Kurzemes Vārds

15:15 Pirmdiena, 18. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

SKATIENS

Redzēt, kas zem cepures

Aiva Lapiņa

Mazs cinītis gāž lielu vezumu. Neskati vīru no cepures. Cita acī skabargu redz, savā baļķi nepamana. Ne viss ir zelts, kas spīd. Sen jau visas dzīves pamatgudrības aptvēruši, vienkārši un visiem saprotami formulējuši mūsu senči. Daļu no gudrībām jau it kā arī zinām, tikai bieži aizmirstam un neņemam vērā, kamēr kāda konkrēta dzīves situācija atkal par tām atgādina.

Par "cinīšiem" un "cepurēm" pirms pāris nedēļām atgādināja skolēni rajonā, pilsētā, visā valstī, veselu nedēļu patstāvīgi (protams, skolotāju - konsultantu vadībā) strādājot projektu nedēļā, realizējot projektus par ļoti dažādām tēmām, mācoties soli pa solim īstenot ideju. Arī laikrakstos varēja lasīt par skolēnu paveikto projektu nedēļā, kad tapa daudz gan vizuāli efektīgu, gan dziļi nopietnu pētniecisku darbu. Ļoti vērtīgi bija tas, ka šajā projektu nedēļā skolēni ne tikai paši mācījās, bet piespieda domāt pieaugušos. Ne viens vien pieaugušais brīnījās - ko tik skolēni "nedabū gatavu": izremontē kādu skolas telpu, ierīko skolā radiomezglu, atjauno mēbeles, veic pētījumus, kurus savā darbā gatavojas izmantot pašvaldības utt. Par skolēnu veikumu labprāt stāstīja ne tikai skolotāji, bet arī pašvaldību vadītāji un citas amatpersonas, kuras bija pamanījušas skolēnu darbu. "Cinīši", protams, malači.

Taču, vērojot pieaugušo reakciju šajā projektu nedēļā, tomēr tā kā sapīku, kaut it kā vajadzētu priecāties. Būtu jāpriecājas, ka pašvaldību vadītāji, citas amatpersonas pilsētās un pagastos novērtē jauniešu padarīto, ka, skolēnu rosināti, sāk vērtēt savu darba stilu, sāk pievērst lielāku uzmanību kādai no dzīves jomām pilsētā vai pagastā.

Sapīku tādēļ, ka kārtējo reizi nācās pārliecināties, cik mēs, pieaugšie, joprojām esam slinki paši domāt, analizēt, vērtēt, turklāt nevis "šā tā", bet skatot lietu būtību. Vajadzēja noorganizēt veselu projektu nedēļu valsts mērogā (tā sacīt - gāzt ar bomi pa pieri), lai lielu daļu pieaugušo piespiestu aptvert, ka bieži skolās darītais nav tikai bērnu spēle un niekošanās, bet gan strādāšana, apgūstot jaunas metodes ideju īstenošanai, kuras var izmantot arī pieaugušie. Pie lietas vajadzēja ķerties skolēniem, lai liela daļa pieaugušo sāktu domāt, ko nozīmē vārds "projekts", kā jārīkojas, lai īstenotu kādu konkrētu ideju utt.

Diemžēl mēs pārāk bieži vēl domājam stereotipos: ja jauns, tad zaļš un dumjš, neko nejēdz no reālās dzīves; ja gados cienījamāks cilvēks, tātad - pieredzējis un līdzsvarots (jauniešu domu gājiens droši vien būs pretējs); ja prot skaisti savirknēt vārdus gludos teikumos, tad gudrs; ja neprot veikli izteikties, tad - nejēga; ja laucinieks, tad aprobežots; ja labi kopts un izskatīgs, tad solīds cilvēks, kuram var uzticēties utt. Tik kategoriski gan reti kāds izsakās, tomēr stereotipi mūsu domāšanu ļoti ietekmē, un tādējādi nereti pāragri izdarām secinājumus par kāda cilvēka spējām, par viņa veikto darbu.

Pārāk bieži paļaujamies uz pirmo iespaidu un uz to, kā cilvēks spēj sevi vai savu veikumu pasniegt. Ja gribi kaut ko sasniegt, prasme "pasniegt sevi" šajos laikos ir jāapgūst. Tāda nu reiz ir lietu kārtība, pirmais iespaids bieži vien ir noteicošais dažādās - personīgajās, darba un citādās attiecībās - tā sacīt, pasauli nepārtaisīsi.

Vērtējot citus, varbūt tomēr der būt gudrākiem - mērķtiecīgāk "pakustināt" smadzenes un, izsakot secinājumu par citu cilvēku un viņa darbu, nepaļauties uz pirmo iespaidu. Der palūkoties, kāda galva zem cepures, kas tajā iekšā... Zināms taču, ka forma bez satura ir kā tukša muca. Kādu brīdi jau var radīt iespaidu, ka mucā ir smalks vīns, taču agru vai vēlu atklāsies, ka tā tukša, ka tā tikai tālu skan... Jo ātrāk izdodas noskaidrot, kāda galva zem cepures (jeb kāds katrai mucai saturs), jo labāk iespējams veidot dažādās - personīgās, darba un citas attiecības. Tā sacīt, skaidrība tomēr ir skaidrība.

Starp citu - domājams, līdz rudenim vēl daudz "mucu skanēs", jo tuvojas taču Saeimas vēlēšanas. Šajā laikā jo īpaši derētu būt uzmanīgiem vērtējumos, jo vajadzēs satikt, skatīt un klausīties vairs ne vienkāršus "pašapziņas celšanas kursus" beigušus un pirmās iemaņas sevis pasniegšanā apguvušus sievas un vīrus, bet gan sevis pasniegšanas "meistarus". Tadēļ jo īpaši jāskatās, kas slēpjas zem cepures. Taču, lai vērtētu, vispirms ir jādomā.