Kurzemes Vārds

13:17 Pirmdiena, 14. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāli

Pazudusī svētku izjūta

Ja jūs šodien pretimnācējiem sadomātu pajautāt, kāda mūsu kaimiņvalsts kādus svētkus svin, tad droši vien tikai retais zinātu teikt, ka Igaunija atzīmē astoņdesmit gadus kopš neatkarības proklamēšanas.

Bet ne jau tāpēc daudzi to nezina, ka latvieši un igauņi cēlušies katrs no savas tautu grupas vai ka ar saviem kaimiņiem esam gadu simtos izcīnījuši nežēlīgus karus, un savus spēkus apvienojām tikai 1919.gadā, kad igauņi palīdzēja latviešiem brīvības cīņās nosargāt tikko dzimušo neatkarību. Un arī tas droši vien nav iemesls nezināšanai par kaimiņzemes svētkiem, ka Igaunija atrodas no mūsu novada patālu vai ka igauņi no laika gala vai nu aiz lepnības, vai noslēgtā rakstura dēļ turējušies savrup, taču izmanto katru iespēju, lai savu zemi un savu tautu izceltu baltiešu vidū.

Manuprāt, lieta ir cita, un ne jau abu tautu senajos ķīviņos vai raksturos tā vaina. Jo diez vai daudzi pirms nedēļas zinātu pateikt, ka liela gadadiena ir citai kaimiņzemei - Lietuvai, un diez vai daudzi pēc pusotras nedēļas zinās atbildēt, ka pirms 79 gadiem tepat nemaz tik tālu no Liepājas cīņā par Latvijas brīvību krita latviešu karaspēka pirmais virspavēlnieks Oskars Kalpaks.

Kāpēc šī nezināšana? Droši vien tāpēc, ka svētki vai godi vispār ir devalvējušies, protams, izņemot Ziemassvētkus, Jaungadu un Jāņus. Varbūt vainīga skarbā un sūrā ikdiena, kurā svētki nav prātā, varbūt sava vaina ir arī tam, ka padomju varas gados mums svētki izrādījās katru nedēļu, jo nebija pagūta vēl nosvinēt naftas rūpniecības darbinieku diena, kad klāt jau ogļraču diena, un tikko atguvās no tankistu dienas, kad jau nāca virsū upju transporta darbinieku diena, un tad jau viss saplūda vienā raibā virtenē, un grūti bija atšķirt, vai tā ir ģeodēzistu, pārtikas rūpniecības darbinieku vai kurpju pazolētāju diena. Mēs par šiem svētkiem tiktāl smīkņājām, ka pazaudējām svētku izjūtu, ka vairs neprotam izsvērt, kuriem svētkiem kādu uzmanību pievērst, un tagad nereti dzirdam runājam, sak, vai tad 18.novembri vajag tik vērienīgi atzīmēt?