Kurzemes Vārds

06:23 Pirmdiena, 18. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Osta kļūs dziļāka

Pēteris Jaunzems

Par Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatītajiem jautājumiem vakar preses konferenci sarīkoja SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš. Viņš teica, ka darbakārtībā bijušas iekļautas lietas, kurām nepieciešams saņemt SEZ valdes akceptu. Par tādām varot nosaukt līgumu pārslēgšanu ar akciju sabiedrību "Trans Liepāja" un SIA "Piemare" par zemes un piestātņu nomu, kā arī par uzņēmējdarbības veikšanu. Par uzņēmējdarbību SEZ līgums noslēgts arī ar SIA "Transwide services".

Sēdē spriests arī par brīvās muitas zonu izveidošanu. Pamazām loks noslēdzoties, jo šādu statusu faktiski esot nepieciešams noteikt visai teritorijai Ziemas un Brīvostās, kur jau darbojas firmas un piestātnes. Par to nomniekfirmas saņems īpašas apliecības. Saskaņā ar likumu par Liepājas SEZ tās paver iespējas firmām baudīt attiecīgus atvieglojumus muitas formalitāšu kārtošanā un preču kustības nodrošināšanā caur ostu. Tas neesot nekas principiāli jauns un neesot jāsāk no nekā, jo būtībā darbīgā ostas daļa arī līdz šim jau skaitījās muitas teritorija.

Plašākas debates ar žurnālistiem izraisījās, runājot par divus miljonus latu lielā valsts garantētā šāgada kredīta izlietošanu. Krieviņa kungs teica, ka galvenokārt šī nauda paredzēta vienam no vissvarīgākajiem un stratēģiskākajiem uzdevumiem, proti, ostas kapitālas padziļināšanas projekta īstenošanai. Šim mērķim ar atvēlētajiem līdzekļiem, viņaprāt, varot pat izrādīties par maz. Taču 1999.gadā paredzēts ņemt valsts garantētu kredītu 3,2 miljonu latu vērtībā. Tas ļautu bagarēšanu pabeigt. Turklāt par kredītnaudu ir plānots uzcelt ievedceļu ostā, lai transportam turp nebūtu jābrauc pa pilsētas ielām, un realizēt ostas dzelzceļa izbūvi. Šie trīs tad nu arī uzskatāmi par pamatprojektiem tuvākajiem gadiem. To stāstot, SEZ pārvaldnieks uzsvēra, ka Speciālās ekonomiskās zonas attīstībā galvenā loma ierādāma ostai.

Valdes locekļi iepazinušies arī ar 64., 65. un 66. piestātnes apsaimniekošanai izsludinātā konkursa pieteikumiem. Tos iesniegušas četras firmas: "C.H.Scholz KG" no Vācijas, "Korn-Ogfoderstof Kompagniet" no Dānijas, nesen izveidotā līgumsabiedrība "Piemare" - "Transwide services" - "Terminal" un SIA "Duna". Kurš no pretendentiem iegūs tiesības izmantot šo perspektīvo teritoriju, tas vēl jāizlemj.

Sēdē runāts arī par konkursa izsludināšanu naftas produktu termināla celtniecībai. Šim mērķim paredzēts atvēlēt teritoriju Brīvostā uz dienvidiem no ieejas Karostas kanālā. Kā tas ietekmēs dzīvi mikrorajonā? Krieviņa kungs teica, ka projektiem būšot vides garantijas. Tāpēc nekas īpašs nevarētu draudēt. Pieredze rādot, ka arī apdrošināšanas kompānijas esot ieinteresētas apdrošināt kravas. Un dabas aizsardzības problēmu varēšot atrisināt labā līmenī, tiklīdz Latvija, Lietuva un Igaunija iešot "pa vienu ceļu", neizvirzot tehniskajam nodrošinājumam katra savas prasības. Bet teritorija uz ziemeļiem no Karostas kanāla tiekot rezervēta kompānijai no Dienvidāfrikas savienības, kuras eksperts mūs apmeklēšot atkal jaunnedēļ.