Kurzemes Vārds

10:01 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Ministrs nosauc zemnieku galvenās problēmas

Pēteris Jaunzems

Aizvadītajā piektdienā, ciemojoties Medzē, zemkopības ministrs Andris Rāviņš savā runā un atbildēs uz lauku apsaimniekotāju jautājumiem nosauca būtiskākos sāpju punktus, kas, viņaprāt, negatīvi iespaido mūsu lauksaimniecību.

"Melnā gaļa"

Uzsverot, ka valdībai, kuru viņš pārstāv, ir jāsakārto ārējais un tāpat iekšzemes tirgus, ministrs pavēstīja, ka Latvijā pārdošanā esot parādījusies nenosakāmas izcelsmes gaļa. Rāviņa kungs to nodēvēja par "melno gaļu", jo pagaidām nav noskaidrota tās izcelsme, un šā produkcija neesot valstī uzskaitīta. Rīgas tirgū no tās izgatavoti cīsiņi maksājot 90 santīmus kilogramā, bet jo sevišķi bīstams produkts pārtikai varot izrādīties maltā gaļa, kuru pārdodot pat par 25 santīmiem kilogramā. Lietojot uzturā līdzīga veida produktus, Lietuvas pilsētā Kauņā nopietni saslimuši ap pustūkstoš cilvēku. Tur vainīgs izrādījies kāds gaļas pārstrādes uzņēmums, kas mājlopu gaļai piemalis klāt meža cūku gaļu. Ministrs teica, ka bērnu saslimšanas gadījums ir fiksēts arī Liepājā, un piebilda, ka pēc spirta un naftas - gaļa pasaulē esot trešais lielākais bizness un tāpēc tagad valdība gatavojot jaunus noteikumus, kuros būšot ierakstītas konkrētas valstis un konkrēti pārstrādātāji, kam atļauts apgādāt Latviju.

"Dalītais tranzīts"

Kā nelegālie produkti nonāk valstī? Par vienu no to ieplūdes ceļiem Andris Rāviņš minēja tā saukto dalīto tranzītu, kad produktus ieved un izkrauj labi iekārtotās saldētavās, aizbildinoties, ka jāmeklē tirdzniecības partneri. Bet pēc tam veikli speciālisti kopjūtersistēmās izslēdzot šo preci no reģistriem, un drīz vien tā parādoties atklātā tirgū. Ministrs teica, ka mūsu valdība nav paredzējusi šādu iespēju un nav bijusi gatava pret šādiem paņēmieniem cīnīties, bet tagad jau tiekot veikti pretpasākumi, lai šādas liela mēroga afēras novērstu. Viņš atzina, ka valstī pietiekami efektīvi nedarbojas arī kontroles sistēma. Rāviņa kungs uzskata, ka Zemkopības ministrijai ir jāseko, kādi ir produktu ceļi pēc pārstrādes uzņēmumiem, bet kolēģiem no Labklājības ministrijas jāuzraugot ēdnīcas, restorāni un citi uzņēmumi.

Kur liksim bietes un cukuru?

Vislielākais kāpums starp lauksaimniecības nozarēm esot panākts cukurbiešu audzēšanā. Pērn pieaugums bijis par 30 procentiem. Ja piepildīšoties cukurbiešu audzētāju ieceres, tad Latvijā cukurfabriku jaudas varot uzskatīt par izsmeltām, jo Liepāja apņemoties pārstrādāt ne vairāk par 130 tūkstošiem tonnu, Jēkabpils - ap 140 un Jelgava - līdz 270. Programmā, kas izstrādāta Zemkopības ministrijā un drīzumā tikšot iesniegta Saeimai, paredzēts, ka Latvija pati apgādās sevi ar cukurbiešu cukuru. Tas nozīmē, ka ievest to nav nepieciešamības un tādas darbības nedrīkst pieļaut. Taču jau tagad zināms, ka ap 30 tūkstošiem tonnu lieka cukura ir Lietuvai. Ministrs izteica bažas, ka tas varot iespiesties mūsu tirgū, jo cenas ir aptuveni līdzīgas. Atbildot uz medzenieku jautājumiem, ministrs paskaidroja, ka Latvijā esot dota atļauja ievest cukuru tikai konfekšu "Gotiņa" ražotājiem, bet tā skaitoties C kvotas prece, kas nav paredzēta citām vajadzībām un maksājot tikai 19 santīmus kilogramā. Ministrs pauda atziņu, ka mūsu tirgu nespēšot ietekmēt arī Ukrainas cukurs, kam paredzēta 12 santīmu ievedmuita par kilogramu. Tajā pašā laikā jautājums, ko darīt ar cukuru, valstī paliekot aktuāls.

Situācija ar graudiem vēl neskaidra

Pārtikas graudi pērn Latvijā saražoti pat vairāk nekā nepieciešams pašu patēriņam. Klētīs glabājoties ap 170 tūkstoši tonnas kviešu, un arī rudzu tur esot pietiekami. Pavisam nedaudz graudu, kā atzina ministrs, pietrūkstot lopbarībai. Veiksmīgi valsts graudu audzētāji tikuši galā ar kvalitātes nodrošināšanas uzdevumu. Taču, lai labību eksportētu, valstī pietrūkstot lielu daudzumu vienveidīgas masas. Tāpēc svarīga kooperācija. Lai piepildītu kuģa tilpnes, nepieciešams vismaz 10 tūkstoši tonnas graudu.

Ministrs sacīja, ka par vienu no svarīgākajiem savas darbības virzieniem uzskata labības tirgus sakārtošanu. 10 tūkstoši tonnas graudu, ko šobrīd praktiski iespējams iepirkt no zemniekiem, esot gaužām maz. Labības iepirkšanai nepieciešami vismaz divi miljoni latu. Iepirkšanas jomā par nozīmīgu spēku varētu kļūt Labības tirdzniecības aģentūra. Jāparedzot arī graudu intervences cenas, ar kuru palīdzību valsts var pasargāt ražotāju, ja labība strauji palētinās.

Jāizšķiras govi mīlēt vai slaukt

Par pašu nozīmīgāko ražošanas veidu laukos ministrs nosauca pienu. Tāpēc ar bažām gaidījuši Eiropas savienības ekspertu komisijas slēdzienu par tā eksportēšanas iespējām. Tomēr rezultāti esot apmierinoši. Eksportā aizejot ap 4000 tonnu piena produktu. Galvenais, ka tur aizceļo taukvielas, ko vietējā tirgū grūti realizēt. Tas palīdz uzturēt arī cenas, kaut arī pie mums tās joprojām ir zemākas nekā Eiropā. Rāviņa kungs teica, ka zemniekiem jāorientējas uz augstražīgākām govju šķirnēm. Patiesība esot teicienā: "Ja gribat govi mīlēt, tad turiet Latvijas brūno, bet, ja vēlaties to arī slaukt, tad jāiegādājas melnraibās." Ar lopkopību cieši saistītas lopbarības problēmas. Tās nesekmē ievedmuita zālāju sēklām. Komisija, kas ar šiem jautājumiem nodarbojusies, paziņojusi, ka valstī zālāju sēklu pietiekot, bet tagad zemnieki sakot pretējo, ka to nav. Ministrs skaidroja, ka ar zālāju sēklu audzēšanu Latvijā oficiāli nodarbojoties tikai divas saimniecības. Zemnieki gan iebilda, ka tā tas īsti neesot. Uz viņu vaicājumu, kāpēc ministrijā klausījuši tādu komisiju, Andris Rāviņš atbildēja, ka citu iespēju neesot.