Kurzemes Vārds

03:51 Sestdiena, 24. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Miljoni, putraimi un grēki

Gar Liepājas multihalli, kura top, liekot miljonu pie miljona, lēnām uz veikalu "Supernetto" iet tantīte. Viņai prātā tikai viena doma: mēģināt par pensijas pēdējo latiņu sagrabināt pārtikai vēl divām dienām… Miljonu vērti projekti Latvijā un Liepājā pretstatā santīmiem par pārtiku. Vai nešķiet savādi? Tās taču ir divas dažādas pasaules, bet atrodas viena otrai līdzās.

Vērojot politiķu darbošanos, neatstāj sajūta, ka daļa no viņiem uz visiem laikiem pārcēlusies uz miljonu zemi, kur pārcilā dokumentus, kuros no skaitļiem ar daudzām nullēm metas raibs gar acīm. Projekts projekta galā, miljons miljona galā. Šajā lielfinansējuma valstībā grūti ieraudzīt mazos cilvēciņus.

Lai nule rakstītais neizklausītos pēc tukšām pļāpām un populisma, spēlējot uz jūtām, jāpiesauc arī kāds fakts. Šogad trūcīgajiem Latvijas iedzīvotājiem vēl nav izdalīts neviens kilograms putraimu, jo konkursā "Par putraimu piegādi labdarības organizācijām izdalīšanai trūcīgajām personām" iepirkuma procedūra noslēgusies bez rezultātiem – nav pieteicies neviens pretendents. Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienests, visticamāk, nav spējis ražotājus ieinteresēt pieteikties konkursam.

Tas nozīmē, ka valsts nav varējusi izpildīt savu solījumu, kas pērnā gada nogalē apstiprināts īpašos noteikumos – 2008.gadā vistrūcīgākajām personām dalīt putraimus, proti, katrai pienāktos viens kilograms mēnesī. Visticamāk, vismaz šā gada pirmajos trijos mēnešos nabadzīgākajiem ļaudīm putraimi nespīd. Ja viņi izdzīvos līdz aprīlim, tad varēs ēst gan par sulu mēnesi, gan par trim iepriekšējiem, ja, protams, līdz tam ierēdņi spēs savu apņemšanos novest līdz rezultātam.

Un nu kāds jaunums, runājot par laicīgiem grēkiem un grēku saraksta paplašināšanu. To, ka izpratne par grēkiem pēdējā laikā mainās, pagājušajā nedēļā pavēstīja ietekmīgais Romas katoļu baznīcas arhibīskaps Džanfranko Džiroti. Un, proti, par grēku ir jāuzskata tādu cilvēku uzvedība, kas iemantojuši sociālpolitisku nozīmīgumu sabiedrībā, bet to neizmanto, kļūstot atbildīgi, piemēram, par nabadzības izplatīšanos un pārlieku lielas bagātības koncentrēšanos šaura personu loka rokās. Vai tikai tas nav mājiens arī mūsu valstsvīriem?

Ints Grasis