārliecinot, ka tuvākajos gados viņu redzēsim uz Liepājas skatuvēm un garām paejam uz ielas.

Vizītkarte

Jānis Strazds

Dzimis 1980.gada 14.februārī.
Absolvējis Saldus rajona Zirņu pamatskolu, Saldus Mūzikas skolu, Liepājas E.Melngaiļa Mūzikas koledžu, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju.
Darbojies apvienībās "Rebel", "Berm", "Fomins un Kleins", Igo pavadošajā sastāvā, Feliksa Ķiģeļa grupā. Pašlaik spēlē grupā "Cacao". Jau astoto gadu strādā kopā ar Andri Ērgli.
Kā pianists spēlējis Rīgas restorānos "Rīdzene" un "Rolands", jau divus gadus ar klaviermūziku priecē Liepājas viesnīcas "Amrita" apmeklētājus.
Kā pianists piedalījies Liepājas teātra izrādē "Pēdējais kvēlais mīlnieks", kopā ar Jāni Lūsēnu spēlēs taustiņinstrumentus pavadošajā grupā jaunajā Liepājas teātra mūziklā "Agrā rūsa".
Māca teorētiskos priekšmetus un klavierspēli Nīgrandes Mūzikas skolā.
Nav precējies.
Vaļasprieks - mūzika, auto, biljards un ceļošana.