Kurzemes Vārds

14:26 Sestdiena, 23. marts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Apskats

Vai tauta izteiks ultimātu varai?
Andžils Remess

Ar to jārēķinās, ka politiskajā dzīvē Lieldienu nedēļu nevarēs nosaukt par klusu un rāmu. Ja vēl Latvijā nekādi būtiski satricinājumi nav paredzami, tikai kaislības arvien vairāk sāks virmot ap iespēju tautai atlaist Saeimu, tad daudzviet citur pasaulē miera nebūs.

Tāpat kā politiskās morāles krīzes situācijā Latvijā pagājušajā pavasarī, arī tagad arvien biežāk dzirdamas frāzes: kā rīkoties ar varu, atbildība pret valsti, kā vienot sabiedrību, kas ir pamats valsts pastāvēšanai un tā tālāk. Un ne jau tikai tāpēc, ka atkal aktuāla ir tā dēvētā Ventspils amatpersonu lieta, jo paredzams, ka vēl šopavasar izskatīšanai tiesā nodos Aivara Lemberga lietu, un tad jau var arī pakāpeniski sākt nākt gaismā tā sauktie Lemberga stipendiāti, pierādot, ka vara ir korumpēta. Minētie jēdzieni iegūst lielāku nozīmi citu iemeslu dēļ: top jaunas partijas un notiek parakstīšanās par grozījumiem Satversmē.

Līdz aprīļa beigām neviena jauna partija gan neradīsies, toties parakstīšanās par grozījumiem Satversmē izraisīs arvien lielāku rezonansi, vieniem aicinot sabiedrību nestāvēt malā, bet otriem tikpat kaismīgi pierādot, ka Saeimas atlaišana nozīmēšot haosu.

Parakstīšanās pretinieku konkrētie argumenti ir šādi. Viens: ja tautai būs tiesības atlaist Saeimu, to izmantos vēlēšanās zaudējušie politiskie spēki, lai tracinātu sabiedrību. Otrs: vai nav absurdi atlaist Saeimu, kuru paši ievēlēja? Trešais: Satversmi savulaik izstrādāja gudri vīri, un ķerties klāt tai nav vajadzīgs. Ceturtais: vai mums ir tik daudz politiķu, lai pēc viena parlamenta atlaišanas būtu citi, ko ievēlēt?

Bet Satversmes grozījumu atbalstītāji pārliecina ar dzelžainu loģiku, ka gadījumā, ja Saeima zaudējusi vēlētāju uzticību, tautas pienākums ir teikt savu vārdu, jo vara pieder tai, nevis politiskām partijām. Ka šāds pants pamatlikumā atgādinās tautas kalpiem, ka jāstrādā atbildīgāk, lai nerastos tik dziļa plaisa starp sabiedrību un varu. Jo viena lieta ir nepopulāri lēmumi, ar kuru pieņemšanu jārēķinās, bet pavisam cita, ja zaudē sabiedrības uzticību, kā tas noticis ar šo parlamentu. Ar vārdu sakot, lai attiecīgie Satversmes panti būtu ultimāts varai.

To redzēsim tikai pēc 10.aprīļa, vai būs savākti nepieciešamie gandrīz 150 tūkstoši parakstu, lai process par iespēju tautai atlaist Saeimu turpinātos. Šis process ir ļoti garš un var likties apnicīgs. Ja arī vajadzīgais parakstu skaits būs un Saeimai nāksies lemt par grozījumiem, maz ticams, ka parlaments tos atbalstīs, bet tad būs referendums.

Tāpēc arī pašreizējā parakstu vākšana ir ne tikai brīdinoša kratīšana ar pirkstu politiķiem, sak, strādājiet godīgi, citādi… Tā ir arī pārbaude sabiedrībai, kas parādīs, vai cilvēki parakstu vākšanai atmetīs ar roku un tikai turpinās ņurdēt, ka viņus neviens neņem vērā, vai arī izmantos savas tiesības būt noteicējiem savā valstī.

Katrā ziņā arodbiedrību sāktais process ir riskants. Jo, ja sabiedrība būs izrādījusies kūtra, tas tikai ļaus pie varas esošajiem vēl ciniskāk turpināt savu politiku, un tad nekādām lietussargu vai citām revolūcijām jēgas nebūs.

No citur pasaulē notiekošā priekšplānā izvirzīsies ar Kosovas neatkarību saistītas norises. Kamēr Izraēla un palestīnieši visai bezcerīgi meklē saskarsmes punktus miera sarunām un ASV prezidenta amata kandidāti sakopo spēkus izšķirošajām priekšvēlēšanu cīņām, Kosovas atdalīšanās no Serbijas guvusi turpinājumu.

To nebija grūti paredzēt, jo Balkāni ir pārāk nozīmīga vieta, lai Krievija tik vienkārši ļautu tur savu ietekmi palielināt Savienotajām Valstīm. Ja nu kas bija negaidīti, tad domstarpības Serbijā pašā, kas radīja politisku krīzi, liekot atkāpties valdībai, bet prezidentam atlaist parlamentu un izsludināt ārkārtas vēlēšanas.

Šķita, ka Serbija, saistībā ar Kosovas atdalīšanos saņēmusi pliķi, kategoriski norobežosies no Eiropas Savienības, kas ne tikai atbalstīja, bet pat veicināja Serbijas sadalīšanu. Taču izrādās, ka ne. Sociologu aptaujas rāda, ka 79 procenti serbu ir par savas valsts tuvināšanos Eiropas Savienībai, saprotot, ka nokļūšana starptautiskā izolācijā draud valstij ar strauju ekonomisku lejupslīdi. Lai arī kāds pazemojums ir Kosovas atšķelšanās, tomēr lielāka ir vēlēšanās dzīvot pārticīgāk.

Arī politiķiem nav vienprātības, kā rīkoties. Ja Belgradas valdība aicina Kosovā dzīvojošos serbus ignorēt vietējās varas lēmumus un draud pārtraukt attiecības ar valstīm, kas atzinušas provinces neatkarību, tad tas vēl nenozīmē, ka tik kategoriski ir visi Serbijas politiskie spēki. Viena no valdošajām partijām negrib ne dzirdēt par kontaktiem ar Eiropas Savienību, toties otra ir pārliecināta, ka Serbija nedrīkst nokļūt izolācijā. Ne vienai, ne otrai nav tik daudz piekritēju, lai 11.maijā ārkārtas vēlēšanās kāda no tām tiktu pie varas bez citu politisku spēku atbalsta. Tāpēc arī Serbijas turpmāko ceļu izšķirs nelielo partiju nostāja.

Tātad reakcija Serbijā bija zināmā mērā negaidīta, kamēr pilnībā attaisnojās prognoze, kāda būs Krievijas atbilde Rietumiem. Proti, ka Maskava atbalstīs Gruzijas un Moldovas separātistus, un Krievijas Valsts dome jau aicinājusi savas valsts valdību izveidot diplomātiskas misijas Abhāzijā, Dienvidosetijā un Piedņestrā, tādējādi bruģējot šīm teritorijām ceļu, pa kuru atšķelties no Gruzijas un Moldovas. Bet vēl jo vairāk izmantojot šo situāciju, lai apturētu NATO pietuvošanos Krievijas robežām. Un te nu sākas politiskas spēles starp Krieviju un Rietumiem.

Paredzams, ka nākammēnes NATO vadītāji aicinās Gruziju un arī Ukrainu stiprināt saites ar Ziemeļatlantijas aliansi. Vēl nepiedāvās iekļauties blokā, bet atvērs durvis uz to. Un Krievijas vēstnieks NATO Dmitrijs Rogozins nācis klajā ar kārtējiem brīdinājumiem, kuri kļūst arvien draudīgāki: tikko NATO izteiks Gruzijai šādu mājienu, tā nākamajā dienā Krievija atzīs Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību, un Gruzijā līs asinis. Vai Rietumi paliks pie pašreiz paustā, ka tomēr izteiks piedāvājumu Gruzijai (un arī Ukrainai), jo nav pieļaujams, ka NATO lēmumu pieņemšanu iespaido valsts, kas nav NATO locekle? Bet varbūt Gruzija atteiksies no šāda piedāvājuma un rīkosies līdzīgi Moldovai, kura nolēmusi atsacīties no NATO, ja Krievija garantē Piedņestras palikšanu Moldovas sastāvā?

Ja Krievijas atbilde uz notikumiem Balkānos šaubas neradīja, tad tagad jāgaida, kāda būs atbilde uz ASV nodomiem Austrumeiropā izvietot pretraķešu aizsardzības sistēmas, kurām jāsāk darboties 2012.gadā. Šķita, ka amerikāņu nodoms var aizkavēties, jo Polija sāka šaubīties, un tādā gadījumā Čehijas piekrišana atvēlēt savu teritoriju šādām iekārtām neko nedotu. Taču amerikāņi apsolījuši modernizēt poļu bruņotos spēkus, un tagad Varšava pieļauj, ka piekritīs ASV iecerēm.

Tik pretrunu pilnā noskaņā pasaule tuvojas pavasara gaišākajiem svētkiem, kad Lieldienu zvaniem būtu jāiezvana ne tikai prieks cilvēku sirdīs, bet arī apziņa, ka dzīvojam uz vienas planētas, un tā nemaz tik liela nav, lai kašķētos un dalītu.

Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Sākas parakstīšanās par tiesībām tautai atlaist Saeimu.
Gada inflācija sasniedz 16,7 procentus.
Paraksta memorandu, kas paredz Latvijas ātrāku uzņemšanu ASV bezvīzu programmā.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Valdības vadītāja Ivara Godmaņa aktivitātes enerģētikas nozarē.

Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Nemieri Tibetā pārtop vardarbībā.
Serbijā atlaiž parlamentu un izsludina ārkārtas vēlēšanas.
Parlamenta vēlēšanas Irānā.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Tibetiešu garīgais līderis Dalailama prasa lielāku autonomiju savai tautai.