Kurzemes Vārds

00:46 Trešdiena, 20. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

SKATIENS

Sakārtošana. Tas nozīmē - laiku un naudu

INDRA IMBOVICA

Liepāja visnepievilcīgāk izskatās laikā, kad vēlos rudeņos kokiem nokritušas lapas, bezsniega ziemās un atkušņa laikā, jo tad tā pazaudējusi savu vienīgo košo rotu - koku kuplo lapotni, vēl skvēros saglabātās nedaudzās puķu dobes un zaļos zālienus. Bez tā pilsēta atklāj visu savu nepievilcīgo seju: noplukušās, brūkošās vai izdemolētās ēkas, bezsaimnieku mājas. Protams, labi, ja daļā no tām vienu otru telpu sakārto mazie, vidējie uzņēmēji vai lielās firmas, bet ēku ārējo izskatu tomēr neuzlabo daļēji "uzpucētā" fasāde, kas līdzinās košiem ielāpiem uz noskretuša, veca tērpa.

Kāpēc joprojām pilsētas ēkas iet bojā, ir skaidrs - nav naudas un nav sakārtotas īpašuma tiesības. Taču visbriesmīgāko postu izdara pazaudētais laiks, jo līdz ar to zaudējam ne tikai pašas ēkas, bet tas rada traucējumus pilsētas saimnieciskajā un kultūras dzīvē. Pēdējā, kā tas jau bezcerīgi tradicionāli ierasts, cieš vissāpīgāk. Pirmajos atgūtās brīvvalsts gados tika pieņemti steidzīgi un nepārdomāti lēmumi īpašumu jomā, kuri tagad rada tik daudz nevajadzīgu zaudējumu un grūti atrisināmu problēmu. Kultūras iestādes tiek izdzītas pirmām kārtām, un tas notiek visā Latvijas valstī, ne tikai Liepājā. Rakstnieku savienība beigu beigās tomēr tika izmesta no Benjamiņu nama, Mūzikas akadēmija joprojām cīnās par savu māju Barona ielā... Uzskaitījumu var turpināt.

Ja ar šo problēmu netiek galā lielā Rīga ar visu Kultūras ministriju un bagātajām firmām, ko tad darīt nabadzīgajai Liepājai, kur gandrīz visas kultūras iestādes mitinās vai nu brūkošās ēkās, vai mājās, no kurām tūlīt, tūlīt izliks, vai arī kādā no tām nekas nenotiek, jo nav līdzekļu to uzturēšanai? Saraksts šeit ir garu garais. Ja jau pat mūsu pašvaldība nevar būt droša par kādreizējo vienošanos ar Tieslietu ministriju par to, ka, Kūrmājas prospekta ēku saņemot, domei atstās līdzšinējo mājvietu Rožu ielā, kā saka - solīts makā nekrīt, ko tad lai domā nabaga kultūras iestādes?

Var jau saprast, ka nesakārtotas lietas Liepājā vēl ir milzums, īpaši, kad valdība uz pašvaldība pleciem uzvēla tādu nastu kā piedraņķētā Karosta? Tomēr vai nebūtu prātīgi steidzīgāk sakārtot pašas Pilsētas domes iekšējo struktūru, galu galā iet jau tās varas otrais gads, bet viss vēl palicis priekšlikumu līmenī. Šoreiz, konkrēti runājot par kultūras "lauciņu", divu vai trīs cilvēku spēkos nav īsā laikā sakārtot šīs īpašuma tiesības un kultūras iestāžu struktūru.

Visi esam liecinieki tam, cik daudz spēka, laika un nervu prasīja, kārtojot Liepājas teātra pāriešanu pašvaldību statusā. Līdz ar to, dabiski, vairāk nekā pusgadu praktiski un fiziski neatlika laika, lai nopietni risinātu citus ar kultūras iestāžu sakārtošanu saistītus jautājumus. Te var minēt mūsu simfonisko orķestri, kuru, ja dikti kādam gribas, var izraidīt no pašreizējās mītnes Graudu ielā tāpēc, ka ēka pieder valstij, nevis pašvaldībai. Daudz jau ir izdarīts, lai sakārtotu kinoteātra "Liepāja" lietas, taču arī šī ēka joprojām vēl nepieder pilsētai, tāpēc nevar risināt perspektīvo jautājumu par tās rekonstrukciju. Savas telpas jāatstāj 1.bērnu bibliotēkai, jo mājai ir īpašnieks. Visiem skaidrs, ka bibliotēka jāsaglabā, un tā tiks saglabāta, tikai, kur to lai pieklājīgi izvieto? Apvienot ar Leļļu teātri, kurš tagad atrodas Latviešu biedrības nama vienā spārnā un kuru tā direktors ir tiešām lieliski izremontējis un sakārtojis? Varianti tiek meklēti, lai nenodarītu pāri nevienam, bet arī lai tas notiktu saprātīgi, pārdomāti, tā, ka pēc laika atkal nav jāpārkārtojas, jo galu galā viss maksā naudu.

Tālāk - ko darīt ar "Vaduguns" ēku Kungu ielā, ko - ar kultūras pili "Baltika", kas patlaban stāv tukša un neizmantota? Kā attīstīt un sakārtot Latviešu biedrības namu - lielāko kultūras centru pilsētas sirdī? Tā vadītājiem bez konkrētas pašvaldības atbalsta nebūs iespējams veikt šodienas prasībām atbilstošu zāles un skatuves remontu, kas prasa vairākus simtus tūkstošus latu. Vairākus gadus tajā tukšas stāv plašās kafejnīcas jeb restorāna telpas, kas, protams, rada zaudējumus. Te jebkuru brīdi var ielaist spēļu zāļu īpašniekus, bet vai tas būs saprātīgs risinājums, jo bez kafejnīcas tāda liela kultūras iestāde tagad nav iedomājama. Smagu, problemātisku jautājumu daudz, bet risinājumi kavējas. Kā zināms, visdārgāk maksā pazaudētais laiks.