Kurzemes Vārds

01:07 Trešdiena, 20. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Namiņš, no kura apmeklētāji iznāk apgarotāki

Pēteris Jaunzems

Kopš 1985.gada Bārtas pagasta centrā darbojas sabiedriskais muzejs, ko dibinājis novadpētnieks Jēkabs Rūsiņš. Tas iekārtots nelielā dzīvojamajā mājā, un namiņa durvis atvērtas katram, kurš vēlas ielūkoties Bārtas novada vēsturē un tradīcijās.

Kā teica Pagasta padomes priekšsēdētājs Zigmunds Cinkus, īpaši bieži ciemiņi muzejā ir gan vietējie, gan tālākus ceļus braukušie skolēni, kas tur uzzina daudz saistoša par pagasta pagātni un slavenībām, par novada ļaužu dzīvi, darbarīkiem un parašām. Šeit viņiem notiek nodarbības, bet studentiem muzejs palīdz strādāt pie kursa darbiem un diplomdarbiem.

Vēsture ir vēsture, un ekspozīcijās tai jāatainojas objektīvi, tāpēc tur joprojām aplūkojama arī padomju laika atribūtika un dokumenti, kas dažam šobrīd pat liekoties ārā metamas grabažas. Tomēr bārtenieki gan tā neuzskata, viņiem viss, kas saistīts ar novada likteņiem, ir ievērības cienīgs un var noderēt par liecību. Pavisam muzeja fondos glabājas ap 700 senlietu.

Nereti namiņā ielūkojas arī pieaugušie, un jo īpaši labprāt to dara ārzemnieki, kuri mūspusē gan vairāk ieradas, ekonomiska rakstura plānu mudināti. Tomēr tāda paciemošanās muzeja telpās šiem cilvēkiem paver iespēju uzzināt kaut ko vairāk par šejieniešu tradīcijām un mentalitāti. Kad izprastas šīs lietas, tad arī biznesa sarunām pavisam cita gaita un rezultāts. Ekskursijas var iepriekš pieteikt, piezvanot pa tālruni.

Muzeja vadītāja Vaira Kundziņa pastāstīja, ka bārtenieki visos laikos ir lepojušies ar savu slaveno novadnieku, Latvijas brīvvalsts zemkopības ministru Jāni Birznieku. Ne velti materiāliem par šo ievērojamo personību muzejā atvēlēta goda vieta, bet vecajos kapos viņam uzstādīts piemiņas akmens. Ekspozīcijā ir pieejamas ziņas par novada pirmajiem skolotājiem Bergmaņiem un Bārtas etnogrāfiskā ansambļa dibinātāju Jēkabu Ķiburu. Viņa aizsāktais darbs turpinās, jo arī tagad pagastā sparīgi darbojas etnogrāfiskais ansamblis, kas pazīstams visā valstī.

Bārtu par dzimto pusi uzskata arī televīzijas darbinieks Jānis Leja. Muzejā viņš iegriežas allaž, cik vien iznāk ciemoties šajā pusē. Un sadarbība ir abpusēja, jo ne tikai Lejas kungs palīdz sagādāt materiālus, bet arī pats viņš šeit smeļas dažādu informāciju, kas nepieciešama publicista darbā.

Visbeidzot muzeja vadītāja Vaira Kundziņa pati par sevi ir personība, kas ciemiņus prot aizraut ar kaismīgu stāstījumu un plašām zināšanām par interesantiem notikumiem un savdabīgiem ieradumiem bagāto novadu.

Neba daudzi, piemēram, Liepājā būs dzirdējuši, kāpēc bārtenieču tautas tērpos tik daudz spilgti sarkanās krāsas, ka pat kora dziesmā dziesmu svētkos par to tiek skandēts no lielās Meža parka estrādes. Izrādās, ka savulaik, caur šo novadu atkāpjoties, Krievijā karagājienu zaudējušajiem franču karavīriem sācis trūkt pārtikas un, lai to iegūtu, viņi savus spilgtos mundierus mainījuši pret maizi un citiem lauku labumiem. Iegūto drēbi praktiskās un rokdarbos prasmīgās Bārtas meičas pratušas izmantot lietderīgi, iešujot savu tērpu vestītēs. Un, re, cik krāšņas tās līdz ar to kļuvušas!