Kurzemes Vārds

18:44 Ceturtdiena, 17. janvāris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Piena kvalitāte zem kontrolieru lupas
Pēteris Jaunzems

Pārtikas un veterinārā dienesta darbinieki izstrādājuši Svaigpiena kvalitātes uzraudzības programmu 2008.gadam. Balstoties uz iepriekšējā gada piena kontroles rezultātiem, šogad paredzēts veikt vēl stingrākus kvalitātes nodrošināšanas pasākumus.

Lielajās novietnēs viss kārtībā

"Programmas mērķis ir panākt, lai visi piena ķēdes dalībnieki – ražotāji, pārstrādātāji un tirgotāji – ievērotu tiem izvirzītās prasības un līdz ar to pārtikas apritē nonāktu tikai patērētāju veselībai nekaitīgi produkti," paskaidroja Pārtikas un veterinārā dienesta Liepājas pārvaldes vadītāja Iveta Eglija.

Kā liecina piena pārstrādes uzņēmumu apkopotās ziņas, pērn otrajā pusgadā pārstrādei Latvijā nav pieņemti un tātad iznīcināti vai atdoti atpakaļ piena ražotājiem 123787 kilogrami piena. Piecos procentos gadījumu piens bijis saskābis, netīrs, tam piemitusi neraksturīga garša un smarža. 74 procenti piena izbrāķēti inhibitoru klātbūtnes dēļ. I.Eglija gan uzsvēra, ka mūsu rajonā rezultāti esot bijuši ievērojami labāki nekā kopumā valstī, jo 75 procenti no ražotā piena atbilduši noteiktajām prasībām.

Pārtikas un veterinārā dienesta pārvaldes vadītājas vietniece Aivita Vītoliņa uzskata, ka lielajās govju novietnēs kārtība ir ievērojami labāka, tāpēc pret tur slaukto pienu vispār neesot bijis pretenziju. Prolēmas vairāk saistītas ar mazajām novietnēm, kur mīt neliels dzīvnieku skaits, jo visiem zināms, ka karote darvas spēj sabojāt mucu medus. Tomēr Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsta piesaistīšana ļāvusi daudzās mazajās fermās ierīkot prasībām atbilstošas slaukuma dzesēšanas sistēmas, kā arī veikt dziļurbumus, lai nodrošinātu kvalitatīvu ūdeni.

Aizrādījumus liek aiz auss

Zemniekiem nevajadzētu domāt, ka tikai uz viņiem gulstas atbildība par piena kvalitāti. Kontrolei tāpat tikšot pakļauti pārstrādes uzņēmumi un tirdzniecības tīkls. "Tomēr tā nu tas ir, ka ražotāji šajā piena aprites lokā atrodas pirmajās pozīcijās un no viņu rīcības ir atkarīgs ļoti daudz," teica I.Eglija, pieļaujot, ka problēmas ar temperatūras režīma un transporta noteikumu ievērošanu varot rasties arī tālākajos posmos. Pavisam gada laikā mūsu rajonā paredzēts paņemt 992 paraugus. To skaits pa mēnešiem svārstoties. Ja martā paredzēts savākt 70 paraugu, tad vasaras vidu to skaits mēnesī varētu sasniegt pat 95. Pārvaldes vadītāja piebilda, ka paraugus kontrolieri ņems fermās un piena savākšanas lokos, bet pārstrādes uzņēmumos no piena transportēšanas cisternām, kurās piens atgādāts pārstrādei. Savākšanas lokos paraugu ņemšana noritēšot paralēli obligātajai paraugu ņemšanai uzņēmumos. Tādējādi būs iespējams novērtēt tehniku, tās aprīkojumu, personāla zināšanas, kā arī varēs salīdzināt testēšanas rezultātus.

A.Vītoliņa uzsvēra, ka par paraugu ņemšanu zemniekiem nekas nebūs jāmaksā, jo šī ir valsts finansēta programma. Arī birokrātija nebūšot liela, un tā nekavēs ražotājus viņu darba solī. Pēc paraugu paņemšanas piena ganāmpulku īpašnieki saņemšot informāciju par produkcijas izvērtējumu un zināšot, kādas pretenzijas tiem tiek izvirzītas. Pagājušā gada pieredze liecinot, ka ražotāji aizrādījumus liek aiz auss, tomēr gadoties arī tā, ka viena un tā pati saimniecība trūkumus pieļauj atkārtoti. Ja slaukuma kvalitāte neatbilst prasībām, Pārtikas un veterinārā dienesta darbinieki pieņem lēmumu, aizliedzot pienu nodot pārstrādei. Piena pārdošanu var atjaunot tikai pēc tam, kad notikusi atkārtota pārbaude, kuras rezultāti liecina, ka nepilnības ir novērstas.

Speciālistes teica, ka pastiprināta piena kontrole turpināsies visu šo gadu. Vai to būs paredzēts veikt arī 2009.gadā, to rādīšot šā gada rezultāti un secinājumi.


"Sniegpulkstenītis" dod brīvību dziedāt
Dina Belta

Jau 12 reižu, nevienu gadu neizlaižot, uz Vērgales Kultūras nama skatuves skanējis "Vērgales sniegpulkstenītis". Tas ir sarīkojums, kuram citur rajonā grūti atrast līdzīgu – uz skatuves kāpj visi, kas vien vēlas dziedāt, un dara to, pat zinot, ka vietas beigās nemaz nedalīs. Un nemainīgā skatītāju atsaucība rāda, ka "Sniegpulkstenīti" vajag gan dziedātājiem, gan klausītājiem.

Piektdienas, 14.marta, pievakarē divu stundu laikā izskanēja vairāk nekā 30 dažādi priekšnesumi, pastāstīja sarīkojuma krustmāte, Vērgales pamatskolas skolotāja un direktora vietniece audzināšanas darbā Mirdza Sīpola. Gan latviešu, gan angļu valodā dziesmas pēc pilnīgi brīvas izvēles dziedāja gan bērndārznieki, gan skolēni, gan senioru ansamblis "Vakarvējš". "Vērgales sniegpulkstenīša" afišās gadu no gada rakstīts, ka piedalīties var visi "no 1 līdz 101 gada vecumam", bet diemžēl pēdējos gados izkritis tieši vecuma posms pa vidu starp pamatskolēniem un senioriem. Šogad šo robu atkal bija izdevies nedaudz aizpildīt, kad klausītājus un skatītājus aizkustinājusi Rūtas Ozolas un viņas mammas Sandras kopīgi dziedātā dziesma "Upe".

Šis "Sniegpulkstenītis" bija īpašs arī ar to, ka faktiski pirmoreiz izskanējusi oriģināldziesma. Vērgales pamatskolas absolventes, tagad RTU Liepājas Profesionālās vidusskolas audzēknes Elīza Jegoruškina un Aija Bēliņa savu kopīgi radīto "Dziesmiņu par pavasari" pirmo reizi sadūšojušās publiski atskaņot tieši šajā sarīkojumā.

"Un mums ir pašiem savs Sergejs Jēgers!" priecājās M.Sīpola. Tas, kā Vērgales skolnieks Miks Freimanis nodziedājis "Mežrozīti", bijis patiesi patīkams pārsteigums. No katras pamatskolas klases bija sagatavots vismaz viens priekšnesums. Tajos – gan solo numuri, gan dueti un ansambļi, gan azartiskas dejas un ēnu teātris.

"Tas bija ļoti skaisti, man patika pilnīgi visi priekšnesumi," "Kurzemes Vārdam" pārliecināti pauda Vērgales pamatskolas direktors Gints Juriks. Viņš saka lielu paldies M.Sīpolai, mūzikas skolotājai Maritai Kalējai, kā arī Vērgales puses mūziķim Aldim Briljonokam par sarīkojuma apskaņojumu. Taču viņš uzsver, ka nekas no dzirdētā un redzētā nebūtu iespējams bez pamatīga pašu dziedātāju darba.

""Sniegpulkstenītim" ir jāturpinās vēl daudzus gadus, un es varu pilnīgi droši apgalvot: skola to atbalstīs par visiem simt procentiem," sacīja G.Juriks. Galvenais, ko šādos pasākumos iegūst, ir skatuves skola un drosme turpināt. Tāpēc, uzskata direktors, ir jābūt iespējai uz skatuves kāpt arī tiem, kas to ļoti grib, bet vēl īsti neprot. "Jo ne vienmēr tas perfektais izpildījums ir pats būtiskākais," viņš piebilda.

Koncertu esot noskatījušies arī kaimiņpagastu skolu skolotāji, un atzinuši, ka pie viņiem gan nekas tāds nenotiekot.

Vēl pirms dažiem gadiem "Vērgales sniegpulkstenītis" bija konkurss, kurā dalīja vietas. Kad no šīs sistēmas atteicās, palika vēl skatītāju simpātiju balva. Bet pašus pēdējos gadus tas pārvērties par sarīkojumu, kur vienkārši dod un saņem prieku. Un arī bez sacensības gara Kultūras nama zāle allaž ir pilna. "Man liekas, "Sniegpulkstenītis" aizvien ir tik populārs tāpēc, ka tā ir vienīgā reize, kad neviens ne uz ko netiek piespiests, netiek ierobežots," domā M.Sīpola. "Brīvība – tas daudz ko dod." Un tas atmaksājas, viņa ir pārliecināta. Jo, kaut arī skolotāji bērniem, protams, palīdzējuši, lielāko daļu darba viņi veikuši paši. Katru gadu pamatskolēni skolotājas Ārijas Poriņas vadībā arī paši noformē "Vērgales sniegpulkstenīša" skatuvi.

Kā jau tas dziedāšanas un citādos kultūras pasākumos Vērgalē pieņemts, vakars beidzās ar pašu vērgalnieku Noras Kurmes un Aivara Gravas radīto pagasta himnu "Vērgalei", ko Elīzas Jegoruškinas ģitāras pavadībā dziedāja ne tikai koncerta dalībnieki, bet arī visi zālē sēdošie.