Kurzemes Vārds

19:26 Piektdiena, 22. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Vēstule no okeāna viņa krasta

Liepājas teātris Amerikā, Mičigānas štatā

jeb

Kājiņas ir, sejiņas nav

Es strādāju Garezerā. Pēdējos gados Garezers kļūst pazīstams arī Latvijā, jo šo vietu ir apmeklējuši daudzi pazīstami vārdi: prezidents Guntis Ulmanis, neskaitāmi Saeimas deputāti, ministri, volejbolisti, basketbolistes, Rozenštrauhs, Kārlis Zariņš, Inese Galante, Raimonds Pauls, Jānis Peters, koris "Tēvzeme", "Bumerangs", Arturs Pūtvējiņš un daudzi citi. Arturs Pūtvējiņš ir sētnieks Grobiņā.

Mans uzdevums ir lasīt končikus un atrast pazudušus bērnus. Ar to končiku lasīšanu tieku galā pavisam viegli, jo šinī krastā smēķētāji top zemāk vērtēti nekā zirgu zagļi, ar tiem bērniem tomēr ir savādāk. Turu aizdomas, ka vecāki cenšas viņus tīšām pazaudēt, kaut arī uz īsu laiku.

Kalamazū ir tuvākā pilsēta ar samērā lielu latviešu iedzīvotāju skaitu, un tagad Liepājas teātris šeit uzstāsies ar "Maldu Mildas sapņojumu". Aizņēmos naudu ieejas biļetei un aizbraucu.

Pēc dabas neesmu sevišķi bravūrīgs, tāpēc nosēžos pēdējā rindā, šoreiz aiz vecās Puriņa kundzes. Notika nelaime! Sigitai J. Ievas lomā uz skatuves vajadzēja virpuļot tā, ka kājas vien palika redzamas. Tajā momentā sasitu brilles pret Puriņa kundzes krēsla atzveltni. Stikli sabira starp atzveltni un Puriņa kundzi. Esmu dzimis ar stipru astigmatizmu, tāpēc tagad varēju izrādi noklausīties, nevis noskatīties. No tās dienas Puriņa kundze uz mani skatās, it kā man abi airi nav ūdenī.

Pēc izrādes jutos pavisam nelabi, jo tagad netīšām esmu kļuvis par negantu šovinistu. Kā var pazīt vienu sievieti pēc kājām un ne pēc sejas?

Pēc izrādes visas mākslinieces sēdēja pie vakariņu galda. Piegāju pie galda, jo gribēju Sigitai izkratīt sirdi un atvainoties. Kura no tām daiļavām (kaut tagad labi neredzu) ir viņa? Mēģināju kādam vaicāt, bet no manis ārā nāca man nesaprotamas skaņas. Palīst zem galda un skatīties uz kājām nav pieklājīga uzvešanās pat Amerikā. Skumīgs iekāpu autiņā un braucu uz māju. Sarūsējušai mašīnai neviens spārns tovakar nenokrita.

Nākošā rītā uzceldamies manīju, ka kaut kas nav kārtībā. Zeme nejauki spīdēja, jo naktī bijusi ledus vētra, tomēr kaut kādā veidā tiku uz darbu. Darba vietā ienāca informācija, ka ciemā "Latvija" pārnakšņo divas teātra aktrises un arī ka ledus vētra izsitusi strāvu. (Ciems "Latvija" atradās manas ielas otrā pusē. Ciemā ielas saucās: Kurzeme, Zemgale, Venta, Rīga, Latgale, Vidzeme un Washington, tur arī atrodama grupiņa ar latviešiem.)

Mums šeit uz laukiem katram ir sava aka. Ja nav strāva, saprotams, ka aka nedarbojas. Manā ceļa pusē strāva nav izsista. Man ir strāva, man ir silts ūdens! Ātri piezvanu Štrāla kundzei, kuras mājā aktrises pārnakšņo. Jāsaprot, ka zvanot mana lielākā cerība bija, ka viena no viņām ir Sigita. Sigita esot pārnakšņojusi kaut kur Kalamazū, bet Štrāla mājā dziļā miegā guļot Zigrīda R. un Indra V. Kad neiet, tad neiet! Man prātā nomēr ienāca džentlmeniska ideja. Teicu Štrāla kundzei, lai paziņo dāmām, ka pēc celšanās lai atnāk uz manu māju dušoties, jo man ir silts ūdens. Savā prātā esmu jau no skapīša izņēmis skaistus dvieļus, kurus pasniegt dāmām.

Atskan telefons. Lieku dvieļus atpakaļ skapītī. Štrāla kundze ziņo, ka atkal esot strāva. (Parasti esam sajūsmā, atkal redzot spīdošu spuldzi pēc tumsā sēdēšanas. Šoreiz es priecīgs nebiju!)

Pēcpusdiena silta, saulaina, ledus ātri nokusis. Skatos ārā pa darbvietas logu un redzu lēnā pastaigā Gunāru B., Zigrīdu R., Indru V. un Marģeri E. Izskrienu ārā un lūdzos pievienoties. Zigrīda pienāk un nodod man no Liepājas atsūtīto buču. Nezināju, vai sarkt, vai bālēt.

Pastaigājamies. Daudz neuztraucos, ka esmu atstājis durvis pavisam vaļā, datoru skrienot un Andra Daņiļenko lenti spēlējot. Zigrīda uzņem dažas fotogrāfijas, ieskaitot arī mani. Es paceļos uz pirkstgaliem un smaidu kā maija mēnestiņš. Ar Gunāru pārrunājam vīrišķīgas lietas, viņš ir mana tipa cilvēks. Sarunājam Liepājā vai kur citur iedzert dažas apelsīna suliņas. Man ļoti patika mazā Indra. Jutos, ka esmu viņu pazinis ilgu laiku. No Marģera gribu mācīties humora izjūtu. Ievēroju Marģeram uz pieres paprāvu rētu. Vai viņš būtu aizņēmies Gunāra divriteni?

Šos abus jauniešus noteikti vēlos atkal satikt Liepājā.

Esmu sadomājis septembra pirmā pusē doties uz Liepāju.

Septembrī, liepājnieces, lūdzu neuztraucaties, ja redzat vienu īsa auguma, bez matiem, ar alus vēderu onkulīti, skatoties uz jūsu kājām. Tas esmu es. Ļaunu nedarīšu, es tik meklēju Sigitu, lai atvainotos. Kāpēc darīt ļaunu? Esmu Liepājā dzimis un, kad biju maziņš, dzīvoju Graudu ielā 36.

Juris Ripyourcorsetsoffs