Kurzemes Vārds

10:01 Piektdiena, 29. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Aci pret aci

Galēji pretrunīgi viedokļi par to, kas norisinās mūsu zvejnieku saimniecībā

"Kursas" kingstoni ir vaļā vai ciet?

Pēteris Jaunzems

Pērn notikusī vadītāju maiņa zvejnieku saimniecībā "Kursa" jau pati par sevi pievērsusi tai pastiprinātu sabiedrības uzmanību.

Jauna slota ir jauna slota - tā spriedām. Skaidrs, ka tā neslaucīs kā agrāk. Taču liepājniekiem "Kursa" nozīmē ļoti daudz. Tāpēc nebūt nav mazsvarīgi, ko un kā tā mēzīs, kurā virzienās slaucīs.

Interesi par to, kas notiek Zvejnieku alejas un Roņu ielas galā, manuprāt, veicinājusi arī informācijas plūsmas ievērojama sašaurināšana, jo noslēpumainība aizvien kāpina ziņkāri. Agrāk par mūsu zvejnieku darbību atbalsis bija dzirdamas vai ikdienu. Avīzes rakstīja gan par viņu panākumiem, gan par neveiksmēm un problēmām. Citiem vārdiem sakot, viss bija kā uz delnas. Turpretī tagad atklātību nomainījusi baumošana. Arī redakcijā vairākkārt atskanējuši zvani: pasekojiet, lūdzu, kādas briesmu lietas notiek "Kursā"! Tur vairs nerunā latviski, tur staigā kaut kādi svešinieki, bet pašreizējie vadītāji izpārdod automašīnas un citu tehniku, atbrīvo no darba ilggadējus darbiniekus. Zvanītāji apgalvo, ka nepazīstami cilvēki bijušās palīgsaimniecības putnu novietnēs, izmantojot nakts melnumu, izzāģē radiatorus un aizved tos nezināmā virzienā.

Nav dūmu bez uguns. Iespējams, ka pievērsties norisēm zvejnieku saimniecībā mūsu lasītājus īpaši uzkurinājis arī nesenais sprādziens kāpās pie "Kursas" administratīvās ēkas un nevalodas par kuģi, ko kāds ļaundaris jau bijis sagatavojis nogremdēšanai. Kas gan tur risinās un kas tam par pamatu? Īsāk sakot, iemeslu, kāpēc vēlējāmies atkal uzklausīt gan pozīcijas, gan opozīcijas pārstāvjus "Kursā", šoreiz bija pietiekami daudz. Tāpēc izteikt savu viedokli šoreiz aicinājām zvejnieku saimniecības valdes priekšsēdētāju Andreju Bāru, padomes priekšsēdētāju Vladimiru Einiņu un akcionāru Daini Eņģeli, kuru šodien ar pilnām tiesībām varētu nosaukt arī par akciju sabiedrības padomes ekspriekšsēdētāju.

Mantības izsaimniekošana esot acīm redzama

Kaut gan aktīva darbība Eņģeļa kungam "Kursā" ir beigusies, viņš tur nereti iegriežoties. Kā akciju līdzīpašnieks cenšoties būt par visu lietas kursā, ar lielu interesi dzīvojot līdzi notikumiem un niansēm. Kaut gan pašreizējās valdes darbība, viņaprāt, kļuvusi noslēpumaināka un savus nodomus tā plaši nereklamējot, Liepāja neesot tik liela pilsēta, lai kaut ko varētu cilvēku acīm noslēpt.

- Pašreizējie sabiedrības vadītāji rīkojas gluži kā strauss, kas iebāž galvu smiltīs un domā, ka neviens to neredz, taču ar tādu paņēmienu neko noslēpt nevar. Jo sevišķi - nelikumības. Tās uzreiz kļūst redzamas, - bijušais zvejnieku kopsaimniecības priekšsēdētājs secināja.

Dainis Eņģelis uzskata, ka šobrīd "Kursā" notiekot nesteidzīga mantas izsaimniekošana. Autotransports jau esot iztirgots. Pārdotas kā saimniecībai vairs nevajadzīgas, tā arī vēl izmantojamas mašīnas. Ja realizē savu mūžu nokalpojušu inventāru vai iekārtas, tas esot saprotami un pat apsveicami. Taču neizpratne rodoties, ja to pašu dara ar tehniku, kura pēc mēnešiem trīs vai arī pusgada zvejniekiem var būt noderīga. Kur tad to ņems? Vai iegādāsies jaunu?

Tanī pašā laikā saimniecības vadītāji slēdzot dubultattiecību līgumus. Par to varot pārliecināties, ja painteresējoties, kas notiek palīgsaimniecībā "Kradzes". Starpniekfirmas strādnieki tur fermās izgriezuši radiatorus, kas nodoti metāllūžņos. Tā varot rīkoties tikai vienas dienas saimnieki. Ja šodien palīgsaimniecībā nenotiekot nekāda ražošana un viss ir iekonservēts, tas vēl nenozīmē, ka darbība nevar atjaunoties. Kurš gan to tik noteikti var pasacīt, varbūt vajadzība pēc šīm ēkām un telpām rodas jau pēc dažiem mēnešiem. Vai tad atkal būvēs visu no jauna?

- Varu teikt tikai to, ka valdes locekļi lēnā garā taisa savas štelles, bet tā politika, ko viņi piekopj, ved saimniecību strupceļā. Tas ir lēts bizness, - bilda Dainis Eņģelis.

Radušos situāciju viņš vērtē kā saspringtu un arī nomācošu. Daudzi jau atbrīvoti no darba. Arī speciālisti, kas saimniecībā nostrādājuši ilgus gadus, kurus viņš pazīst kā krietnus cilvēkus, uz kuriem var paļauties. To vietā pieņemti citi, ar apšaubāmu reputāciju un pagātni. Bet tie cilvēki, kam "Kursā" darbs vēl saglabājies, jūtoties iebiedēti. Kabinetos par problēmām runā čukstus. Kolēģi, satiekoties ar bijušo priekšsēdētāju, gandrīz vairs neuzdrīkstoties pat sasveicināties, lai netiktu pieskaitīti ziņu pienesējiem vai nodevējiem.

Bet patlaban, kā teica Dainis Eņģelis, sākoties visbriesmīgākais, jo jaunie saimniecības vadītāji ķērušies klāt zvejas kuģiem, lai tos pārdotu. Nomnieki esot ar tādu iespēju apmierināti un tikai gaidot, kad varēs tos nopirkt. Ja gadījumā valde atzīst, ka kuģis nav rentabls, to, protams, var realizēt, taču tad likums paredz, ka ir jārīko izsole. Nav izslēgts, ka par pircējiem piesakās vēl citi akcionāri.

- Kas ir "Kursas" lielākā bagātība? - vaicāja Eņģeļa kungs.

Un pats arī atbildēja:

- Tie ir kuģi un izejvielas. Tāpēc viņš sakot, ka tālāk vairs nav kur iet. Priekšā - strupceļš. Tam var sekot tikai vairs saimniecības likvidācija. Var tikai minēt, vai tā notiks pēc sešiem mēnešiem, vai ātrāk. Ka pie tās "Kursa" nonāks, Dainis Eņģelis nešaubās, jo par padomes priekšsēdētāju tagad kļuvis Vladimirs Einiņš, kurš kopš 1995.gada par saimniecības likvidāciju vien runājot. Par to varot pārliecināties, palasot pilnsapulču protokolus. Un tagad, lūk, viņam esot visas iespējas savus nodomus realizēt.

Patlaban turpinoties arī akciju pirkšana. Tās iegādājoties pašreizējie vadītāji un Zvejnieku savienība. Ja viņi sametīšoties uz vienu roku, tad varot izlemt jautājumu par sabiedrības likvidāciju.

Laikrakstā "Diena" "Kursas" valdes priekšsēdētājs Andrejs Bārs nesen izteicās, ka jaunie vadītāji daudz esot izdarījuši, ka atbrīvoti arī cilvēki, kas tagad par to atriebjoties, spridzinot bumbas un cenšoties nogremdēt kuģus.

- Tās ir pēdējās muļķības, - teica Dainis Eņģelis. - Vai tiešām Andrejs neatceras, kur viņš ir audzis un strādājis? "Kursā" kolektīvs vienmēr ir bijis draudzīgs un saliedēts, neviens zvejnieks neatļausies kāpt mašīnrūmē un taisīt kingstonus vaļā.

Bet par kuģim naktī nozāģētajām antenām viņš varot pasacīt tikai to, ka drīz vien no saimniecības teritorijas pazudīšot viss, kas sastāv no krāsainā metāla, ja jau tur pieņem darbā nepazīstamus cilvēkus.

Pārmaiņas notiks, jo bez tām pastāvēt nevar

- Sākuši patiešām esam strādāt ar nepatīkamāko. Tās ir kadru lietas, ko cenšamies sakārtot, - "Kurzemes Vārdam" teica Andrejs Bārs.

Par to, ka tas ir nepopulārs pasākums, viņu jau sākumā esot brīdinājuši, sakot: "Andrej, ja tu to neizdarīsi, tu neizdarīsi neko, bet, ja izdarīsi - tev ienaidnieku būs kaudzēm." Esot jāņem vērā, ka gadu gaitā saimniecībā saradušies radu radi, kam te radītas nepamatotas darba vietas.

Arī padomes priekšsēdētājs Vladimirs Einiņš ir pārliecināts, ka situācija bija izveidojusies nenormāla. No 340 strādājošiem 117 pērn bijuši nodarbināti pārvaldes aparātā. Katrs trešais strādātājs - ierēdnis! Kur tas derot? Vai ārzemēs tādu attiecību kāds kapitālists pieļautu? Tas viss esot vēl saglabājies no kolhoza laikiem. Protams, ka šķirties no cilvēkiem esot žēl, taču jāsaprotot, ka saglabāt visu pa vecam neesot iespējams. Tad saimniecībai draudot droša bojā eja.

Turpinot šo domu, valdes priekšsēdētājs teica, ka pirmie rezultāti viņu priecējot. Piemēram, bijušas divas inženieru vietas - drošības un galvenais. Tagad amati apvienoti, un Harijs Frickauss strādājot ar pilnu slodzi, ka prieks skatīties. Un cilvēkiem esot skaidrs, par ko viņš atbildīgs. Par to, ka darbinieks izpilda papildfunkcijas, viņš saņem attiecīgu piemaksu pie algas. Labāka samaksa kļuvusi iespējama, tieši pateicoties štata samazināšanai. Vēl šo darbu nevarot uzskatīt par pabeigtu. Aizkavējot bilances sastādīšana. Kad tā nāks gatava, štata pārkārtojumus varēšot turpināt. Andrejs Bārs uzskata, ka kadru jautājums vienmēr būs aktuāls.

Tagad par iztirgošanu. Jā, automobiļi un citi transportlīdzekļi patiešām esot pārdoti izsolē un par lielāku cenu, nekā to bilances vērtība. Visi "zili" un autobusi. Tagad esot jāklausās pārmetumos. Bet vai tie lielie runātāji neesot redzējuši, cik degvielas nesaimnieciski transporta cehs patērē katru nedēļu?! Taisītas falšas atskaites, meži cirsti un izvesti ar traktoriem, īsāk sakot, benzīns dedzināts uz nebēdu, bet par to visu saimniecībai bijis attiecīgi jāmaksā.

Tūlīt pēc ievēlēšanas amatā, priekšsēdētājs esot aizbraucis uz palīgsaimniecību "Kradzes". Ticies ar iedzīvotājiem. Parunājuši par nākotni. Viņš teicis, ka pirmajā vietā būs pati saimniecība, bet "Kradžu" ļaudīm pašiem jādomā, kā savu palīgsaimniecību attīstīt. Lai nākot ar saviem priekšlikumiem, ja tie būs prātīgi, vadītāji katrā laikā atbalstīs centienus. Pie viena apskatījis teritoriju un bijušās vistu novietnes. Pārliecinājies, cik apkārtne, tuvējais mežiņš - viss pielūžņots! Īsts kalns tur slējies. Kāpēc tiem dzelžiem tur jāguļ, ja var nodot pārkausēšanai un saņemt naudu? Vajadzējis vēl kādam nelabvēlim tikai to visu ieraudzīt, un akciju sabiedrībai sods par dabas pielūžņošanu būtu jāmaksā kā likts!

Tādēļ, ka akciju sabiedrība pati nevar metāllūžņus nodot, salīgta speciāla firma. Tā apņēmusies izdarīt visu. Vīri tūlīt ķērušies pie darba. Strādājuši ir dienu, ir nakti, jo tā esot firma, nevis kaut kāds tur kantoris. Tur uz darba laiku neskatoties. Bet, redz, kā to uzņem cilvēki - tūlīt zvanot un sūdzoties, ka radiatorus ņem nost, ka ar šķembām piedrazo graudus, ne vairs pašam ēst, ne lopam atdot. Tādu signālu saņemot, tūdaļ braucis pārbaudīt, izsaukti arī firmas vadītāji. Izrādījies, ka nekas tamlīdzīgs nav noticis. Opozīcija protestē. Viss pārspīlēts. Jā, radiatori vistu kūtīs esot noņemti, jo tie bija saplaisājuši. Tas pats, kas jau noticis "Kradzēs", notikšot arī saimniecības teritorijā Liepājā, kas tāpat pielūžņota līdz nemaņai, ka nevar kāju paspert, lai neaizķertos aiz kāda dzelža.

Bāra kungs atbildēja arī uz jautājumu par krievu valodu, kas tagad skan "Kursā". Ar krievu cilvēkiem esot tā, ka tie visu saprotot, taču runāt latviski tomēr kautrējoties. Viņi prasības zinot un ir jau nolīguši skolotāju, kas apmācīs valodas zināšanās. Tanī pašā laikā, ja valdes loceklis Nikolajs Čadajevs varot atļauties maksāt tulkam, kāpēc gan viņš nevarētu būt par prezidentu?

Arī nākotnes plāni valdes un padomes priekšsēdētājiem esot skaidri. Aizvadītajā nedēļā Rīgā notikusi tikšanās ar vācu firmu, kas esot kursiešiem ļoti pretimnākoša. Viņi pat gatavi nesaņemt 15 procentus lielo priekšiemaksu, lai tikai biznesa projekts varētu sākt drīzāk īstenoties. Vācijas puse gan pieprasot garantijas, taču tās dot esot iespējams, ieķīlājot daļu no akcijām. Līdzšinējās zivju produkcijas izlaidi esot nolemts pārkārtot un paplašināt. Turpmāk "Kursa" pārorientēšoties uz konservu izlaidi. Ražos brētliņas un tefteļus tomātu mērcē, lai sūtītu uz Austrumu tirgu. Konservu līniju paredzēts iekārtot vecajā cehā. Visam jābūt gatavam līdz tam brīdim, kamēr varēs pievienoties gāzes vadam. Pašreiz noritot sarunas ar vācu un norvēģu investoriem, jo novecojusi ir arī saldētava un līdz sezonai to vajadzētu renovēt. Šogad ļoti nopietna problēma "Kursai" būšot zvejas limiti, kas esot iedalīti smieklīgi niecīgi.

- Gribam attīstīt ražošanu, kam ir masveida tirgus, - noslēdzot sarunu teica Vladimirs Einiņš.