Kurzemes Vārds

13:58 Pirmdiena, 14. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

SKATIENS

Runāt tā, lai saprot

Aiva Lapiņa

Nesen kāds no kolēģiem "Kurzemes Vārdā" atgādināja, ka tajās pilsētās, kuru vadošie darbinieki iesaistījušies tā saucamajā lielajā politikā, vietējās problēmas tiek risinātas daudz veiksmīgāk un raitāk nekā tajās pašvaldībās, kuru vadītāji, vienkāršoti runājot, partijās nestājas un uz Rīgu "ministriju kabinetu durvis virināt" nebrauc. Šķiet, pamatojums šim atgādinājumam reti kuram vēl jāskaidro - labi taču zināms, ko nozīmē sakari un personīga pazīšanās dažādu lietu kārtošanai.

Cits kolēģis "Kurzemes Vārda" slejās dalījās iespaidos, kuri bija radušies, vērojot un klausoties satiksmes ministra Viļa Krištopana un vaiņodnieku diskusiju, kad katrs runāja it kā savā valodā, cits citā īsti neieklausoties. Diskusijas, kurās augsta ranga amatpersonas runā "vienu" un nedzird, nesaprot vienkāršo iedzīvotāju, savukārt vienkāršie iedzīvotāji runā "otru", nesaprotot amatpersonas sacīto, notiek bieži. Bieži vien tādā pašā veidā norit arī dažādu amatpersonu, valsts mēroga un pašvaldību iestāžu pārstāvju un citu dialogi. Diemžēl šādām sarunām, kad viens runā par māti, bet otrs - par meitu, parasti nav rezultāta.

Tādās diskusijās tiek uzcelta barjera, kuru vēlāk grūti pārkāpt no abām pusēm. Kā, sarunās lietojot dažādas valodas, tiek izveidota "frontes līnija", reiz uzskatāmi parādīja Latvijas Universitātes lektors Sergejs Kruks. Viņš analizēja, kā notikumus Vaiņodē un diskusijas par pasažieru pārvadājumu pārtraukšanu dzelzceļa posmā Liepāja - Vaiņode atspoguļoja vietējie un valsts mēroga masu saziņas līdzekļi, kā konkrētas lietas nosauca, raksturoja vietējie un varas pārstāvji. Piemēram, vietējie rudenī notiekošo Vaiņodē dēvēja par "piketu", "iedzīvotāju protesta akciju", "sliežu karu", "Vaiņodes nemieriem" utt. Tos pašu notikumus varas pārstāvji dēvēja par "Vaiņodes problēmu", "sazvērestību", "nekārtībām" u.tml. Runājot par notikumos iesaistītajām personām, tika uzsvērta lielā atšķirība starp vietējiem - "reņģu ēdājiem", "vienkāršajiem iedzīvotājiem", kuri "brauc ar vilcienu", un "Rīgas kungiem", "Rīgas ciemiņiem", kuri "brauc lepnos limuzīnos". Tādējādi rodas iespaids, ka pasaulē ir tikai divas krāsas - balta un melna.

Maksimālisms pasaules uztverē, kad tā šķiet krāsota tikai divās krāsās, ir raksturīgs jaunatnei. Daži to saglabā visu mūžu. Man gan šķiet, jo ātrāk cilvēks saprot, ka pasaule ir krāsām bagāta, jo labāk. To derētu arī atcerēties, sākot diskusijas. Redzot sarunu biedru kā "pilnīgu melno" un uzsākot sarunu naidīgi, diez vai izdosies panākt kādas problēmas optimālu risinājumu.

Lai panāktu sev vēlamo rezultātu, jāprot klausīties un ar otru jārunā tādā valodā, kādā viņš saprot. Par to var pārliecināties pat visikdienišķākajās situācijās. Sarunājoties ar mazu bērnu, mēs izvairāmies lietot svešvārdus, runājam vienkāršiem teikumiem, cenšamies izskaidrot dažādus "kāpēc". Gadās sastapt cilvēkus, kuri savukārt nesaprot korektus ieteikumus vai aizrādījumus jeb "smalkus mājienus" un saskarsmē ar šiem cilvēkiem cits nekas neatliek kā vien "gāzt pa purnu" - tiešā un pārnestā nozīmē, kaut arī pašam šāds "diskusijas veids" šķiet nepieņemams.

Nopietni runājot un atgriežoties pie sākumā sacītā, nepietiks ar to vien, ka vietējo pašvaldību vadītāji vienkārši iesaistīsies lielajā politikā. Būs jāiemācās domāt, rīkoties un runāt, saredzēt un izprast procesus vismaz Latvijas mērogā un šajā kontekstā prasmīgi aizstāvēt lokālās intereses. Būt "pirmajam puisim miestā" vai spēlēt "šahu" (jeb politiskās spēlītes) valsts mērogā - tās ir atšķirīgas lietas. Lokālā mēroga "pirmajiem puišiem un meitām" īstenībā jābūt ļoti talantīgiem, apgūstot valodas - jāprot runāt gan valsts mēroga "šahistu" (politiķu) valodā, gan vietējo "reņģu ēdāju" valodā. Cik novērots, tādu politiķu, kuri saprot un prot runāt vairākās valodās, līdz šim bijis maz. Ja arī kāds rodas, tad viņš ātri vienu no valodām aizmirst.