Kurzemes Vārds

11:25 Trešdiena, 20. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Cilvēkam jāuzņemas atbildība par savu suni

Kristīne Pastore

"Kurzemes Vārds" jau rakstīja par traģisko gadījumu, kad divi suņi saplosīja 15.vidusskolas 3.klases skolnieci Karinu Poļakovu. Vairāk nekā nedēļu meitenīte ārstējās slimnīcā, taču plēstās brūces nāksies ārstēt vēl ilgi pēc atgriešanās mājās, bet, ja vēlāk meitenei nebūs iespējams izdarīt plastisko operāciju, rētas uz kājām paliks uz visu mūžu. Līdzīgas brūces, vietām pat kā norauts skalps, bija arī galvā un uz citām ķermeņa daļām. Kā izteicās mediķi, kas Karinai sniedza pirmo medicīnisko palīdzību, kā arī meitenītes ārsts Vilnis Vigulis, strādājot medicīniskajā aprūpē, kaut ko tik briesmīgu esot redzējuši pirmo reizi.

Lai gan tas bija pirmais tik traģiskais gadījums Liepājā, fakts, ka suņi sakož cilvēkus, mūsu pilsētā ir visai izplatīts, un par to ir izteikti dažādi viedokļi.

Garāmgājējs izglāba Karinu no nāves

Daudz bērnu ceļu no 15.vidusskolas uz Karostu mēro kājām. Arī mazā Karina. Todien viņai bija jāiet krietni tālu, cauri visai Karostai - pa Atmodas bulvāri līdz pat galam, līdz Vingrotāju ielai, kur dzīvo meitenes vecmāmiņa. Tur todien bijusi arī viņas mamma Tatjana Radecka. Viņa pastāstīja, ka vienmēr baidījusies, ka meitai tik tālu jāiet, tāpēc katru rītu kāds meitu pavadot uz skolu un pēc stundām sagaidot. Bet todien, kad notikusi nelaime, Karinai stundas beigušās ātrāk, tāpēc viņa nākusi mājās viena. Kā meitiņa pastāstījusi, netālu no Krasta ielas 12 viņai uzbrukuši divi suņi un sākuši plosīt. Vienam no tiem saimnieks nav zināms, bet otrs pieder minētajā mājā dzīvojošajai Annai Skabarniecei. "Visā nelaime labi, ka ir auksts laiks un Karina bija silti saģērbta, tādējādi suņi jau tūlīt pirmajā brīdī nepaspēja meitenīti sakost," sacīja mamma, rādīdama Karinas brūces, kas, lai arī sašūtas, vēl nedēļu pēc notikušā izskatījās briesmīgas. Kā pēc brūcēm sprieda ārsti, ja nebūtu palīgā piesteidzies tobrīd garām ejošais Mihails Alijevs, diezin vai meitenītei saviem spēkiem izdotos atbrīvoties no satrakotajiem suņiem.

Vairāki "Kurzemes Vārda" lasītāji, uzzinājuši par notikušo, bija pārsteigti, ka suņi turpat uz vietas nav iznīcināti, jo, kā zināja teikt speciālisti, suns, kas sajutis cilvēku asinis un turpinājis plēst, ir bīstams zvērs, jo viņā ir modušies plēsoņas instinkti un, kad tas nākamo reizi atkal tiks vaļā no saites, sekas var būt neprognozējamas. Tas varot kļūt bīstams pat saviem saimniekiem.

Karinas cīniņš ar suņiem ilga apmēram pusstundu. Kā zināja stāstīt vairāki cilvēki, abi suņi jau no paša rīta skraidījuši savā vaļā. Vienu no tiem - Annai Skabarniecei piederošo - redzējusi arī Karinas mamma. Anna Skabarniece Karinas mammai ir sena paziņa un, uzzinot par notikušo, bijusi nepatīkami pārsteigta, taču aiziet uz slimnīcu un apraudzīt cietušo meitenīti atteikusies, jo viņai neesot tik stipri nervi, lai to skatītos, tā "Kurzemes Vārdam" pastāstīja Tatjana Radecka. Arī nekādu palīdzību suņa saimniece cietušajai neesot piedāvājusi un sacījusi, ka arī viņas bērnus kādreiz sakoduši suņi. Karinas mamma ir nolēmusi iesniegt prasību tiesā pret suņa saimnieci.

Annu Skabarnieci "Kurzemes Vārdam" satikt neizdevās, taču tikāmies ar viņas meitu Ļenu Skabarnieci. Viņa apgalvoja, ka suns visu dienu bijis piesiets un norāvies tikai tajā brīdī, kad sakosta meitenīte. Šis esot pirmais gadījums, kad viņu suns sakožot cilvēku. Jaunā sieviete bija pārliecināta, ka mazā Karina lauzusi viņu mājas žogu, jo tajā esot caurums, un tāpēc suns norāvies un meiteni sakodis. Par to, kāds liktens suni sagaida, Ļena paskaidrot nevarēja - pašlaik tas atrodoties karantīnā, lai pārliecinātos, vai tas nav slims ar trakumsērgu, bet par tālāko spriedīšot saimniece. "Kurzemes Vārds" ievēroja, ka aiz augstās sētas mājā atrodas vēl vairāki suņi.

Tiesas procesu pagaidām nav

Komentējot notikušo, Centrālās slimnīcas galvenais ārsts Egils Freidenfelds sacīja, ka šādi un līdzīgi notikumi būs tik ilgi, kamēr cilvēki nebūs gatavi uzņemties morālo un arī materiālo atbildību par savu četrkājaino draugu nodarījumiem un kamēr netiks ierosināti tiesas procesi par šādiem un līdzīgiem gadījumiem.

Kā "Kurzemes Vārdu" informēja Liepājas Pilsētas prokuratūras virsprokurors Andris Mikuļskis, viņš savā praksē neatceras gadījumu, kad pret kādu suņa saimnieku būtu ierosināta krimināllieta. Viņš sacīja, ka krimināllietu varētu ierosināt tikai tādā gadījumā, ja saimnieks savu suni būtu tīši kādam uzrīdījis. Bet par nodarīto zaudējumu atlīdzību esot iespējams ierosināt civillietu. Kā pastāstīja Liepājas tiesas Civillietu kancelejas vadītāja Ilga Solomonova, vismaz pēdējo piecpadsmit gadu laikā šādu prasību nav bijis. Viņa atcerējās kādu gadījumu, kad šāda prasība izskatīta astoņdesmito gadu sākumā.

Tad, ja cilvēkam par sava suņa nodarījumiem nāksies maksāt, viņš padomās par visiem piesardzības pasākumiem, kas izslēgtu jebkādus pārpratumus vai traģiskus gadījumus. Tā uzskata Egils Freidenfelds. Turklāt viens gadījums, kad suņa saimniekam nāktos par sava mīluļa nodarījumiem maksāt, liktu padomāt arī citiem, vai ir vērts riskēt.

Vai tiešām ne dienu bez sakosta cilvēka?

Kā "Kurzemes Vārdu" informēja ķirurgs Zigmunds Korsaks, pagājušajā gadā Centrālās slimnīcas Traumpunktā pēc medicīniskās palīdzības griezušies 573 suņu sakosti cilvēki. Tas ir vairāk nekā trīs sakosti cilvēki divās dienās. No tiem aptuveni puse bija bērni. 10 procentos gadījumu cietušajiem nācies ārstēties slimnīcā. Līdzīga situācija ir arī šajā gadā. Katrā gadījumā tendence neiet mazumā, tāpēc domes priekšsēdētājs Uldis Sesks nesen paziņoja, ka turpmāk viņš pats personiski šai problēmai pievērsīšot lielāku uzmanību. "Kurzemes Vārds" vēlējās uzzināt, kādi pasākumi šajā sakarībā ir paredzēti, taču vairāku dienu laikā viņa viedokli uzzināt neizdevās.

Suņus iznīcinās bez žēlastības

Kā "Kurzemes Vārdu" informēja Municipālās policijas priekšnieks Aivars Prūsis, šis traģiskais gadījums ir pēdējais piliens pacietības mērā. "Mēs cerējām, ka cilvēki paši sapratīs, ka ir atbildīgi par saviem suņiem, taču tas nav noticis. Tāpēc mēs darīsim visu, lai jebkuriem līdzekļiem piespiestu suņu saimniekus šo atbildību uzņemties. Esmu devis rīkojumu saviem darbiniekiem apšaut klejojošos suņus. Mēs to darīsim rītos no pulksten 6 līdz 8. Tas ir laiks, kad visbiežāk saimnieki suņus izlaiž rīta pastaigā. Cilvēkiem beidzot ir jāsaprot, ka pret suņiem nedrīkst izturēties bezatbildīgi un likumi visiem ir jāievēro vienādi - suņus nedrīkst izlaist pastaigā vienus. Turpmāk arī naudas sodu nāksies maksāt visiem tiem suņu saimniekiem, kuri savus mīluļus būs izlaiduši pastaigā, bet nevedīs tos pie saites un ar uzpurni. Izņēmums ir, ja suņi būs izvesti pastaigā šim nolūkam paredzētos laukumos. Mēs regulāri ieradīsimies dažādos pilsētas rajonos un rīkosim reidus, jo šim traģiskajam gadījumam ir jāpaliek pēdējam. Tā kā mēs nevaram garantēt drošību pilsētas centrā, tirgus rajonā un citās vietās, kur ir daudz cilvēku, tur ar suņu izķeršanu nodarbosies SIA "Tari". Ceram drīzumā saņemt patronas ar iemidzinošu medikamentu. Tad varēsim darboties arī šajās vietās."

"Es zinu, ka līdz ar šīm akcijām pret mani un maniem darbiniekiem būs vērsts daudzu cilvēku nosodījums, taču mēs ar to jau rēķināmies, un neviens mūs neiespaidos," sacīja Aivars Prūsis. "Jo parasti vislielākie kliedzēji ir tie, kam pašu vainas dēļ suns ir iznīcināts. Tad nu es gribu sacīt, ka, pirms viņi sāk par to brēkt, lai padomā par sakostajiem un sakropļotajiem, lai padomā par to, ka daudziem no viņiem rētas paliks uz visu mūžu. Un nevajag aizbildināties ar teicienu, ka "mans suns jau nekož" - nevienam nav tiesības radīt otram nepatīkamus pārdzīvojumus. Tas skan nežēlīgi, bet tā ir mana pārliecība, lai gan man pašam suņi ļoti patīk - saimniekam ir jāatbild par savu suni gluži tāpat kā par savu bērnu."

Noteikumi ir rakstīti suņu saimniekiem, nevis suņiem

Lai arī dzīvnieku turēšanas noteikumi pamatvilcienos it kā visiem būtu skaidri un līdz ar to arī atliktu tos vienīgi ievērot, atgādināsim svarīgākos, tos, kas orientēti uz to, lai neciestu citi cilvēki.

Īpašnieku pienākumi: nodrošināt regulāru vakcinēšanu pret trakumsērgu; nodrošināt, lai suņiem, atrodoties ārpus dzīvokļa vai mājas, būtu kakla siksna; ārpus telpām suņus turēt tikai piesietus vai izolētā teritorijā; izvest suņus pastaigā tikai līdz 1,5 metrus garā pavadā un ar uzliktu uzpurni; sabiedriskajā transportā pārvadāt suņus tikai ar uzliktu uzpurni un īsā pavadā.

Suņu īpašniekiem aizliegts: brīvi laist dzīvnieku apstādījumos, pieļaut, ka dzīvnieki bojā apkārtējo vidi, ierasties ar tiem veikalos, skolās, stadionos, pludmalēs, bērnu spēļu laukumos, kapsētās, arī citās masu pulcēšanās vietās un pasākumos, peldināt dzīvniekus cilvēku atpūtas vietās un peldvietās. Dzīvnieka īpašniekam, no kura suņa ir cietuši cilvēki vai mājdzīvnieki, par to nekavējoties jāziņo veterinārajam dienestam un medicīnas iestādei, lai veiktu dzīvnieka apskati un novērošanu un sniegtu medicīnisko palīdzību cietušajam.

Atbildība par noteikumu neievērošanu: dzīvnieka īpašnieks ir atbildīgs par dzīvnieka nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem un veselības kaitējumiem Latvijas Republikas Civillikuma noteiktajā kārtībā. Naudas sodu līdz 10 latiem var uzlikt, ja suns izvests no dzīvokļa bez pavadas, uzpurņa un reģistrācijas žetona; ja tas piemēslo kāpņu telpas vai apkārtni un īpašnieks nesavāc dzīvnieka atstātos ekskrementus; ja suns tiek ievests neatļautās vietās (skat. minēto). Naudas sodu līdz 25 latiem var uzlikt, ja īpašnieks nav nodrošinājis dzīvnieka vakcināciju, nav suni reģistrējis; nav ziņots veterinārajam dienestam par suņa saslimšanu. Naudas sodu līdz 50 latiem var uzlikt, ja īpašnieks cietsirdīgi izturas pret dzīvnieku vai to pamet; ja suni uzrīda cilvēkam vai dzīvniekam; ja organizē neatļautas suņu cīņas vai atļauj tajās piedalīties savam sunim; ja suns sakož cilvēku (ja suns cilvēku sakodis vairākkārt, to iemidzina piespiedu kārtā).

Tomēr, manuprāt, suņu problēma mūsu pilsētā neatrisināsies tik ilgi, kamēr nemainīsies cilvēku attieksme pret dzīvniekiem, kamēr ikviens, pirms iegādāsies mazu, jauku sunīti, nepadomās arī par to, ka šis mazais, jaukais kucēniņš pēc kāda laika būs liels suns, taču prasīs no sava saimnieka rūpes visu mūžu. Jo patiesībā problēma ir nevis suņos, bet gan viņu saimniekos. Tad, kad suņu saimnieki sapratīs, ka ir atbildīgi par savu četrkājaino draugu, par viņu nodarījumiem un to, lai dzīvnieks gan būtu labi uzraudzīts, gan arī saņemtu visu viņam pienākošos uzmanību, taču ar savu uzvedību neapdraudētu apkārtējos, tad arī varēsim runāt par problēmas atrisinājumu.