Kurzemes Vārds

12:37 Piektdiena, 15. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

SKATIENS

Jāpierod riskēt un arī zaudēt

Ints Grasis

Padomju sistēmas līgano plūdumu pārtrauca pāreja uz tirgus ekonomiku un konkurence uzņēmēju starpā. Ja agrāk, lai sagādātu iztiku, vajadzēja tikai nostrādāt no zvana līdz zvanam, tad tagad jālūko, vai tādējādi var arī kaut ko nopelnīt. Un gadās, ka ieguldītā darbaspēka vektors vērsts pavisam citā - nepareizā virzienā, un naudiņas, kā nav, tā nav. Un galvenais iemesls tam ir neprasme pārorientēties uz jaunajiem tirgus apstākļiem un attiecīgo zināšanu trūkums.

Ar jauniem dzīves likumiem jārēķinās arī vienkāršajiem ļaudīm, kas nebūt nav lieli uzņēmēji, bet ir savas ģimenes jeb juridiski nereģistrēta individuālā uzņēmuma saimnieki. Un grūtākais šajā apstāklī ir tas, ka bieži vienā personā jābūt gan darbarūķim (lasi - naudas pelnītājam), gan komercdirektoram un mārketinga speciālistam, gan grāmatvedim un menedžerim. Protams, apvienot visus šos amatus ir pagrūti. Darba dalīšana iespējama tikai ģimenes locekļu starpā un pareizo risinājumu var rast kopējās diskusijās - gluži tāpat kā uzņēmumu padomēs.

Daudziem psiholoģiskas grūtības sagādā katrā darījumā esošais riska procents, ka labie nodomi var izgāzties. Un šeit, kā allaž, ir uzvarētāji un zaudētāji. Katru dienu pasaulē uzņēmēji un firmas iegūst un zaudē miljonus, katru dienu vienkāršie cilvēki iegūst un zaudē santīmus (piemēram, gudri vai nepārdomāti iepērkoties). Bet ir kāda problēma, kas daudziem sagādā milzu grūtības un proti, kā veiksmīgāk likt lietā savus privatizācijas sertifikātus. Ikviens bez šaubām baidās kļūdīties, bet tajā pašā laikā grib ieguldīt vērtspapīrus pēc iespējas izdevīgāk. Mēdz runāt: kas neriskē, tas nevinnē. Šāda pieeja vairākkārt paaugstina riska procentu. Bet tieši šādi iespējams gūt vislielāko labumu un piedzīvot arī pretējo - ciest vislielāko sakāvi. Vairāk presē atspoguļota privatizācijas sertifikātu ieguldīšanas pozitīvā puse, mazāk tiek apspēlēts risks, kas ar to saistīts. Arī Latvijā ir piemēri, kad maznodrošināts tantuks, saņemdama naudu par privatizācijas ceļā (piemēram, būdama uzņēmuma pensionāre) iegūtajām uzņēmuma akcijām, tās pārdodot, tver pēc sirdsdrapēm, jo tik lielu naudu nav pat redzējusi sapņos. Tomēr netrūkst piemēru, kad publiskajā piedāvājumā iegūtās akcijas var pakārt atejā uz nagliņas, jo to vērtība ir tik niecīga, ka pat neērti doties uz Krājbankas nodaļu un, teiksim, dereģistrēt akcijas un atvērt vērtspapīru kontu. Šī formalitāte var izmaksāt dārgāk, nekā ir vērtas pašas akcijas. Par publiskā piedāvājuma procesa zināmu apskaidrību un atklājumu tapa jau par leģendu kļuvusī Sauriešu būvkombināta privatizācija. Pēc publiskā piedāvājuma piektās kārtas, kad ilgāku laiku nebija iespējams piedalīties publiskajā piedāvājumā par sertifikātiem, uztaisīja vērienīgu reklāmu, satracināja ļaudis un viņiem pasvieda tikai 49 tūkstošus akciju. Lielais akciju gribētāju skaits arī noteica augsto cenu - ap 85 latiem jeb ap trīs sertifikātiem par akciju. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka pie tā vainīga Privatizācijas aģentūra, kas pamatīgi neizskaidroja cilvēkiem publiskā piedāvājuma būtību un galvenos stūrakmeņus, kas nosaka akcijas cenu. Taču tā bija laba mācība pārējiem sertifikātu īpašniekiem. Nepiepildījās arī Rīgas Vagonu rūpnīcas akcionāru lielās cerības, kaut arī viņi ieguva akcijas par samērā zemu cenu. Jau pirms reālu darbu uzsākšanas Privatizācijas aģentūra sāka slavēt kontrolpaketes īpašnieku, kas drosmīgi uzņēmās privatizēt rūpnīcu un ieguldīt tās attīstībā tik un tik miljonus latu... Šobrīd pirkuma līgums ir anulēts, izsludinās jaunu privatizāciju, un cilvēkiem (labi vēl, ka tā) plānots atdot sertifikātus. Taču kad tas notiks? Var gadīties, ka izdevīgi tos ieguldīt vairs nevarēs. Tomēr šis gadījums jāuzskata par labāku nekā Sauriešu variantā, jo šeit ieguldīto neviens nekad vairs atpakaļ nedabūs. Arvien vairāk acis skumjās nodur Rīgas Juvelierizstrādājumu rūpnīcas akcionāri. Pirms publiskā piedāvājuma dažs fondu biržas speciālists uzņēmumam prognozēja labas perspektīvas. Tagad, kad pasaulē zelta cenas kritušās, uzņēmums cīnās par savu izdzīvošanu. Krīt arī akciju cena (aizvakar vairs bija tikai 23 santīmi par akciju), un nākotni šobrīd vairs neviens nesteidzas prognozēt. Pagaidām šķiet, ka vismaz Liepājas puses uzņēmumos ieguldītais ja ne šobrīd, tad vismaz perspektīvā varētu attaisnoties. Pamatotas bažas sagādā vienīgi Liepājas Zivju konservu rūpnīca.