Kurzemes Vārds

12:01 Trešdiena, 20. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Starptautiskais pianisma zvaigžņu festivāls

Lieli zvani, mazi zvani, puantīlisms un mūzikas šedevri franču gaumē

Aija Engelmane

Koncerts otrdienas vakarā atgādināja klasisku trīscēlienu lugu - ar drāmas aizsākumu pirmajā, intrigu - otrajā un kulmināciju trešajā. Klausītājiem nedaudz neparasts bija zviedru pianista Rolanda Pentinena atskaņotais brāļa Stefana skaņdarbs "Atmiņas". Tas bija komponēts vienā no mūsdienu mūzikas kompozīcijas - puantilisma - tehnikā. Mūziku veido īsas, aprautas skaņas, ko atdala pauzes, tajā ir īpaši lēcieni - punkti dažādos reģistros. Maigāku noskaņu negaidīti akcentētajām skaņām piešķīra divu veidu zvārgulīšu rinda.

Ar populāro S.Rahmaņinova "Zvanu prelūdiju" savu uzstāšanos ieskandēja Sanktpēterburgas profesors Staņislavs Igoļinskis. Viņa spēles maniere - neparasta, oriģināla; šķiet mūzika rodas tieši šajā brīdī it kā brīvi improvizējot, bet ar asu, mūsdienīgu, nedaudz nervozu skatu uz mūziku, kura radusies mūsu gadsimta sākumā. Klausoties Igoļinska spēli, nāk prātā kādreiz Mikelandželo teiktais, ka skulptūra ir jau akmenī iekšā, vajag tikai lieko atskaldīt nost. Tā arī rīkojās pianists, veidojot lielas, varenas kulminācijas, visu pakārtojot svarīgākajam, reljefi izceļot formu. Tajā pašā laikā nepietrūka smalkuma un uz bis spēlētajā prelūdijā izskaņā trausli trijjūga zvaniņi izdzisa tālumā?

Bet šovakar teātrī klausīsimies klaviermūzikas šedevrus franču gaumē. Abi parīzieši - Mūza Rubackīte un Īvs Anrī festivāla atklāšanas koncertā teātrī burtiski elektrizēja publiku. Mūzika zem viņu pirkstiem raisījās it kā rotaļājoties - gan brīvi un nepiespiesti, gan azartiski un efektīgi. Tāpēc šo abu lielisko pianistu uzstāšanās ceturtdienas vakarā Graudu ielas koncertzālē garantē atkal satraucošus un neaizmirstamus iespaidus.

Mūza Rubackīte spēlēs slaveno L.Bēthovena "Apassionātu". Kāds Vīnes žurnālists par šo mūziku rakstīja: "Ja jūs nemanīsit, kā šī mūzika iet no sirds uz sirdi, tad vienam no mums - nav sirds." Šī ir visdramatiskākā no visām L.Bēthovena klaviersonātēm, milzīgas spriedzes un titāniska spēka pilna. "Apassionāta" ("Kaislīgā") ir arī Likteņsimfonijas priekšvēstnese, jo šeit pirmajā daļā ieskanas draudīgie likteņa klauvējieni. Otrā daļa izstaro cēlu mieru, maigumu un sirsnību. Taču šī mūzika nenoslēdzas, bet ar asu, vairākkārtīgi atkārtotu akordu atsāk ciešanu un cīņas ceļu. Šī optimistiskā traģēdija izskan ar pārliecinoši skarbiem akordiem. Mūzas Rubackītes talantam ļoti piestāvēs arī R.Šūmaņa "Karnevāla" raibie, daudzveidīgie tēli. Ar pirmajām mūzikas taktīm esam ierauti masku balles priecīgajā pūlī. Te ir gan tūļīgais Pjero un graciozais Arlekīns, gan vecišķais Pantalons un kaprīzā Kolumbīne. Un, lūk, arī pats Šūmanis - slēpjoties zem Eizēbija un Florestāna maskām - ar šiem pseidonīmiem viņš parakstīja savas muzikālās kritikas. Protams, šeit arī komponista lielā mīla, viņa liktenīgā sieviete - Kiarīna, zem kuras dedzīgās mūzikas atpazīstam Klāru Vīku. Un kur vēl Paganīni un Šopēns - daugi un domubiedri! Bet visi kopā svītas finālā "Dāvidbrāļu maršā pret fīlistiešiem" pēc Šūmaņa ieceres dodas cīņā pret rutīnu un mietpilsonību vācu mūzikā.

Franču mūzika franču pianista tulkojumā! Tas ir kaut kas vairāk kā nošu teksts, muzikālais saturs - tas ir iekodētais noslēpums zemtekstā. "Pavasara infantas piemiņai" ir M.Ravēla agrīnais klavierskaņdarbs, kurš uzreiz iekaroja gan pianistu, gan klausītāju mīlestību.

Īvu Anrī iepazīsim arī kā komponistu, kurš veidojis simfonisko skaņdarbu transkripcijas klavierēm. Tas būs vērienīgais Morisa Ravēla "Valsis" un Pola Dikā skerco "Burvju māceklis". P.Dikā (1865.-1935.) mūzika stilistiski atrodas starp neoromantismu un impresionismu. "Burvju māceklis" ir humora un sarkasma pilna mūzika pēc tāda paša nosaukuma V.Gētes balādes. Meistaram klātnesot māceklis liek strādāt ūdens nēšiem, taču aizmirst vārdus, ar kuriem tos apstādināt, tāpēc ūdens plūst un plūst. Tikai burvja atgriešanās pārtrauc plūdus. Orķestra skaņdarbā, kur viss balstās uz aizvien jaunu tēmu iesaistīšanu, pārlikt to, izmantojot tikai klavieres, ir grūts uzdevums.