Kurzemes Vārds

22:05 Trešdiena, 13. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Luksemburgā domā, ka latvieši ir jautri cilvēki

renāte vītola

Jūras spēku orķestra diriģents Normunds Kārkliņš gada sākumā gandrīz mēnesi uzturējās Luksemburgā, kur pēc šīs valsts lielhercoga militārā orķestra galvenā diriģenta Andrē Reihlinga ielūguma mācību nolūkā strādāja ar orķestri. Pēc tam kā eksāmens bija populārās latviešu klasiskās mūzikas koncerts, kurā bija iekļauti J.Ivanova, A.Jurjāna, A.Mediņa, G.Ordelovska, G.Grozova, P.Butāna, R.Kalsona, A.Krūmiņa, R.Paula, A.Kalniņa un A.Zaķa skaņdarbi. Koncerts izdevās, līdz ar to Normunds Kārkliņš veiksmīgi ārzemēs pārstāvēja Latviju un tās bruņotos spēkus. Pēc paša vērtējuma, iespaidi bijuši tik spilgti, ka pietiktu pieciem gadiem ko pārdomāt.

- Man bija iespējas iepazīties ar datorizēto nošu bibliotēku, orķestra administratīvo daļu un visām struktūrām. Mans uzdevums bija strādāt ar sešdesmit cilvēku lielu kolektīvu. Par laimi cilvēki orķestrī bija ļoti labsirdīgi. Tie bija augstas klases profesionāļi, viņu vidū ir konservatorijas profesori, mūzikas skolas pasniedzēji un amatierorķestru diriģenti. Cilvēku attieksme pret darbu ir fantastiska. Kad pēc brauciena par to runāju ar bijušajiem Rīgas kolēģiem, viņi noteica: nu ja, algas ārzemēs jau pavisam citādas. Nedomāju, ka, maksājot lielākas algas mūsu mūziķiem, kaut kas mainītos. No lielākas algas domāšana savādāka nekļūst. Turienes mūziķis, ja kādu vietu skaņdarbā nevar nospēlēt, tad brīvā laikā vingrinās, jo savādāk zaudēs darbu. Viņi to apzinās. Ja dažādu apstākļu dēļ nepieciešams paņemt brīvdienu, viņam to neliedz, bet vienalga jāpaspēj tas, ko orķestris nokavētajā laikā izdarījis. Visiem orķestrī jāprot spēlēt otru instrumentu. Bundzinieks var spēlēt vijoli, bet dara to profesionālā līmenī

- Kādas ir militārā orķestra funkcijas?

- Mūsu apziņā militārais orķestris asociējas ar himnu un maršu spēlēšanu dažādās ceremonijās, arī izklaides mūzikas atskaņošanu pasākumos. Lielhercoga militārajam orķestrim ir viena no galvenajām lomām Luksemburgas mūzikas dzīvē, tas bieži koncertē Vācijas un Francijas pilsētu koncertzālēs. Biļetes uz šiem koncertiem izpārdod jau mēnesi pirms koncerta. Francijas pilsētā Metcā es biju liecinieks tam, ka orķestra koncertu noklausījās 1500 klausītāju.

- Vai valodas barjera netraucēja saprasties ar mūziķiem?

- Ar mūziķiem runāju vāciski. Pēc šī brauciena apzinos, ka vajadzētu arī franču valodu mācīties. Tas ir mūzikai nepieciešami, turklāt arī restorānos visa apkalpošana un ēdienkartes ir franču valodā, pat ķīniešu restorānos. Tas tāpēc, ka daudz cilvēku brauc strādāt no Francijas, jo Luksemburgā ir labākas iespējas nopelnīt.

- Kā luksemburgieši uztvēra latviešu mūziku?

- Kā ļoti jautru. Pēc mūzikas varot spriest, ka latvieši ir jautri cilvēki. Centos iebilst, ka tik jautri jau nu gan mums neiet. Tā kā pat ģeogrāfiski mūsu valstīm nav īpašu atšķirību, tad latviešu mūzika labi iekļāvās Luksemburgas gaisotnē. Daudzi amatierorķestru diriģenti pat prasīja nokopēt notis, lai šos skaņdarbus spēlētu savos orķestros.

- Kā turienes sabiedrība vērtēja jūsu diriģēto koncertu?

- Mans koncerts, kurā spēlējām populāro latviešu mūziku, notika 16.janvārī de Luviņjī villā. Lai gan bija darbdienas pusdienlaiks, koncertzālē klausītāju netrūka. Reportāžu par koncertu pārraidīja Luksembergus TV.

- Kāda jūsu skatījumā ir Luksemburgas karavīru ikdiena?

- To, protams, ļoti grūti salīdzināt ar mūsējo. Tas mums ir ļoti tāls sapnis. Ekipējums mazajai valstiņai tāds, ka pretiniekam varētu pamatīgi putekļus izklapēt. Viņiem ir labs strēlnieku bruņojums un bruņumašīnas.

- Kā militārais orķestris organizē savu darbu?

- Darbā nāk kā normālā civilā orķestrī no pulksten pusdeviņiem līdz divpadsmitiem, pēc tam mūziķi vingrinās mājās. Diriģenta uzdevums nav to visu kontrolēt, viņa uzdevums ir rūpēties, lai visi instrumenti kopā labi skanētu. Par koncerta izdošanos atbildīgs ir diriģents, nevis mūziķis. Katrs pats atbild par savu rīcību.

- Kā pagāja tas laiks, kuru nepavadījāt darbā ar orķestri?

- Man mēnesis pagāja kā paradīzē. Manā rīcībā bija armijas šoferis ar mašīnu. Varēju braukt visur, kur vien gribēju. Šoferis bija brīvprātīgais, kurš Bosnijā dienējis trīs mēnešus. Mācēja arī tumsā braukt bez uguņiem. Protams, viņš man šos trikus parādīja, arī ātri braukt viņam ļoti patika. No sākuma bija jocīgi - kalnainā reljefā ar līkumiem justies kā autorallijā. Ar laiku pieradu. Ikdienas tēriņam man piešķīra kabatas naudu. Uzņemšana bija laipna un sirsnīga. Komandējuma laikā man bija tikšanās ar aizsardzības ministru Aleksi Bodrī un armijas komandieri, pulkvedi Mihaelu Gretču. Dzīvoju kazarmās, virsnieku mājā. Apakšā liels bārs un ēdnīca, kuru izmanto svētkos. Televizors, duša un sauna. Prasīja, kā man patīk, jo no sākuma bijusi doma mani izmitināt viesnīcā. Atbildēju, ka jūtos kā vislabākajā viesnīcā. Viņi uz mani paskatījās kā uz nedaudz ķertu.

- Vai Luksemburgas militārais orķestris neplāno braukt koncertturnejā uz Latviju?

- Par to ieminējos. Bet tas diemžēl finansiāli nav iespējams. Kas par to maksās? Mūziķi noteikti brauktu ar lidmašīnu, nevis autobusu un vilcienu, kā es. Bet biļete turp un atpakaļ maksā 900 markas. Jādomā arī par ēšanu un guldināšanu. Tas varētu būt iespējams kādreiz nākotnē, kad Latvija būs iestājusies NATO. Ar ASV orķestriem ir citādāk, tas tiek darīts kā Amerikas idejas un dzīvesveida propagandēšana. Piemēram, šogad varēsim dzirdēt Mičiganas militāro orķestri. Ja paveiksies, tad jūlijā amerikāņi koncertēs "Pūt, vējiņos!"