Kurzemes Vārds

19:25 Piektdiena, 22. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Valdīšanas ceturtdaļas kopsavilkums

Liepāja ir reģions, kas Latvijā tuvākajos gados attīstīsies visstraujāk

Martā aprit gads, kopš savus darba pienākumus pilda jaunā Pilsētas dome. Par to, kas šajā laikā padarīts, ko nav izdevies paveikt un kādas ir mūsu pilsētas perspektīvas šajā gadā, intervijā "Kurzemes Vārdam" stāsta Liepājas mērs Uldis Sesks.

EDGARS LŪSĒNS

- Ir aizvadīts pirmais no četriem jūsu vadītās pašvaldības darba gadiem. Vai varat teikt, ka dome, kuras vairākums ir "Liepājas Apvienotā saraksta" deputātu, par ceturtdaļu izpildījusi vēlētājiem dotos solījumus?

- Neapšaubāmi, ka gads ir robežšķirtne padarītajiem un nepaveiktajiem darbiem, tomēr ir diezgan sarežģīti to salīdzināt jūsu piedāvātajās kategorijās, jo daudzi darbi un projekti, kas aizsākti, nav realizējami gada laikā. Tie turpinās, un rezultātu varēsim redzēt tikai pēc laika. Sāksim ar redzamāko - ielu remontu. Esmu patiesi gandarīts, ka pārlauzta shēma šajā Liepājai aktuālajā problēmā. Mēs vairs neaizmālējam tikai bedrītes, kas būtībā bija acu aizmālēšana pašiem sev. Jā, daudzviet ielu stāvoklis vēl ir neapmierinošs, bet tai pašā laikā mums tagad ir Ganību iela, kas kalpos liepājniekiem padsmit gadus. Man ir prieks, ka laika apstākļi atļāva ietvi noasfaltēt no tramvaja galapunkta līdz Centrālkapiem un vecajiem cilvēkiem vairs nav jāmīcās pa dubļiem. Patiešām, cepuri nost satiksmes ministra Krištopana priekšā, kurš īstenojis savu ideju un benzīna akcīzes nodokli sadala ceļu remontam.

- Tas priecē, ja varam uzskatīt, ka process ir sācies, bet vai var prognozēt, cik ilgā laikā izdosies uzlabot ielu stāvokli kaut vai centrā, kur pēc palīdzības brēc, piemēram, Toma, Pasta, Rīgas, F.Brīvzemnieka, Avotu, Ezera un citas ielas?

- Šajā gadā satiksmes ministrija apsolījusi 340 tūkstošus latu, un ielu remonts turpināsies. Cita lieta, ka tas nenotiek tik strauji, kā gribētu. Satiksmes ministrijas naudai Ventspils var pielikt vēl miljonu no sava budžeta, mēs tam varam izdalīt ne vairāk par 200 tūkstošiem.

- Liepājas pamatbudžets iepriekšējā gadā izpildīts par 99,6 procentiem, ostā kravu apgrozījums palielinājies par 42 procentiem, tāpat palielinājies investīciju apjoms, kā arī sākusies rosība SEZ. Statistika rāda, ka palielinājusies naudas aprite pilsētā. Vai domes priekšsēdētājs var justies apmierināts ar saimniecisko rosību pilsētā?

- Būtiskākais ieguvums ir tas, kas SEZ jau reāli darbojas. Pieci uzņēmumi jau strādā šajā jaunajā statusā, vēl vienpadsmit firmu darbībai panākts akcepts. Liepājai nozīmīgi ir tas, ka, katrs uzņēmums, saņemot atļauju darbībai SEZ, tūlīt veic ieguldījumus pilsētā. Protams, vienmēr jau gribas, lai būtu paveikts vairāk un labāk, un es šajā ziņā neesmu izņēmums, tomēr, manuprāt, saimnieciskā lejupslīde Liepājā ir ne tikai apturēta, bet esam pat pavirzījušies uz priekšu. Iespējams, ka šāds vērtējums ir pārāk optimistisks, bet, ja tomēr tā tas ir, tad gluži tukšgaitā nav strādājusi arī pašvaldība.

- Piekrītu, ka teorētiski domes atskaišu skaitļu tabulās šis progress ir jūtams un nevar tajā noliegt arī pašvaldības artavu, bet vai, jūsuprāt, šo progresu varēja sajust arī ierindas liepājnieki?

- Ja jaunas darba vietas radījis "Liepājas Pētertirgus", "Amrita" un vairāki ostas uzņēmumi, ja vidējā darba alga ir augusi "Laumā", ja vidējā darba alga pilsētā paaugstinājusies no 96 līdz 112 latiem, bet bezdarbs samazinājies, tad uzskatu, ka šo situācijas uzlabošanos sajutusi katra otrā, trešā liepājnieku ģimene, un tas ir daudz. Ja nebūtu šāda SEZ, praktiski tik liels progress nebūtu iespējams, tāpēc mūsu pilsētas iedzīvotāji, domāju, saprot, ka pilsētas atmošanās ir sākusies, un mēs nesolām kaut ko nereālu tālā nesaskatāmā nākotnē, bet gan metodiski, pa solim realizējam iecerēto.

- Turpmākais Liepājas progress grūti iedomājams bez papildu investīcijām, un jau izveidota programma, kas paredz kopumā vairāk nekā desmit miljonus latu ieguldīt SEZ uzņēmumos. Kā vēl optimizējams darbs ar investīciju piesaisti dažādiem projektiem un cik tajos būtisks ir ārējo sakaru daļas paveiktais?

- Esam sapratuši, ka atrodamies ideālā punktā, lai veidotu dažāda veida tranzīta koridorus starp Vāciju, Krieviju, Baltkrieviju, un mums jārealizē šīs iespējas, nevis veltīgi jāmeklē laime eksotiskā svešumā. Pastāv projekts, kas ļaus daudzkārt palielināt kravu apgrozījumu ostā, jau šogad Liepājā notiks nozīmīga vācu un krievu uzņēmēju tikšanās, kurai mēs esam uzņēmušies organizatoru funkcijas. Savukārt SIA "Piemare" jau šobrīd strādā moderna saldētava. Pats esmu iecerējis šogad pabūt Maskavā, lai veicinātu plašāku kontaktu veidošanos ar Krievijas galvaspilsētas uzņēmējiem. Investīcijas piesaistīs gan koksa rūpnīca, gan plānotais betona mezgls Cukura ielas galā. Turpināsies arī iesāktās sarunas ar Pasaules banku, Ziemeļvalstu investīciju banku un Zviedrijas valdības starptautiskās attīstības un sadarbības aģentūru par modernizēto un Liepājai tik nepieciešamo sadzīves atkritumu izgāztuves projekta finansēšanu. Tad vēl dažādi tūrisma un Jūrmalas parka rehabilitācijas projekti. Kopumā Liepāja piedalās 34 projektos, kuros iespeējams peiesaistīt investīcijas. Darbs ir uzsākts vērienīgs, un domāju, ka vairums no šīm iecerēm arī realizēsies.

- Nākamais jautājums, iespējams, būs jums smagākais šajā sarunā. Ne tikai pirmsvēlēšanu programmā, bet arī savas darbības pirmā pusgada izskaņā - augusta beigās un septembra sākumā - jūs un tobrīd jūsu vietnieks Guntars Krieviņš "Kurzemes Vārdā" uzsvērāt, ka galvenā ir "siltumapgādes problēma, kuras risināšana ir uzdevums numur viens". Pēc "Kurzemes Vārda" domām, "numur viens" pamatīgi buksē. Cik procentus no tiem zemūdens akmeņiem, kas ietekmē siltumapgādi Liepājā, jūs varat publiskot? Vai atbilst patiesībai izteikumi, ka domes augstākās amatpersonas, konkrēti - Sesks un Priedols - ar siltumlietām tiek šantažēti? Kāpēc dome nekontrolē situāciju?

- Nu ko, atzīstu, ka šīs lietas patiešām buksē, taču tajā pašā laikā Liepāja šoziem nevienu dienu nav palikusi bez siltuma, bet pašvaldība par siltumu norēķinājusies 224 procentu apmērā. Tāpēc galvenā problēmas sakne meklējama pirms dažiem gadiem, kad notika izšķiršanās par labu pilsētas sildīšanai ar nemodernu tehnoloģiju, kas rezultātā radījis situāciju, ka apkure izmaksā pārāk dārgi. Siltumgādātāji negrib tam piekrist, jo viņi var labi nopelnīt pašreizējā situācijā, un tāpēc arī šīs nesaskaņas. Uzskatu, ka bez vainas nav arī valdība, kas pasīvi piedalās siltumproblēmu risināšanā ar pašvaldībām.

- Bet vai ir izredzes, ka šīs siltumapgādes lietas tiks sakārtotas, nu jau jāteic - līdz nākamajai apkures sezonai?

- Izredzes ir, bet es varu pateikt skaidri un gaiši, ka pilnībā šīs lietas nevar sakārtot ne vienā, ne arī vairākos gados. Jo, neapšaubāmi, siltuma ražošana ir neizdevīgi dārga, kamēr tas ir ražošanas pamatprodukts. Siltuma ražošanas modernizācijai ir nepieciešama nauda, un mums ir jāsaprot, ka budžetā tik lielas naudas nav. Mēs arī nevaram nepārtraukti ņemt kredītus, kurus izkūpinām gaisā. Vienīgā izeja ir piesaistīt investorus, un to arī darām. Par dažādiem projektiem ieinteresējušies vācieši, ar perspektīvu raugāmies uz koksa rūpnīcas celtniecību, kas ļautu siltuma ražošanai kļūt par blakusproduktu un līdz ar to ievērojami palētinātu apkures cenu.

- Šai domei, tāpat kā iepriekšējai, ar 100 pirmajām valdīšanas dienām bija par maz, lai varētu reāli ķerties pie darbu izpildes, jo ilgstoši bija jāizpēta situācija un, tā teikt, jāpārņem lietas. Vai nenožēlojat, ka apzināti realizējāt iepriekšējās pašvaldības pozīcijas pieļauto kļūdu, jaunajā pašvaldībā tikpat kā neiesaistot kadrus no iepriekšējās, bet uzņēmāties vēl papildus pārstrukturizēt domes birokrātisko aparātu?

- Tā, protams, bija problēma, kas neļāva uzsākt kvalitatīvu darbu tik ātri, kā kārotos, bet reizē šī domes birokrātijas pārstrukturizācija bija nepieciešama, jo daudzi kadri bija tik iesūnojuši, ka darba kvalitātes uzlabošanu no viņiem gaidīt bija bezjēdzīgi. turklāt, ja reiz ir jauns deputātu sastāvs, tad likumsakarīgi, ka tas izvēlas komandu, kas varētu īstenot iecerētos mērķus, taču runa šeit nav par kadru politizāciju, bet gan profesionaluizāciju. Jā, ne jau visi cilvēki, kurus mēģinājām iesaistīt pašvaldības darbā, izturēja šo pārbaudi, un tām pašām "Liepājas autostāvvietām" direktorus īsā laikā nācās mainīt divas reizes. Tajā pašā laikā ieguvumu bija vairāk. Pamatīgs ieguvums Liepājai ir Aivara Priedola stāšanās izpilddirektora postenī. Nav tādu speciālistu, kas, intensīvi strādājot, nepieļautu kļūdas, bet Priedols nebaidās ķerties klāt problēmām, kas ir tikpat bīstamas kā tuvošanās augstsprieguma līnijām. Viņa izdarītgriba, darba stils un metodes ar namu pārvaldēm un siltumapgādi jau ir devuši rezultātus.

- Cik auglīga veidojusies sadarbība ar jūsu prominentajiem ārštata padomniekiem Uldi Pīlēnu, Juri Aizezeru, Zigrīdu Rusiņu?

- Neizmantot to pieredzi un zināšanas, kas rūpniecībā ir Rusiņas kundzei, no manas puses būtu grēks. Gluži tāpat vērtīga ir Pīlēna saimnieciskā un biznesa izpratne, kā arī Aizezera pieredze pašvaldības darbā. Esmu gandarīts, ka šīs zinošās personības ir ieinteresētas palīdzēt Liepājai.

- Sabiedrībā nenorimst diskusijas par to, ka Liepājā galveno amatpersonu krēslos tiek sēdināti cilvēki no novada. Vai šāda tendence devusi gaidāmos rezultātus?

- Godīgi sakot , šīs runas mani jau sākušas nogurdināt, jo, manuprāt, prese uz kadru politiku ir pārlieku saasinājusi uzmanību, radot nevajadzīgu ažiotāžu. Uzskatu, ka mēs vēl joprojām neesam un vēl ilgi nebūsim tik bagāti ar spējīgiem speciālistiem, lai atļautos strikti viņus dalīt pilsētas un novada cilvēkos, turklāt tas būtu zināms mietpilsoniskums. No Liepājas ievērojams intelektuālais potenciāls ir aizplūdis Rīgas, Ventspils un citos virzienos, un šis prombēgšanas process pilnībā nebūt nav apstājies, tāpēc domāju, ka mums Liepājā jākoncentrē tie spēki, kas šeit vai tuvākajā apkārtnē ir. Tas ir jādara, ja mēs gribam, lai Liepāja augtu, un intrigas ap to ir liekas. Prese Liepājā strādā atzīstami, bet būtu iepriecināts, ja žurnālisti vairāk uzmanības pievērstu lietām un problēmām, kas kavē Liepājas attīstību.

- Pētot Juridiskās daļas atskaites, redzams, ka pašvaldības juristi uzvarējuši vairākās prāvās pret privātpersonām, tādējādi saglābjot pilsētas kasē vairākus desmitus tūkstošus latu, tomēr sabiedrību tieši skarošajā, donkihotiski uzjautrinošā cīņā pret namu pārvaldēm piedzīvota sakāve. Kā tad īsti vērtēt Juridiskās daļas darbību?

- Iespējams, ka Juridiskā daļa varēja būt spēcīgāka, lai gan ar namu pārvaldēm šī cīņa nebija uzsākta veltīgi. Mēs to veicām pirmie Latvijā, un pārējiem tas viss vēl priekšā. Vēlos atzīmēt, ka Juridiskā daļa ieguldījusi ieveērojamu darbu domes juridiskās dokumentu bāzes sakārtošanā. Tomēr uz pilsētai tik nozīmīgo Juridisko daļu perspektīvā raugos optimistiski, jo tuvākajā laikā domē sāks strādāt viens ļoti spēcīgs jurists.

- Kurš tad tas būs?

- To es šobrīd vēl negribētu atklāt, jo līgums vēl nav noslēgts.

- Savas darbības pirmā pusgada atskaitē jūs sacījāt, ka "domes vidū ir izdevies saglabāt komandas darbības principu, risinot gan vieglus, gan grūtus jautājumus" un "tas devis iespēju efektīvi pildīt pašvaldības pienākumus". Pēc "Kurzemes Vārda" skatījuma, otrajā pusgadā situācija ir, maigi izsakoties, nedaudz izmainījusies? Kurā brīdī un kāpēc kopējās intereses sašķobījās?

- Neliela pretrunu parādīšanās ir demokrātijas izpausme, jo būtu aizdomīgi, ja visās pozīcijās deviņi cilvēki domātu pilnīgi vienādi. Tas ir tāpat kā māju ceļot, viens uzskata, ka būvēšana jāsāk no pirts, bet otrs vispirms cels saimniecības ēku. Es vēlos uzsvērt, ka mūsu pretrunas ir tikai darba metodēs, bet ne galvenajā mērķī - Liepājas labklājības celšanā. Esmu pārleiecināts, ka kopēji izraudzītais kurss nemainīsies arī otrajā šīs domes darbības gadā.

- Mēs runājām par ārējiem sakariem, bet kā veicas ar iekšējiem - es šeit domāju aizkulišu darbu valsts līmenī. Ir skaidrs, ka Rīga un Ventspils nepieļaus, ka Liepāja tām maisās pa kājām, bet, vai mēs varam būt droši, ka būsim vismaz trešie, un aiz mums būs Rēzekne, kuras bijušais mērs ir "Saimnieka" frakcijas līderis Ernests Jurkāns, un Valmiera, kuras kolorītais Kārļonkulis jeb Kārlis Greiškalns ir biežs un gaidīts viesis Rīgas amatpersonu kabinetos. Vēl pirms gada varēja rasties iespaids, ka Liepāja ir bezmaz tāda kā Latvijas autonomā republika, jo galvaspilsētai nebija īstas intereses par mums, un diemžēl - arī otrādi. Šķiet, ka situācija ir uzlabojusies, bet vai varat apgalvot, ka jūs ir sākuši uzklausīt?

- Pārliecināt par to, ka jaunā dome Liepājā ir gatava strādāt, valdību un ministriju amatpersonas nebija viegli, bet domāju, ka mums ir izdevies apliecināt, ka esam gatavi izvest Liepāju no krīzes situācijas. Taisnība gan - abas jūsu nosauktās pilsētas negribēs, lai mēs kāpjam uz varžacīm, tomēr valdība sākusi mūs uzklausīt, un pat vairāk - jūtu, ka tagad jau mēs varam arī prasīt.

- Varbūt jūs varat konkrēti nosaukt, ko esat paģērējuši?

- Piemēram, tas ir aicinājums pašvaldības rīcībā nodot nodokļu administrēšanu, kā tas jau ir Ventspilī un Rīgā. Šāds solis ir ārkārtīgi būtisks Liepājas attīstībai, jo pašlaik iznāk tā, ka, tēlaini runājot, mēs strādājam šodien, bet ēdam tikai rīt, jo paiet laiks, kamēr mūsu pilsētas uzņēmumu samaksātie nodokļi pa birokrātijas gaiteņiem ar aizķeršanos nonāk atkal atpakaļ Liepājā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs, pašvaldību ministrs Ēriks zunda, ekonomikas ministrs Atis Sausnītis, Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, "Latvijas ceļa" priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs personā apsolīja šo jautājumu palīdzēt atrisināt, un domāju, ka jau nākamajā pusgadā Liepājai būs šīs tiesības pašai vākt savus nodokļus, kas savukārt ļaus aktīvāk cīnīties ar nemaksātājiem. Var vēl piebilst, ka mēginām arī noķert aizgājušo vilcienu, iesaistoties Tranzīta biznesa asociācijā un Izpildirektoru asociācijā. Agrāk šīs organizācijas netika novērtētas, bet izrādās, ka tām ir iespaidīga ietekme valsts saimnieciskajā dzīvē.

- Ne tikai, bet arī šajā sakarībā pilsētā virmo diskusijas par domes deputātu pozīcijām gaidāmajās Saeimas vēlēšanās. Vai taps kāds mēra ieteikums pašvaldības darbiniekiem, vai iespējams, ka savu presē pausto norobežošanās pozīciju pārskatīs pats Uldis Sesks?

- Saprotams, ka Saeimas priekšvēlēšanu cīņas ir sākušās. Es neesmu nevienā politiskā partijā, un neesmu arī plānojis kļūt par kādas biedru, taču darīšu visu, lai Liepājas dome aktīvi sadarbotos ar spēcīgajām partijām. Man arī nav iebildumu, ja kāds no domniekiem vai pašvaldības darbiniekiem vēlētos iesaistīties kādas partijas darbā. Mēs nedrīkstam ieņemt pasīvu malāstāvētāju pozīciju, jo tādā gadījumā nevarēsim cerēt uz Saeimas atbalstu Liepājai svarīgos likumos un lēmumos.

- Kāds šis pirmais darba gads domes priekšsēdētāja krēslā bijis jums pašam?

- Pietiekami grūts, gluži tāpat kā visiem deputātiem, kuri pirmo reizi tika ievēlēti domē. Jāatzīst, ka Liepājai, kā jau pilsētai, kura attīstās, vienmēr pietrūkst nedaudz naudas. Taču tajā pašā laikā esmu lepns, ka Latvijā Liepāju uzskata par pilsētu, kura tuvākajos gados mūsu valstī attīstīsies visstraujāk, ko arī apliecina ostas un rūpniecības apjoma pieaugums. Liepājai ir tendence mainīties uz augšu, un mēs - Pilsētas dome esam gatavi strādāt no agra rīta līdz vēlam vakaram, sevi nežēlojot, un to arī darām.