Kurzemes Vārds

11:16 Trešdiena, 20. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Ieskaņu noskaņā

LĪVIJA LEINE

Runāt ar Saeimas deputātu JĀNI LAGZDIŅU vienmēr ir interesanti. Viņam piemīt gana savdabīgs, taču ļoti izlīdzsvarots skatiens uz lietām un parādībām. Šoreiz satiekoties, gribēju zināt, kāds ir viņa viedoklis par "ūdeņu sakustēšanos", nākamās Saeimas vēlēšanām tuvojoties. Daždažādas zemledus straumes ik pa brīdim atklīst arī līdz Liepājai. Bet kā ir Rīgā, īstajā mūsu mazās valstiņas politikas smēdē?

- Diemžēl, - teica Jānis Lagzdiņš, - Saeimas priekšvēlēšanu kampaņa šopavasar ir sākusies pārāk agri. Un tas nenoliedzami ietekmē parlamenta un valdības darbu. Saeimā tiek iesniegts arvien vairāk un vairāk likumprojektu. Diemžēl tas lielākoties netiek darīts, lai reāli uzlabotu mūsu valsts iedzīvotāju sociālo stāvokli, bet gan tikai tādēļ, lai demonstrētu savu aktivitāti.

Taču 7.Saeimas vēlēšanu tuvums rada arī pozitīvas vēsmas: valdība un Saeima ir sākušas strādāt intensīvāk. Arvien vairāk un vairāk tiek pieņemts jaunu likumu, precizēti vecie. Ir izskatīti arī vairāki cerīgi projekti. Pagājušajā plenārsēdē beidzot pieņēma jauno pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumu, kas ir visnotaļ labvēlīgs pašvaldībām. Tas paredz, ka gadījumā, ja netiks pildīti valdības prognozētie ieņēmumi no nodokļiem, pašvaldībām būs papildu finansiālas garantijas.

- Kur tos papildu līdzekļus ņems?

- No valsts līdzekļiem. Diemžēl Saeima noraidīja izglītības likumu. Atšķirībā no valdības izstrādātātas paredzēja, ka līdz 2005.gadam visās Latvijas skolās mācību valodai jābūt latviešu valodai. Valdības projekts paredz, ka pēc 2005.gada tikai puse mācību priekšmetu krievu skolās būs jāmāca latviski.

- Vai pensionāru labā Saeima arī ko dara?

- Pavisam drīz tiks grozīts arī pensiju likums, tas atbildīs valsts finansiālajām iespējām un sociālā budžeta lielumam. Tiks koriģēta pensiju piešķiršanas kārtība.

- Vai nav pa biežu mainīt vienu pensiju likumu? Cilvēki vēl nav lāga izstudējuši iepriekšējo.

- Šis nāk cilvēkiem par labu. Iesniegtie grozījumi pensiju likumā paredz, ka strādājošajiem pensionāriem, kuri aizgājuši pensijā līdz 1996.gada 1.janvārim, pārrēķinot pensiju, nebūs jāatmaksā trijos gados saņemtās pensijas (1500 latu). Jo, mūsuprāt, skolotāji, ārsti, kuru ir apmēram trešdaļa no visiem strādājošajiem pensionāriem un kuru vidējā alga ir no 50 līdz 70 latiem, nekad nespēs šo saņemto pensiju atmaksāt. Turklāt - strādājošie pensionāri maksā paaugstinātu ienākuma nodokli, un trijos gados valstij papildus katrs ir devis 162 latus. Būtu ļoti netaisnīgi, ja šos pensionārus piespiestu visu saņemto atmaksāt. Jāpadomā arī vēl par tādu lietu: visi mēs esam mirstīgi, un nav garantijas, ka cilvēks paspēs līdz mūža beigām saņemt atpakaļ tos atmaksātos 1500 latus.

- Cik tālu esat tikuši ar vēlēšanu likumu? Vai tā normas atļaus arī kādam citam, ne tikai pašreizējām valdošajām partijām, iekļūt Saeimā?

- Ap Saeimas vēlēšanu likumu virmo lielas kaislības. Katra partija cenšas panākt tādus nosacījumus, kas tai būtu visizdevīgākie. Un tas ir saprotams. "Latvijas ceļš" savu nostāju ir mainījis: piekrītam Valsts prezidentam Guntim Ulmanim, ka nevajag koalīcijām noteikt 7 procentu barjeru un līdz ar to radīt sliktākus nosacījumus, nekā partijām. Domāju, ka arī Saeimas vairākums piekritīs šim viedoklim. Diemžēl parlaments nav atbalstījis "Latvijas ceļa" deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu, kas paredzēja ieviest tā saucamos ārēji grozāmos sarakstus.

- Par tiem runā daudz. Arī Šķēles kungs, viesojoties Liepājā, runāja, ka šis vēlēšanu princips esot atbalstāms. Kāda tā būtība?

- Tādi grozāmie saraksti Latvijā bija arī pirms kara. Balsojot par konkrētas partijas kandidātu sarakstu, vēlētājam tika dotas tiesības no šī saraksta izsvītrot sev nevēlamu deputāta kandidātu un tā vietā ierakstīt jebkuru citu kandidātu, kurš bija pieteikts citu partiju sarakstos. Tas katram vēlētājam deva tiesības veidot savu kandidātu listi. Domāju, ka šāda vēlēšanu kārtība būtu piemērojama arī šodien. Tā ir daudz demokrātiskāka. Un veicinātu cilvēku aktivitāti vēlēšanās. Katrā kandidātu sarakstā tomēr var atrast godīgus, cienījamus un čaklus cilvēkus. Šādi maināmie saraksti dotu iespēju vēlētājiem nenonākt konfliktā ar sirdsapziņu. Tie, kas ciena Šķēles kunga stingro stāju, bet kuri grib balsot par "Tēvzemi un brīvību", varētu viņu ierakstīt šajā sarakstā. Tie, kam patīk Anatolija Gorbunova miers un nosvērtība, bet kuriem simpātiskākas ir lauksaimniecības problēmas un kuri tāpēc balsotu par Zemnieku savienību, varētu Gorbunovu ierakstīt tajā, utt. Vēlētāji zinātu, ka arī viņa, katra vārdam ir svars.

- Kā jūs prognozējat: cik partiju saraksti tiks pieteikti vēlēšanās? Visu četrdesmit?

- Domāju, ka būs vairāk nekā 15 kandidātu sarakstu. Piedalīsies noteikti arī abas jaunās partijas: Jāņa Šlesera "Jaunā partija" un Andra Šķēles "Tautas partija". Taču, šķiet, šī vēlēšanu kampaņa būs daudz negodīgāka nekā iepriekšējās, tiks nomelnoti pretkandidāti un citas partijas. Mazāk runās par pašu labajiem darbiem, vairāk par citu partiju un kandidātu ēnas pusēm un grēkiem. Un daudz solīs.

- Bet Šķēlem un Paulam taču nekādu iepriekšējo partiju grēku nav. Viņi nāks smuki un balti. Ja nu vienīgi kāds "pārpratums" ar kādu "naktsvāzi"...

- Jā, diemžēl šādu nelāgu kampaņu bija uzsācis "ceļinieks" Edvīns Inkēns...

- Kā? Viens pats? Bez savas partijas ziņas?

- Diemžēl. Viņš bija acīmredzot aizmirsis, ka ir tikai politiķis un jau četrus gadus nav žurnālists. Veids, kādā viņš cīnījās pret Šķēli, man nav pieņemams, un, paldies Dievam, nav pieņemams arī visam "Latvijas ceļam".

- Bet nu jau Rīgas presē pavīd arī savādi minējumi par Inkēna kunga virtuvi...

- Domāju, ka šādas Šķēles un citas lietas ir jāizmeklē nevis deputātiem, bet gan prokuratūrai un citām tiesību aizsardzības institūcijām.

- Kuras partijas, pēc jūs domām, šodien var cerēt uz iekļūšanu Saeimā?

- Šodien grūti prognozēt. Pēc pašreizējās situācijas - Šķēles partija, "Tēvzemei un brīvībai", sociāldemokrāti, "Latvijas ceļš" un "Saimnieks" katra saņems ne mazāk par desmit vietām, bet ne vairāk par astoņpadsmit. Daudz vietu, iespējams, tiks "Līdztiesībai", kura pārstāv vismelnākos spēkus. Taču galvenais, manuprāt, nav vietu skaits, bet tas, kuri cilvēki tiks ievēlēti.

- Vai šīs agri modušās vēlēšanu kampaņas ietvaros netika organizēts tas pensionāru pikets, kas notika Rīgā un kuru izdzenāja policija?

- Es to vērtēju kā zināmu prokrievisku aprindu provokāciju, kas izmantoja pensionāru, maznodrošināto tiešām smago stāvokli, lai ar viņu palīdzību sasniegtu savus politiskos mērķus. Pretvalstiskus mērķus. Kaut gan principā uzskatu, ka demokrātiskā valstī piketi, demonstrācijas un streiki, protams, ja tie notiek likuma ietvaros, ir nepieciešami. Jo vara, tas ir - Saeimas deputāti un ministri, bieži vien bez tautas spiediena diez ko negrib strādāt.

- Te, Liepājā, ik pa brīdim dzird: te viens, te otrs vienas partijas biedrs auj kājas, lai ceļotu uz citu partiju. Šķēles kungs Latviešu biedrības namā arī teica, ka nemaz nebūtu dusmīgs, ja viņa partijā būtu, piemēram, Jānis Lagzdiņš. Ko pats Jānis Lagzdiņš par to saka?

- Jānis Lagzdiņš savu partiju nemainīs. Kaut gan aicinājumi pāriet uz citām partijām ir bijuši.

- Kāpēc paliksiet "Latvijas ceļā"? Tas taču tagad ir it kā neizdevīgi. Jo visi tie grūtumi, ko mūsu valsts tagad pārdzīvo, šī mežonīgā kapitalizācija, cilvēku netikumu, alkatības brīvlaišana taču tiek pierakstīta jūsu partijas grēkiem. Domāju, ne viena vien partija pacentīsies no jūsu partijas iztaisīt peramo puiku, lai nevajadzētu skatīties objektivitātei acīs.

- Strādājot jau astoto gadu parlamentā, zinu gandrīz visas lielās politikas aizkulises. To, ka katrā partijā ir godīgi, čakli, profesionāli cilvēki. Tāpat to, ka katrā esošajā ir un topošajā partijā būs sliņķi, tukšu salmu kūlēji. Tāpēc neuzskatu, ka personību ziņā "Latvijas ceļš" būtu sliktāks par citām partijām. Pie mums tāpat ir daudz godīgu, profesionālu cilvēku. Un tāpat ir daudz to, kuriem daudz ko var pārmest.

Neredzu, ka tuvākajā laikā varētu izveidoties politisks spēks, kas varētu apvienot visus godīgus profesionālos un godīgos cilvēkus.

- Vai kāds cits no "Latvijas ceļa" redzamākajiem politiķiem pāries uz Šķēles partiju?

- Neviens.

- Partijas disciplīna?

- Nē. Mēs gluži vienkārši zinām, kuri ir tie cilvēki, kas veido šīs partijas kodolu.

- Aizvakar redakcijā ienesa Sociālistiskās partijas un "Līdztiesības" apvienotā saraksta programmu. To lasot, kļūst pabaigi. Pilnīga orientācija uz latviskuma iznīdēšanu. Un sirds sāp, skatoties uz tām it kā nacionālo identitāti aizstāvošām partijām, kas tik nikni cīnās par varu savā starpā. Kā un kam būtu jānotiek, lai tās daudzmaz apvienotu?

- Ir jābūt spēkam, kas attīrītu varu. Un tāds varētu būt tikai vēlētāju nepiekāpība. Stingras prasības. Pat demonstrācijas. Streiki. Protams, ne tādas demonstrācijas, kāda nesen bija Rīgā. Bet tādas, kā 1995.organizēja skolotāji.

Otrs spēks, kas ļoti ietekmē varu, ir prese. Preses kritika. Atmaskojumi presē. Jūtu, ka deputāti un ministri aizvien vairāk analizē un ņem vērā preses attieksmi.

- Jūs astoņus gadus esat deputāts, zināt visus aizkulišu dziļumus. Vai jūs nerakstīsit memuārus?

- Rakstu dienasgrāmatu.

- Publicēsit? Kad?

- Ne tik drīz. Varbūt pēc gadiem divdesmit. Jo patiešām esmu iepazinis visus visdziļākos politikas atvarus, zinu visus vislielāko līdaku kodienus un spuru maigos pieskārienus. Bet publicēšu. Noteikti.

- Gaidīsim. Paldies par sarunu.