Kurzemes Vārds

16:15 Pirmdiena, 18. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Starptautiskā pianisma zvaigžņu festivāla "Liepāja 98" izskaņa

Orķestris dzied, klavieres

skan un publika gavilē

INDRA IMBOVICA,

AIJA ENGELMANE

Tie tūkstoši klausītāju, kas aizvadītās nedēļas visas septiņas dienas apmeklēja Starptautiskā pianisma zvaigžņu festivāla koncertus, neļaus sameloties - vienmēr tajā valdošās sirsnīgās un savstarpēji saprotošās attiecības šogad sasniedza kulmināciju. Trāpīgi un asprātīgi šo gaisotni raksturoja festivāla programmas vadītājs Jānis Dreiblats: "Ja saliktu kopā to enerģiju, kas plūst no mūziķiem un pretī nāk no klausītājiem, tad Liepājā siltuma problēmas būtu atrisinātas." Mēs patiešām bez pārspīlējuma varam būt lepni par šo festivālu, par mūsu orķestri, par lieliskajiem klavierspēles meistariem un Liepājas publiku, kura šajās dienās daudz atzinīgu vārdu saņēma no pašām festivāla zvaigznēm - tādu sirsnību un mīlestību kā Liepājā viņi nav sajutuši nekur. Svarīgi ir koncertos klausītājus noskaņot pareizā vilnī, veidot tiltu starp publiku un māksliniekiem. To lieliski paveica Jānis Dreiblats ar labu humoru, ar prasmi iziet no jebkuras sitācijas.

Bet nedaudz atgriezīsimies pie pēdējiem diviem koncertiem. Sestdienas vakarā teātra nams bija stāvgrūdām pilns. Klausītāji no "kāpēcīšu" vecuma līdz cienīgām omītēm. Tomēr visus vienotā muzikālā pārdzīvojumā prata aizraut talantīgais zviedru brīnumbērns Roberts Velss. Lieliska tehnika, muzikalitāte, azarts un asprātība bija tās īpašības, kuras valdzināja viņa spēlē. Publika jauki izklaidējās, klausoties pazīstamo, klasisko melodiju pārvērtības. Īpaši saistošs bija muzikālais kokteilis, kurā ar burvju mākslinieka veiklību R.Velss apvienoja gan "Mēnesnīcas sonāti", gan Klaidermana melodiju, gan... mūsu pašu "Sešus mazus bundzeniekus"... Un kur nu vēl orķestra dziedājums!

Un tomēr par festivāla kulmināciju jāuzskata noslēguma koncerts. Tajā vēlreiz savu augsto meistarību, dziļo mūzikas izjūtu apliecināja zviedru pianists Rolands Pentinens. Mūsdienu dzīves ritms un dzelžaina enerģija pulsēja no katras poļu komponista H.M.Gurecka Klavierkoncerta takts. To pārliecinoši atklāja pianists Macejs Gžibovskis. Piedevās nospēlētajā J.S.Baha "Alemandē" kļuva skaidrs, ka tieši baroks un mūsdienu mūzika ir šā pianista stiprā puse.

Arvo Pērta "Credo" spilgtos kontrastus varētu iztulkot arī kā mūsdienu nežēlīgās, haotiskās pasaules pretstatu harmonijas un mākslas ideālam. Ai, nospriegoti akordi, visa orķestra improvizējoša spēle fortissimo, astoņus sitamo instrumentu izpildītājus ieskaitot, kora izmisuma saucieni... un skaidrā J.S.Baha mūzikas pasaule - mūžīgais, nepārejošais, estētiskais skaistums. Arvo Pērts noslēdz skaņdarbu ar tīru Do mažora trīsskani, kas izskan varbūt ar naivu, idealizētu cerību mākslas vērtībām. To visu labi izjuta klausītāji un, izgaistot skaņām, sekoja šīs apbrīnojamās, bezgala dārgās klusuma sekundes, kuras liecina par vienojoša mākslas brīnuma klātbūtni.

Noteikti jāsaglabā šā tradīcija - noslēgt festivālu ar līdzīga tipa vokāli instrumentālu skaņdarbu. Tāpēc jānovēl diriģentei Ilzei Valcei, ceļojot pa pasauli ar savu kamerkori "INTIS", atrast notis nākamā gada noslēguma koncertam. Bet varbūt tas varētu būt specpasūtījums kādam latviešu komponistam? Arī izklaidējoša vai džeza klaviermūzika labi iekļaujas festivāla vispārējā gaisotnē. Interesanti būtu uzaicināt mūsu pašu pianistus - Raimondu Paulu un Hariju Bašu.

XXX

Šā gada mūzikas svētki pārspēja visus līdzšinējos rekordus dažādu patīkamu un arī nepatīkamu atgadījumu skaita ziņā. Jau informējām par to, ka pēdējā brīdī cits pēc cita slimības dēļ nāca atteikumi gan no Amerikas, gan Izraēlas māksliniekiem. Un kā allaž festivāla organizētaji spēja īsā laikā sameklēt cienīgus rezerves variantus. Bet vēl viens smags pārbaudījums sagaidīja festivāla beigu posmā, kad spožais un atraktīvais zviedru pianists Roberts Velss atteicās spēlēt, ja viņa trio nebūs nodrošināts ar nepieciešamo skaņu iekārtu un viņa sitamo instrumentu mākslinieks - ar attiecīgu bungu komplektu. Bet tas prasīja vispirms ievērojamu naudas summu.

Protams, publikai stress nebija jāmana, jo galu galā viss tika nokārtots, un klausītāji ar sajūsmu uzņēma festivālam līdz šim neraksturīgu priekšnesumu - rokmūziku ar bugivugi un klasiskiem skaņdarbiem vienā koncertā augsti profesionālā izpildījumā. Tovakar Liepājas publika pārspēja pati sevi, parādot savu mūzikas izpratni, līdz šim slēpto temperamentu, aktīvi piedaloties Roberta Velsa diktētajam tempam un uzgavilējot katram improvizētās tēmas pieteikumam. Roberts Velss līdz šim Latvijā nav bijis, par viņa koncertslodzi liecina kaut vai tas, ka ceturtdien viņš kopā ar savu trio - basģitāristu Larsu Risbergu un sitamo instrumentu meistaru Kenetu Bjornlundu uzstājās Lasvegasā, piektdien sniedza koncertu Stokholmā, bet sestdien jau bija Liepājā.

Pārsteigumi klausītājus sagaidīja arī noslēguma koncertā, kad nobeigumā kopā ar orķestri un pianistu Jāni Zilberu uzstājās arī diriģentes Ilzes Valces festivāla koris. Tas radīja ļoti varenu izskaņu. Bet kā paldies lieliskajai Liepājas publikai trīs pianisti - Macejs Gžibovskis (Polija), Rolands Pentinens (Zviedrija) un Jānis Zilbers (Latvija) sniedza kopēju, sešrocīgi spēlētu, priekšnesumu.

Ir neiespējami izdalīt, kura no pianisma zvaigznēm ir labāka. Katrs ir savādāks, un katrs ar kaut ko īpašs. Vai tas būtu izsmalcinātais krievu pianisma skolas pārstāvis, šā festivāla publikas viena no lielākajām simpātijām Staņislavs Igoļinskis, vai dievinātā Mūza Rubackīte, vai muzikāli dziļi jūtīgais zviedrs Rolands Pentinens, vai mūsdienīgo ritmu un dzelžainas enerģijas pārpilnais polis Macejs Gžibovskis, vai sprēgājošais francūzis Īvs Anrī, vai arī mūsu pašu lieliskie pianisti Ieva Oša un Jānis Zilbers.

Divus noslēguma koncertus Liepājas teātrī apmeklēja arī daudzas Latvijā prominentas personas gan no valdības, no diplomātiskā korpusa, mūzikas aprindām u.c. Savukārt liepājnieki no festivāla dalībniekiem atvadījās ar ziediem un kā nelielu dāvanu katram pasniedza pa gleznai, kuru autori ir mūsu mākslinieki Benita Bitāne, Velga Gūtmane un Aldis Kļaviņš.