Kurzemes Vārds

12:16 Trešdiena, 20. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Valdīšanas ceturtdaļas kopsavilkums

"Jāsakārto dzīvojamais fonds!"

Intervija ar Pilsētas domes izpilddirektoru Aivaru Priedolu

Kirils Bobrovs

Ieejot domes izpilddirektora Aivara Priedola kabinetā, uzreiz jūtams, ka tur nevalda kņada un steiga. Kaut gan kabineta saimniekam darba atliku likām, viņš visu uzmanību veltī atnācējam. Šāda attieksme, lai tā būtu pat psiholoģisks gājiens, tik un tā pelna atzinību. Ievērības cienīgs ir fakts, ka gada laikā "Kurzemes Vārda" redakcija nav saņēmusi nevienu vēstuli, kurā liepājnieki būtu izteikuši savu neapmierinātību ar direktoru. Kas tik nav jādzird iedzīvotāju pieņemšanas laikā! Taču līdz šim visi gājuši projām relatīvi apmierināti. Turklāt, no malas lūkojoties, uzmanību piesaista vēl kāda detaļa - Aivars Priedols abonē un uzmanīgi lasa mūsu avīzi. Ja tajā publicēts materiāls, kas attiecas uz izpilddirektora darbības sfēru, domes preses sekretārs Valērijs Liepa noliek attiecīgo laikraksta numuru uz viņa galda pašā darba dienas sākumā. Iepriekšējās komandas darbības laikā valdīja pavisam cita attieksme: avīžu esot tik daudz, ka visas nav iespējams izlasīt.

- Ar kādiem jautājumiem sāksim - sliktiem vai labiem?

- Slikto droši vien ir vairāk?

- Tad pietaupīsim tos beigām. Vispirms būtu jānosauc izpilddirektora darbības galvenie virzieni.

- Dzīvokļu un komunālā saimniecība. Tas ir, namu pārvaldes, siltumapgāde, ūdensvads, kanalizācija, atkritumu savākšana, ceļi, pilsētas teritorijas labiekārtošana. Jāveltī uzmanība arī tādam municipālam īapšumam kā skolas, bērnudārzi, klubi, medicīnas iestādes. Kad jaunā komanda pašā valdīšanas sākumā iepazinās ar situāciju, izrādījās, ka pilsēta nolaista vairāk, nekā varēja iedomāties. Un sakārtot visu uzreiz gluži vienkārši nav iespējams.

- Un tomēr, pastāstiet par paveikto.

- Esmu pilnīgi apmierināts ar to, kas izdarīts ūdensvada un kanalizācijas sakārtošanas jomā, kaut gan te pelnījis atzinību arī domes iepriekšējais sastāvs, kas uzsāka ļoti svarīgu projektu sērijas realizāciju. Jā, bieži dzirdamas sūdzības par rūsainu ūdeni. Toties paveikts liels celtniecības darbu apjoms par vairākiem miljoniem latu, piemēram, kanalizācijas kolektora un attīrīšanas iekārtu ierīkošanā. Tagad acīmredzot pienācis laiks vērsties pret rūsu. Jāmaina arī namu un kvartālu iekšējie tīkli. Taču? atkal vajadzīga nauda. Jau sagatavots Ūdensvada un kanalizācijas saimniecības uzņēmuma jaunais statuss. Es ceru, ka arī turpmāk šis uzņēmums strādās labi.

- Kas labs paveikts vēl?

- Manuprāt, labi sevi apliecinājusi Ceļu pārvalde, kaut arī tā eksistē mazliet vairāk par gadu. Tai jāsaskaras ar daudziem darba uzņēmējiem, kurus tagad izvēlas tikai konkursa kārtībā. Nav īpašas nepieciešamības paveikto darbu apjomu raksturot kvadrātmetros, nosaukt visas noasfaltētās ielas. Liepājnieki lieliski atceras pagājušās vasaras kampaņu. Darbi ritēja pat Karostā, kaut gan neviens vairs necerēja to piedzīvot. Pilsētu izdaiļojušas flīžu ietves. Ielu remontu turpināsim par kredītā ņemtiem līdzekļiem.

- Bet attiecības ar "Tari"? Pēdējā laikā iknedēļas apspriedēs vairs neizskan šim uzņēmumam adresētas niknas replikas...

- Pirmām kārtām tādēļ, ka vairs nav monopolstāvokļa. Pilsētas sanitārās sakopšanas darbus tagad veic arī dažas alternatīvas firmas. Un runā, ka tās savu darbu darot pat labāk un par pakalpojumiem ņemot mazāk. Lūk, uzskatāms piemērs, ko dod konkurence - tikai labumu.

Taču gružu un drazu problēma ir mazliet plašāka. Atcerēsimies mūsu mājas - graustus. Pagājušajā gadā mēs veiksmīgi noārdījām dažas šādas pamestas būves un sakopām teritoriju, kur tās atradās. Tagad tur valda acīm tīkama kārtība. Varētu teikt, ka šajā ziņā esam ieguvuši zināmu pieredzi un turpināsim darbu šādos graustos. Un tur būtu plašāk jāizmanto bezdarbnieki. Bet pie pussagruvušām ēkām vienmēr kāds pamanīsies izgāzt gružus?

- Ar to jūs domājat tā saucamās nelikumīgās izgāztuves?

- Esam pat izsludinājuši to likvidēšanas kampaņu. Daudzas šādas vietas pērn sakopām. Droši vien būtu stingrāk jārīkojas Municipālajai policijai, jo atkal dažviet sāk šo to izgāzt. Izmantojot gadījumu, gribu lūgt visus pilsētas iedzīvotājus: būsim akurātāki! Gadās dzirdēt runājam, ka kāds ļoti mīl savu pilsētu un tajā pašā laikā piegružo to. To var attiecināt arī uz dzīvojamā fonda saglabāšanu, tīrības uzturēšanu kāpņu telpās. Kopīgiem spēkiem, ja būs vēlēšanās, var kalnus gāzt. Un tieši tādēļ no namu pārvalžu darbiniekiem es pieprasu, lai viņi apstaigātu mājas, aprunātos ar iedzīvotājiem, lai rastu kopēju ieinteresētību.

- Bet nav noslēpums, ka galvenais ir apkure?

- Protams! Tieši ar to es sāku savu darbu domē. Un arī visa mūsu komanda uzreiz ienira šo darbu gūzmā. Vispirms visi 15 deputāti nolēma, tad deva iespēju sildīties Karostā un Tosmarē.

- Taču arvien jūtams sasprindzinājums?

- Problēmu daudz. Bet es gribētu uzsvērt, ka, neraugoties uz visiem sarežģījumiem, apkures sezona ir nodrošināta. Apkuri sākām un arī beigsim laikus. Kaut gan "Liepājas siltumam" nebija ne naudas, ne kurināmā un tas atzīts par maksātnespējīgu uzņēmumu. Šajā ziņā dome ir daudz ko paveikusi. Mēs pat maksājam iepriekšējo gadu parādus, uz ko neviens vairs necerēja. Turklāt šoziem gandrīz vairs nerunāja par to, ka beidzies kurināmais vai tā atlicis tikai dažām dienām. Dome ar uzņēmumu noslēdza vairākus svarīgus, savstarpēji izdevīgus līgumus. Daudziem šķiet, ka visas apkures problēmas rodas no dārdzības un ka šo pakalpojumu var padarīt lētāku ar striktu lēmumu. Tā droši vien domāja arī piketa dalībnieki, kas bija sapulcējušies pie "Liepājas siltuma" pārvaldes. Šajā jomā ir diezgan daudz dažādu aspektu un jautājumu un uz visiem uzreiz atbildēt diemžēl nav iespējams.

No vienas puses, mums jācenšas pazemināt tarifus, samazinot izmaksas. "Liepājas siltums" to jau sācis darīt, taču patērētājs pagaidām to neizjūt. Lai samazinātu zudumus, nepieciešami jauni līdzekļu ieguldījumi. Var atbalstīt vai neatbalstīt centralizētas siltumapgādes principu, bet vai tiešām apstrīdēsim jau izmēģināto alternatīvo gāzes katlumāju ekonomisko lietderību? Šeit ekonomija vairs nav teorija, tā kļuvusi par faktu. No otras puses, nepieciešama izsmeļoša informācija par iedzīvotāju maksātspēju. Es to vācu un analizēju. Man jau ir nepieciešamie dati, taču gribētu, lai tie būtu pēc iespējas precīzāki. Tikai tā varēs noteikt, cik līdzekļu nepieciešams pabalstiem, cik cilvēku jāpārceļ uz sociālām mājām un kur jāatvieno apkure. Starp citu, pēdējais paņēmiens uzskatāms par virzīšanos atpakaļ, jo tas bojā "Liepājas siltuma" darba efektivitātes rādītājus. Īsti normāli jau tas nav.

- Izsmeļošu informāciju acīmredzot nav iespējams iegūt bez namu pārvalžu līdzdalības.

- Jā, nu esam nonākuši pie namu pārvaldēm. Tām jānodarbojas tieši ar dzīvojamo fondu un īres maksas iekasēšanu. Tad tur būs arī visa informācija. Uz to pēdējā laikā virzīta visa domes politika. Un tieši tur slēpjas uzņēmuma "Liepājas nami" izveidošanas būtība. Pašlaik namu pārvaldēm ir milzīgi parādi par apkuri, gāzi, ūdeni. Ja tās pildītu tikai savus pienākumus, tādi parādi nebūtu pat radušies! Protams, vecajos dokumentos varētu atrast, kas, par ko un kurā gadā nav samaksājis, taču patiesībā tas viss būs jāsedz no godīgo maksātāju pašreizējām īres maksām.

Taktiska kļūda bija ar namu pārvalžu maksātnespēju - subjektīvi mēs nebijām gatavi šim procesam. Bet panākts milzīgi daudz. Vispirms cilvēki, kas nekad nevarēja vienoties par līgumattiecībām (siltums, ūdens, gāze), ļoti īsā laikā sakārtoja tās civilizēti. Žēl tikai, ka tādēļ uz tiesu bija jāiet. Un jāatzīst, te visu neizdarīja Dzīvokļu saimniecības pārvalde, lai gandrīz tikai tāpēc to izveidoja.

- Paaugstinot īres maksu, bija noteikts, ka namu pārvaldē katrs var saņemt paskaidrojumus, kādiem mērķiem izlietota viņa nauda?

- Lūdzu, lai vaicā! Namu pārvaldēs ir informācija par 1997.gada rezultātiem. Tas vienīgi veicinās dzīvokļu sfēras darbinieku atbildību. Starp citu, šeit būtu īsti vietā sacīt, ka uzlabojusies namu pārvalžu darbības kontrole. Tieši šim mērķim arī izveidota Dzīvokļu saimniecības pārvalde. Turklāt nesen notikušās tiesas sēdes lika mūsu dzīvokļu saimniecībām sākt strādāt diezgan stingru prasību ietvaros. Tagad rūpīgā uzskaitē ir katrs santīms. Kas zina, varbūt nepietiks pat algai.

- Lai tiktu skaidrībā par visām pilsētas problēmām, droši vien bija vajadzīgs laiks. Toties tagad vieglāk pārskatīt, kas vēl veicams?

- Bez šaubām. Un problēmas jārisina visas pēc kārtas. Paveikt visu vienlaikus nav iespējams. Par to esmu pārliecinājies arī citās pilsētās, kuras man gadījies apmeklēt. Šogad esam iecerējuši pielikt punktu regulārajām ūdensvada avārijām Ganību ielā. Šobrīd, kā es jau sacīju, notiek Ūdensvada un kanalizācijas saimniecības pārvaldes statusa maiņa. Šim uzņēmumam būs jāveic viss darbs ar abonentiem, un, cerams, bez starpnieku palīdzības jāiekasē arī maksājumi. Ja kaimiņi nespēs vienoties savā starpā par taupīgu ūdens izmantošanu, tad papildus namu kopējiem skaitītājiem būs jāierīko skaitītāji arī dzīvokļos. Citas izejas nav. Apkures sistēmai nepieciešami dažādi uzlabojumi, kas nodrošinātu pirmām kārtām siltuma zudumu samazināšanu. Daudz kas būs atkarīgs no "Liepājas siltuma" sanācijas plāna izpildes un no tā, vai izdosies likvidēt milzīgos debitoru parādus.

Agrāk mēs nedomājām par dzīvojamiem namiem kā lielām materiālām vērtībām. Nepieciešams izveidot dzīvokļu tirgu, ko varētu veicināt dzīvokļu privatizācija. Privatizācijai nodotajās mājās šogad jāizveido kopējas apsaimniekošanas biedrības. Pirmā šāda struktūra it kā jau sāk veidoties. Manuprāt, šo procesu varētu veicināt arī Dzīvokļu īrnieku biedrība. Nolūki tai ir labi, prasības - taisnīgas, bet pati biedrība izskatās pārāk bezspēcīga. Taču pats galvenais - darba vietu radīšana, visas ekonomiskās dzīves aktivizēšana. Ja iedzīvotājiem būs nauda, tad vieglāk būs risināmas arī visas minētās problēmas.

- Domes darbinieki bieži atbild uz iedzīvotāju jautājumiem, bet daudzi cilvēki, kā liecina arī nesen sarīkotā telefonakcija, jau nākamajā dienā vaicā to pašu...

- Bet ko lai dara? Katrs cilvēks ir savādāks. Tādēļ jābūt pacietīgiem un jācenšas viņiem izskaidrot. Un šajā ziņā man ir lielas cerības uz laikrakstu, it īpaši "Kurzemes Vārda", palīdzību.