Kurzemes Vārds

15:53 Pirmdiena, 18. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Šobrīd ir svarīgi zināt, kādi esam un kā visu sakārtot

INDRA IMBOVICA

Šobrīd Liepājā nav tādas sfēras, kas nekliegtu pēc sakārtotības. Ne mazāk kā citiem tā ir vajadzīga arī sociālajai palīdzībai, veselības aizsardzībai, izglītībai un kultūrai. Pilsētas domē šis lauciņš ir nodots mēra vietnieka Gunta Damberga pārraudzībā. Viņš ir viens no retajiem šā sasaukuma deputātiem, kurš pie dažu šo problēmu risināšanas strādājis arī iepriekšējā domē kā Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes priekšnieks. Taču mūs interesē, kas gada laikā izdarīts no tā, ko deputāti solīja saviem vēlētājiem.

- Domē tika runāts un spriests par to, ka tiks nedaudz pārveidota domes struktūra. Jūsu kompetences jautājumi ir acīmredzami ārkārtīgi plaši. Bija iecere atdalīt sociālos jautājumus no kultūras un izglītības, jo tās ir stipri atšķirīgas sfēras. Kāpēc tas nav noticis?

- Ir pagājis gads, kas ļāvis pašiem domniekiem iepazīties ar faktisko darbu apjomu, ar darbu struktūru, kāda ir Liepājas pilsētā, izzināt katras jomas specifiku. Sākotnēji deputāti balsoja par to, ka domes priekššēdētājam ir divi vietnieki, un katram tika noteikts savs darbības lauciņš. Līdz ar to visas tā saucamās neražojošās sfēras pārgāja manā pārraudzībā. Protams, ka visi jautājumi ir svarīgi un plaši. Liepājniekiem var rasties iebildumi, ka ne viss tiek risināts pietiekami ātri, bet, atskatoties uz gada laikā paveikto, varu apgalvot, ka pirmsvēlēšanu programmā solītais manā sfērā ir izpildīts par 80 procentiem. Ir daudzi objektīvi iemesli, kas izmainījuši situāciju kopumā. Liepājā tā ir pietiekami smaga un sarežģīta, lai īsā laikā kaut ko būtiski grozītu. Mēs esam sākuši sakārtot lietas, un tas jādara mērķtiecīgi un konsekventi.

- Ko tādu jūs savā lauciņā varat nosaukt, lai liepājnieki to ieraudzītu un novērtētu?

- Kopš šīs domes darbības pirmajiem mēnešiem ļoti aktuāls jautājums bija par to, lai pilsētas maznodrošinātajiem iedzīvotājiem atvēlēto sociālo pabalstu piešķiršana būtu objektīva. Jo nevienam nav noslēpums, ka gan masu informācijas līdzekļos, gan arī tiekoties ar iedzīvotājiem šeit, domē, izskanējusi informācija, ka šī palīdzība nereti tiek piešķirta neobjektīvi.

- Bet kas ir mainījies, lai tā nenotiktu?

- Pirmkārt, visi sociālās palīdzības pabalstu pieprasītāji tiek rūpīgāk apsekoti viņu dzīvesvietās, to veic Sociālās palīdzības centra darbinieki. Nav man pašreiz pamata uzskatīt, ka viņi to dara pavirši un formāli. Par to liecina arī mūsu apmeklētāju izteikumi. Informācija ir korekti uzrakstīta, un argumentēti fiksēta reālā aina. Otrkārt, jau kopš šā sasaukuma tika domāts par to, lai sociālo palīdzību saņemtu pēc iespējas plašāks iedzīvotāju slānis, kas nav mazsvarīgi. Pagājušā gada 11.septembrī pēc deputātu ilgstošām diskusijām tika pieņemta domes lēmumu pakete sociālajos jautājumos, kas reglamentē, kādus pabalstus kādā apmērā saņem konkrēti Liepājas pilsētas maznodrošināto ģimeņu locekļi. Šogad iedzīvotāji aktīvāk ir jāinformē par to, kādas ir viņu tiesības uz šādiem pabalstiem.

- Kā tas notiks?

- Šādu informāciju vienmēr var saņemt Sociālās palīdzības centrā Veidenbauma ielā, esam to darījuši un praktizēsim arī turpmāk, publicējot informāciju lakrakstos. Protams, vienmēr būs cilvēki, kas turp nebūs aizgājuši, kuriem nav laika vai nav vēlēšanās.

- Dome pagājušajā gadā sociālajai palīdzībai atvēlēja vairāk nekā 1 miljonu 149 tūkstošus latu. Tajos ietilpst gan sociālās palīdzības institūciju finansēšana, gan sociālo namu uzturēšana, gan palīdzība pilsētas un ģimeņu bērnu namiem, gan pabalsti trūcīgajām ģimenēm, gan komunālajiem maksājumiem, kurināmā un pārtikas iegādei, arī bērnu izglītošanai un vēl citi. To skaitā dažādiem pabalstiem maznodrošināto ģimenēm izlietoti gandrīz 683 tūkstoši latu. Par pēdējiem runājot, kā jūs uzskatāt, tā ir pietiekama summa uz maznodrošināto kopējo skaitu?

- Matemātiski šos pabalstus ir saņēmuši vairāk nekā 45 tūkstoši liepājnieku. Vai šī summa ir pietiekama? Tas vienmēr būs diskutējams jautājums, tomēr gribu atzīmēt, ka tas ir par 6,6 procentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Protams, ir personas, kas šādus pabalstus likumā paredzētajā kārtībā ir saņēmušas vairākkārt, bet es domāju, ka skaitļi ir pietiekami objektīvi.

- Ir gadījumi, kad iedzīvotāji rakstījuši laikrakstam un sūdzējušies, ka kāds saņem vairākus pabalstus un vēl arī pensiju no citas valsts.

- Katrā ziņā, ja cilvēks saņem sociālo palīdzību vairākās valstīs, es pieļauju domu, ka kaut kas var paslīdēt garām. Pie tā jāstrādā.

- Liepājniekos neapmierinātību un pat sašutumu izraisa fakts, ka daļai darbspējīgo iedzīvotāju piešķir pabalstus, bet neizmanto viņu darbaspēku pilsētas sakopšanai. Latvijā ir vairāki teicami piemēri, kur tas lieliski organizēts.

- Jā. Uzskatu, ka Pilsētas dome novēloti pieņēma lēmumu par iedzīvotāju piedalīšanos pilsētas sakopšanā un labiekārtošanā, lai tādā veidā viņi saņemtu domes nodrošinātos pabalstus. Nav noslēpums, ka sociālās palīdzības pieprasītāju vidū ir daudz darbaspējīgu cilvēku, kuri uzskata, ka pabalsts viņiem jau pienākas par to, ka viņiem ir slikti dzīves apstākļi. Līdz šā gada 1.martam tika izsniegti 600 norīkojumi uz namu pārvaldēm, kurām vajadzēja šos cilvēkus iesaistīt pilsētas sakārtošanas darbos, tostarp graustu novākšanā. Bet atdeve bijusi niecīga, praktiski šo iespēju - nopelnīt pabalstu - no 600 izmantoja tikai 43 liepājnieki. Arī tas par kaut ko liecina. Ja cilvēks var kliegt, ka viņam pienākas, bet viņš nemaz negrib strādāt vides sakārtošanā, tas ir paradokss. Domāju, ka šis gads mums var dot pavisam interesantus rezultātus, jo šīs iedzīvotāju daļas iesaistīšana būs kā barometrs, kas uzrādīs, cik tad reāli ir šādu cilvēku bez pamatienākumiem. Gaidīt, ka kādam palīdzēs par baltu velti un zilām acīm, piedodiet, tas nav saprotams. Piemēru, kur šie jautājumi tiek labi risināti, ir - gan Dobelē, gan tepat Aizputē. Šogad pie tā strādāsim stratēģiski. Domei izveidojusies arī laba sadarbība ar Valsts nodarbinātības dienesta Liepājas nodaļu un vadītāju Daci Baumani. Abas puses strādās pie programmām ar konkrētiem izcenojumiem par graustu novākšanu un vides labiekārtošanu, kurās varētu iesaistīt bezdarbniekus. Visu cieņu Seska kungam, kurš personīgi ir apsekojis, cik šādu māju ir maģistrālo ceļu tuvumā un kādā stāvokli tās atrodas. Šis varētu būt nozīmīgs gads pilsētas sakopšanā.

- Vēl viena ļoti smaga problēma ir cilvēku izlikšana no dzīvokļa komunālo maksājumu parāda dēļ. Kad beidzot šīs lietas būs sakārtotas tā, lai neciestu "mazie gariņi", bet pie atbildības tiktu saukti ļaunprātīgie nemaksātāji?

- Jā, tā ir ļoti smaga problēma. Pāgājušajā gadā mēs mēģinājām pie tās ķerties, bet pietrūka varbūt gan profesionālās zināšanas, gan arī laika, gan arī ļoti pamatotas argumentācijas un motivācijas. Nevienam nav noslēpums, ka komunālo pakalpojumu parādniekus sagaida diezgan neapskaužams liktenis, jo tiesas procesi par izlikšanu no apdzīvojamās platības jau kļuvuši par ikdienu. Iedzīvotājiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nespēj norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem, ir jābūt gataviem, ka tos no dzīvokļiem var izlikt tiesas ceļā. Domē izskatīs iespējas piedāvāt alternatīvu apdzīvojamo platību - nelielus lētākus dzīvokļus, arī ar mazāku labiekārtojumu, tādējādi aizsargājot šo cilvēku intereses.

- Atvainojiet, bet tas patlaban izklausās visai utopiski, jo katram liepājniekam ir zināms, ka pastāv ne tikai vienistabu dzīvokļu deficīts, bet arī dzīvokļu maiņa izmaksā dārgi, turklāt tiek piedāvāta pa lielākai daļai izdemolēta dzīvojamā platība, kuras remonts atkal maksā bargu naudu. Tātad jāsāk ar šā dzīvojamā fonda sagatavošanu.

- Pašreizējā situācijā pilsēta patiešām nevar investēt līdzekļus šādu speciālu ēku sagatvošanā, jo mums ir lielas problēmas, lai pašreiz uzturētu divas sociālās ievirzes mājas. Piemēram, Flotes ielā šīs ēkas uzturēšana prasa milzīgus līdzekļus, jo tā tiek apsildīta ar elektrību.

- Vai pašvaldība ir meklējusi un atradusi papildu līdzekļus sociālo jautājumu risināšanai?

- Izmantojot šo iespēju, es gribu akcentēt labdarības akciju, kuru Pilsētas dome veica Ziemassvētkos, piešķirot vienreizēju pabalstu politiski represētajiem, cilvēkiem, kuri vecāki par 80 gadiem, daudzbērnu ģimenēm un bērniem invalīdiem. Tie bija 3664 cilvēki, kuriem kopumā izmaksāja vairāk nekā 49 tūkstošus latu. Domāju, ka šādu labdarības akciju veiksim arī turpmāk vismaz vienreiz gadā, jo neesam tik bagāti, lai to darītu biežāk.

- Ja pilsētas kasē līdzekļi ir, teiksim tā, tik ierobežoti, kur radās šāda summa, lai izmaksātu Ziemassvētku pabalstus?

- Pērn, apstiprinot budžetu sociālās palīdzības jomā, prognozes bija nedaudz pesimistiskākas, nekā vēlāk veidojās reālā situācija. Pagājušajā gadā tika sagatavots stabils starta laukums solītim uz priekšu nākamajos gados, jo nav vairs šīs parādu astes. Spējām nomaksāt ap 60 tūkstošus latu par šīm dažādajām astītēm.

- Problēmas tomēr ir ļoti smagas, to risināšana prasīs milzīgus līdzekļus. Ja šā gada budžets tiek plānots ar vienu miljonu latu deficītu, ja Speciālajā ekonomiskajā zonā ietilpstošajām firmām un uzņēmumiem ir nodokļu atlaides, tātad pilsētas kasē ienāks mazāk naudas, tad rodas jautājums, kā Pilsētas dome cer kaut vai daļu no šiem smagajiem jautājumiem atrisināt?

- SEZ uzņēmumi tiek aicināti piedalīties pilsētas sociālo un humāno programmu risināšanā, kas varētu atvieglot smago nastu uz pašvaldības pleciem, mazināt spriedzi, kas saistīta ar nodokļu prognožu līmeņa pazemināšanu.

- Bet vai jums ir šī pārliecība, ka SEZ palīdzēs?

- Vismaz man ir, lai gan es nevaru galvot par visiem deputātiem un SEZ uzņēmumu vadītājiem. Nevar apstrīdēt to, ka šiem uzņēmuniem ir iespējas palīdzēt. Domē ir jāstrādā un jāpiedāvā konkrētas programmas. Turklāt, attīstoties pilsētai, ostai, SEZ, kā arī ņemot vērā iepriekšējā gada prognozes un pieredzi, nevarētu būt tā, ka pilsētas saimnieciskā dzīve slīdētu uz leju, gluži otrādi. Pozitīvā tendence skars arī sociālo jomu.

- Laiks pāriet pie nākamā jautājuma - izglītības. Tas pirmajā mirklī šķiet mazāk sāpīgs, jo neskar mūs ikdienā, taču tā ir mūsu intelektuālā potenciāla, mūsu nākotnes ķīla. Pirmā problēma ir skolu ēku katastrofālais tehniskais stāvoklis. Otrs svarīgs jautājums ir skolu datorizācija. Mēs esam ārkārtīgi atpalikuši šajā jomā ne tikai no kaimiņvalstīm, piemēram, Igaunijas, bet arī no daža laba pagasta lauku skoliņas. Lielāko Latvijas augstskolu rektori jau kopš runāja par to, ka vidusskolēniem bez labām datorzināšanām augstākajās mācību iestādēs nav ko darīt.

- Tās patiešām ir divas no pamatproblēmām, kas saistītas ar Liepājas izglītības sistēmu. Runājot par pirmo, tad pagājušajā gadā ļoti uzskatāmi soļi skolu materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanas virzienā netika sperti. Tikai pērnā gada nogalē Skolu valde sāka noteiktāk vērst uz to uzmanību. Bija virkne priekšnoteikumu. Notikušas sarunas ar Pedagoģisko augstskolu un rajona Skolu valdi par kopēja reģionāla datorizācijas projekta realizēšanu sadarbībā ar Latvijas Universitāti, kura ir šā darba koordinatore. Projekts paredzēja pakāpenisku datorizācijas realizēšanu pilsētas un rajona mācību iestādēs. Tas paredzēja arī informātikas izglītības bāzes veidošanu. Vispirms projekts paredzēja šo datortehniku apgūt skolotājiem, strādājot pēc vienotām mūsdienīgām modernām licenzētām programmām.

- Kāpēc jūs sakāt - bija paredzēts?

- Jūs pareizi pamanījāt. Faktiski šis projekts nav noraidīts, bet tas nav arī reāli sācis darboties. Bija līgums, kuru parakstīja visas minētās puses par kopēju sadarbību. Bet tā kā šis jautājums saistīts ar finansiālo kredītiestāžu kredītiem, tad Latvijas Universitāte kā projekta koordinatore visā valsts teritorijā šo līgumu nav vēl noslēgusi. Zinot Izglītības un zinātnes ministrijas stratēģiju datorizācijas jautājumā, Liepājas Skolu valde sadarbībā ar domi spēra pirmo soli šā projekta īstenošanā ar saviem līdzekļiem.

- Tātad to finansē pašvaldība?

- Tieši tā. Pašvaldība iepērk datorkomplektus, kuri faktiski tiks izvietoti pilsētas vidusskolās. Sākumā tos izmantos skolu lietvedības vajadzībām un pedagogu apmācībai, kuru veiks Skolu valdes Informātikas metodiskās apvienības speciālisti. Projekts paredz šajā gadā vispārizglītojošās vidusskolās izvietot jau vienu datortehnikas komplektu, kas strādāt ar šiem datoriem ļaus arī perspektīvākajiem audzēkņiem, kam īpaša interese kompjūterzinātnēs.

- Bet ko dod viens datora komplekts? Tā ir nenormāla situācija, ka šodien Liepājā visās vidusskolās nav iekārtotas datorklases, lai gan atsevišķu skolu direktori par to ir spējuši parūpēties.

- Piekrītu, sevišķi skaudra šī situācija liekas uz Igaunijas fona, kur datorizācijas valsts programma skolās būs pabeigta jau nākamgad. Jā, Latvija kopumā šajā jomā ir stipri iekavējusi savu projektu. Tomēr Liepāja šo pirmo solīti pērnā gada nogalē ir spērusi un pašvaldības izglītības budžetā ir paredzēta noteikta summa šai vajadzībai arī 1998. gadā.

- Vai tos desmit datorus, kas tika nozagti 10.vidusskolā, bija paredzēts izdalīt skolām?

- Jā, labi, ka tos atrada. Tā ir mācība būt uzmanīgākiem. Skolu apgādē ar datoriem šogad nebūs sagaidāms lēciens, bet tas notiks mērķtiecīgi, soli pa solītim.

- Otra problēma - katastrofālais skolu ēku tehniskais stāvoklis. Kā rāda izkalkulētie skaitļi, lai kaut cik sakārtotu šo saimniecību, pašvaldībai nepieciešami 3 miljoni latu. Tas nav reāli. Ko esat izdarījuši un ko darīsit?

- Jā, stāvoklis ir bēdīgs, un man neveras mute, lai nosauktu kādu skolu, kurai nebūtu sava bēda. Apkārtējo dzīvībai draudošs stāvoklis izveidojies ar 5.vidusskolas galvenās ēkas fasādi. Man ir Vides un veselības centra vēstule par ēkas apmetuma bīstamo stāvokli. Deputāti ir izskatījuši priekšlikumu par investīciju piešķiršanu šai skolai.

- Bīstams stāvoklis ir arī 4.pamatskolā.

- Jā, bet šeit jautājums tiks risināts savādāk, jo skolā samazinās audzēkņu skaits. Jādomā, vai ir finansiāli un stratēģiski lietderīgi ielikt ēkas remontā lielus līdzekļus, vai meklēt citus ceļus. Runa ir par to, vai pašvaldība šodien ir tiesīga šķērdēt līdzekļus un nenoslogot pilnībā lielās skolas. Kā patīkamu piemēru gribu minēt privātskolu nodibināšanu Liepājā, ko pašvaldība atbalstīja. Tās rada ne tikai veselīgu konkurenci, bet meklē jaunus ceļus bērnu mācīšanā. Nākotne rādīs, cik tas ir pareizi un noderīgi.

- Savas būtiski neatrisinātas problēmas ir arī Internātskolai un Vakara maiņu vidusskolai.

- Tās ir atšķrīga rakstura problēmas. Internātskolai ir sakārtotas pedagoģiskās un izglītības lietas, bet jāsakārto nolaistā ēka. Savukārt Vakaru maiņu vidusskolas situācija šogad ir konceptuāli jārisina un taktiski jārealizē. Vēl varu piebilst, ka pērn ļoti svarīgs notikums izglītības sistēmas sakārtošanā Liepājā bija tas, ka Speciālā skola ir iekļauta valsts finansējuma programmā.

- Nu jau dažus gadus tiek runāts par valsts ģimnāzijas tapšanu uz 1.vidusskolas bāzes. Cik tālu šis jautājums ir pavirzījies?

- Uzskatu, ka direktors Helvijs Valcis iet pareizo ceļu, tas ir, vispirms rada bāzi, kadrus, virza skolēnus, veido proģimnāzijas klases. Nevaru apgalvot, ka šis būs izšķirošais gads ģimnāzijas dibināšanai, bet līdz 2000.gadam Liepājā vajadzētu būt valsts ģimnāzijai.

- Šeit nu mēs varam pāriet pie pilsētas kultūras problēmām. Tāpat kā Latvijā kopumā, arī Liepājā kultūras iestādes cieš no tā, ka tās izvietojušās "nepareizās" ēkās, kuras vai nu pārņem valsts, vai arī tiek atdotas atpakaļ privātīpašumā. Pašvaldībai līdz ar to jāmaksā liela īres nauda, bet var arī pārvietot, kas neizmaksā lētāk, turklāt liek savu laiku dzīvot stresā šo iestāžu darbiniekiem.

- Ja runājam par Liepāju, es uzskatu, ka mums šis stāvoklis nav tik slikts. Kas attiecas uz galvenajām kultūras iestāžu ēkām, arī tās vairs neatrodas kritiskā stāvoklī. Vairs ne. Minēšu kaut vai Centrālo zinātnisko bibliotēku, kura ir viena no pirmajām, kas ir labi sakārtota gan no iekšpuses, arī saturiskā ziņā, gan no ārpuses. Tālāk - Vēstures un mākslas muzejs. Pagājušajā gadā pašvaldība papildus investēja ap 5 tūkstošus latu, lai reāli saglābtu piebūves daļu. Šajā gadā laikam ne, bet nākamgad remontus tur turpināsim. Ja skatām tālāk, esam plānojuši piešķirt līdzekļus arī Latviešu biedrības nama remontam un tehniskā stāvokļa uzlabošanai, risinām jautājumu arī par apkures sistēmas maiņu. Pērn uzsākām un šogad turpināsim strādāt pie šā nama struktūras un darbības koncepcijas.

- Nenoliedzami, vislielākā enerģija aizvadītajā gadā kultūras jomā tika veltīta Liepājas teātra saglabāšanai.

- To jūs pareizi formulējāt: saglabāšanai. Tas bija kaut kas pilnīgi jauns, un no šā procesa mēs daudz ko mācījāmies. Tomēr teātri mēs saglabājām, jo vispār grūti iedomāties, kāda būtu Liepāja - un vai vispār tā būtu vairs tāda - bez mūsu teātra. Droši vien, ka šo to no šā modeļa varēs paņemt arī Biedrības nams kā pilsētas kultūras un mākslas centrs. Tās nav tik sarežģītas lietas, kuras nebūtu atrisināmas, bet tās prasa laiku. Tomēr es vēlreiz gribu uzsvērt, lai cik arī mums grūti klātos, kultūrai pašvaldība vienmēr ir atradusi līdzekļus. Nosauksim kaut vai simfonisko orķestri, operas iestudēšanu, festivālu, koncertu un izstāžu organizēšanu, koru atbalstīšanu un tā tālāk, kam pagājušajā gadā kopumā ir izdoti gandrīz 13 tūkstoši latu.

- Viens no Liepājas attīstības perspektīvajiem jautājumiem ir tūrisma attīstība. Tā cieši saistīta arī ar kultūras jautājumiem. Bet arī tie prasa atsevišķu sarunu.

- Jā, noteikti, jo tas viss kopumā raksturo un veido Liepājas tēlu. Esmu optimists un ticu mūsu pilsētas nākotnei, jo tam ir teāls pamats.