Kurzemes Vārds

22:35 Trešdiena, 13. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

SKATIENS

Pacietība

KIRILS BOBROVS

Vecā aforismu burtnīcā man ir ierakstīta Gētes atziņa, ka ģēnijs nozīmē pacietību. Izcilais dzejnieks droži vien negribēja teikt, ka jebkurš pacietīgs cilvēks var sasniegt kaut ko diženu. Jādomā, ka viņš to attiecināja uz jaunradi: ja būsi neatlaidīgs un pacietīgs neveiksmju pārvarēšanā, tad spēsi sasniegt augstas virsotnes, arī ģenialitāte uzskatāma par savdabīgu darba rezultātu, kas sasniedzams tikai grūtā cīņā pašam ar savu raksturu.

Atcerēsimies, cik bieži esam pametuši iesākto pusceļā. Cik bieži mums pietrūcis uzcītības, neatlaidības, pastāvīguma. Šo procesu varētu salīdzināt ar ķieģelīšu izņemšanu no sienas, pakāpenisku monolīta ārdīšanu, kuru sauc par likteni. Šur tur vainīga skola, šur tur arī ģimene. Es pazīstu vienu nobriedušu, kaut arī vēl jaunu cilvēku, kurš, attaisnojot savu neveiklo rīcību, saka, ka viņš tā esot audzināts. Taču, ja tu apzinies savas audzināšanas trūkumus, tad vajadzētu rīkoties pareizi, vēl jo vairāk tādēļ, ka pašam jau jāaudzina savi bērni! Mēdz teikt: jāsēj darbi, un tad viss ritēs kā pienākas.

Par valodu apgūšanu, tajā skaitā latviešu, spriests daudz. Problēmu šajā ziņā netrūkst: nav labu mācību grāmatu un metodikas, maz labu pasniedzēju, dažreiz vajadzīga arī nauda, kuras vispār nav. Taču, ja tvert plašāk, tad pirmām kārtām trūkst pacietības. Vairumā gadījumu. Līdzīgus piemērus mūsu dzīvē droši vien var atrast pietiekami daudz. Gadās, ka kaut kur ierīko jaunas puķu dobes, zālienus pie uzbūvētām mājām, kopj tos, bet pēc tam pamet novārtā. Uz aizrādījumu amatpersonas reaģē ar sašutumu, sak, naudas nav. Ja nav, tad nevajadzēja neko sākt. Varbūt tieši pacietības un neatlaidības mums pietrūkst klaiņojošo dzīvnieku likvidēšanā. Cīņu ar tiem atsāk ik reizi pēc pilsētā sasniegtiem jauniem rekordiem, kad suņi uzbrukuši cilvēkiem. Dažas dienas pēc kārtējā traģiskā notikuma mūsu laikraksta pirmajā lappusē parādījās Pilsētas domes priekšsēdētāja U.Seska paziņojums par to, ka "pašlaik ar klaiņojošo suņu un kaķu izķeršanu nodarbojas divu cilvēku brigāde". Lasītājs var nodomāt: tomēr ķērušies pie lietas. Taču viņš kļūdās. Tāpat kļūdījies arī priekšsēdētājs. Jo pašlaik nozīmē gan pirms gada, gan pirms diviem gadiem. Brigāde taču strādājusi visu laiku! Bet agrāk bija pat divas tādas brigādes! Pietrūka vienīgi pacietības iesākto paveikt līdz galam...

Taču sarunai par pacietību ir arī pavisam cita puse vai, kā tagad mēdz teikt, aspekts. Mēs esam ļoti pieraduši paciest dažādas grūtības. Mēs esam pacietīgi. No vienas puses, tas ir labi, jo tieši ar milzu pacietību ir izdevies un izdodas izvairīties no liekas sociālās spriedzes, piemēram, piketiem un demonstrācijām atsevišķos pretrunīgos konkrētos gadījumos. To, ko nesen darīja sociālistiskā partija apkures padārdzināšanās dēļ, drīzāk var uzskatīt par izņēmumu nekā par likumsakarību. Mēs taču zinām, ka vairums neapmierināto un apvainoto liepājnieku runā par savām likstām virtuvēs vai pieturās, gaidot tramvaju vai autobusu. Kaut ko līdzīgu var teikt arī par personām, kam atgadījušās citas konkrētas nelaimes. Šie cilvēki reizēm atnāk uz redakciju, izsūdz savas bēdas, taču uz tiesu vai policiju iet atsakās. Bieži atrunājas ar to, ka nespēj segt tiesas izdevumus. Taču tā ir tikai pašhipnoze. Šīs personas nav pat painteresējušās, cik var izmaksāt konkrēta prasība. Tām pietiek ar to, ka nedaudz nolaiž tvaiku. Šo cilvēku pacietības potenciāls vēl ir ļoti liels. Prātā nāk dažu karstgalvju bīstamās prognozes par nacionālajiem konfliktiem Baltijas valstīs pēc to neatkarības pasludināšanas. Par laimi nekas tamlīdzīgs nenotika, iemeslu tam bija daudz, taču jau pašā neatkarības procesa sākumā bija skaidrs, ka briesmas nedraud. Tādēļ, ka tauta ir ļoti pacietīga. Tāda kopumā ir pūļa psiholoģija. Un tas attiecas uz visām tautībām, kas apdzīvo mūsu zemīti. Un paldies Dievam, ka tā.

Taču ļoti bieži mūsu bezgalīgā pacietība ir nevietā. Un daudziem tas ir jāapzinās. Nevar taču ļaut sīkajiem ierēdņiem ņirgāties par sevi. Reizēm tos salauž parastā pretestība. Atliek vienīgi pavaicāt šādam izsūcējam vārdu un uzvārdu, turklāt viņa klātbūtnē pierakstīt tos blociņā. Kad pieņemšanā pie amatpersonas cilvēkam pēkšņi paziņo, uz kuru instanci viņam jāiet, kā jārīkojas attiecīgajā brīdī vai cik tas maksās, tad jāpieprasa, lai viņam uzrādītu dokumentu, kurā šī situācija reglamentēta. Atcerēsimies kaut vai piemēru ar bēdīgi slavenajiem komunālajiem maksājumiem. Desmitiem cilvēku mums rakstīja par namu pārvalžu nelikumīgi iekasētiem maksājumiem, piemēram, par asenizāciju. Tā vietā, lai pieprasītu rīkojumu par to vai vismaz uzzinātu, kas to parakstījis. Un tā tālāk. Pietiks ciest!