Kurzemes Vārds

10:42 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

ŠĪS NEDĒĻAS NOTIKUMI

Saucēja balss tuksnesī

ANDŽILS REMESS

Tāpat kā pagājušajā nedēļā, arī šonedēļ nav gaidāmi nekādu jaunu procesu aizsākumi, jo pietiek jau ar tām norisēm, kas nāk līdzi no aizvadītās nedēļas un vēl tālākas pagātnes, un tās ir pietiekami intriģējošas, lai būtu vērts sekot līdzi, pa starpām nosvinot Liepājas dzimšanas dienu un sagaidot pavasara pirmo dienu, kas droši vien atnāks ne gluži pavasarīga, bet aukstiem vējiem izpūsta un sniegiem piebārstīta.

Kosovas albāņi prasa tikai un vienīgi neatkarību

Ja šās ziemas būtiskākais konflikts - ASV un Irākas iespējamā konfrontācija - ar katru nedēļu attālinās, tad briest citas sadursmes, un šonedēļ droši vien plašumā pletīsies rīvēšanās starp Izraēlu un palestīniešiem, kā arī starp Krieviju un Norvēģiju. Abi šie notikumi uzvirmoja pagājušajā nedēļā, kad Izraēlas karavīri nogalināja trīs palestīniešus un pēc tam piekāva žurnālistus, bet Norvēģija par spiegošanu izraidīja piecus krievu diplomātus, un diez vai Krievija atturēsies no atbildes gājiena.

Taču pats karstākais punkts būs Balkānos, un pasauli biedēs jauna kara iespējamība šajā reģionā. Jo Serbijas vadītāji vairāk ierobežoja Kosovas provinces albāņus, jo vēsturiskie un etniskie mezgli sasējās ciešāk, un pēc serbu policijas un armijas uzbrukumiem albāņiem un ap 80 cilvēku nogalināšanas mezglus atšķetināt vairs neizdodas. Ja līdz tam Kosova prasīja atjaunot autonomiju, kāda tai bija līdz astoņdesmito gadu beigām, tad nu jau prasības ir citas - tikai un vienīgi neatkarība.

Pats par sevi saprotams, ka Belgrada tam nepiekritīs, un maz ticams, ka tādas prasības atbalstītu arī Rietumi, jo tas tikai sadrumstalotu un tātad padarītu vēl nedrošāku šo tā jau eksplozīvo reģionu. Tiesa, rietumvalstis stingri brīdināja Belgradas režīmu pārtraukt vardarbību pret Kosovas albāņiem, pretējā gadījumā nāksies pielietot ekonomiskas sankcijas, pret ko iebilst Maskava, un ANO jau aizliegusi pārdot ieročus Serbijai, tādējādi izjaucot Maskavai izdevīgu darījumu. Savukārt ASV atkal vicina zobenu, draudot ar militāru iejaukšanos, tāpat kā Bosnijā, taču tuvākajā laikā tas diez vai gaidāms, un tomēr Krievijas ārlietu ministrs Jevgeņijs Primakovs šonedēļ dodas uz Serbiju norāmināt tās prezidentu Slobodanu Miloševiču, jo viņa kategorisms var izprovocēt kaimiņzemi Albāniju nākt palīgā saviem tautas brāļiem.

Dubļu šaltis uz partiju mundieriem

Šonedēļ Andra Šķēles vēl nenodibinātā partija turpinās veidot atbalsta punktus Latvijas pilsētās, bet mēs centīsimies noskaidrot, kādi tad cilvēki pieslējušies aizvakar nodibinātajai Jaunajai partijai. No pašlaik zināmajiem pazīstams ir tikai tās priekšsēdētājs Raimonds Pauls, un pēdējā laikā šis tas dzirdēts arī par partijas materiālo balstītāju - uzņēmēju Aināru Šleseru. Ar to tā kā būtu par maz, lai izprastu, kas tad tas būs par politisku spēku. Tiesa, zināma arī partijas programma, taču tām mums sen vairs nav ticība, un arī Jaunās partijas sludinātā sabiedrības vienošana un dzīves līmeņa uzlabošana ir jau līdz apnikumam dzirdēti lozungi.

Tieši tāpēc, ka vispārējās frāzes apnikušas, sabiedrība partijām pievērš uzmanību galvenokārt tad, kad tās saņem dubļu šļakstus, un, kaut arī ļaudis apzinās, ka tas ir liels teātris, tomēr šķiet interesantāks par lozungiem.

Jauno partiju notašķīja tās dibināšanas dienā, izsakot aizdomas, ka tai apakšā ir bijušās VDK nauda un aiz tās stāv Krievijas speciālie dienesti. Tāpat kā "Latvijas ceļš" saņēma dubļu piku par Valda Birkava kādreiz it kā izdarīto izlaupīšanu viņa vadītajā zinātniskās pētniecības laboratorijā un jauniem faktiem par Edvīna Inkēna pirkumiem par milzīgām summām, bet "Saimnieks" par Ziedoņa Čevera it kā galveno lomu "Latvenergo" trīs miljonu latu izlaupīšanā.

Ej nu sazini, cik no tā visa atbilst patiesībai, taču netīrumi uzgāzti, un ar to pietiek, lai ļaudis attiecīgo partiju izsvītrotu no atbalstīt paredzamo politisko spēku loka. Bet ar to var pietikt arī, lai ļaudis vispār atmestu ar roku vēlēšanām: sak, tie visi ir vienādi žuļiki, nav vērts iet balsot. Bet, jo mazāks balsotāju skaits, jo lielāka iespēja pie varas svirām tikt gadījuma cilvēkiem. Tāpēc arī saprātīgs šķiet "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK aicinājums pārtraukt kompromitējošo materiālu karu, kas diskreditē gan to, kuru apsūdz, gan to, kas apsūdz. Tikai liekas, ka tā ir saucēja balss tuksnesī.

Kam no tā kāds labums?

Ne jau nu šonedēļ atklāsies, kas tie par politiskiem spēkiem Krievijā un Latvijā, kuri ieinteresēti par katru cenu padziļināt krīzi abu valstu attiecībās, tāpat arī viņu patiesos mērķus tik drīz neuzzināsim, un tomēr šonedēļ kaut kādā veidā skaidrībā tiksim par metodēm, ar kādām tiek jaukts gaiss, jo šonedēļ Latvijā atkal iecerētas vairākas protesta akcijas.

Taču jau tagad ir lietas, kas šaubas nerada. Piemēram, ka tas viss ir vienas rokas (un ne jau nu obligāti šai rokai jāatrodas Maskavā) organizēts process - nekārtību rīkošana pie Rīgas domes, kapu apgānīšana Liepājā, nepilsoņu aicināšana uz protesta akcijām šonedēļ un arī turpmāk šajā mēnesī, absurdie apvainojumi nacisma atbalstīšanā, pret Latviju vērsts vandalisma akts Pleskavā un draudi Latvijas diplomātiem Krievijā, mēģinājums bloķēt šoseju pie Krievijas - Latvijas robežas, kas gan lāgā neizdevās, jo žagaru izvilkšanu no grāvjiem uz šosejas par nopietnu nevar uzskatīt. Tādā garā turpinātas, šīs akcijas tikai izgāzīsies, tāpat kā cilvēkiem Latvijā apniks doties piketos, mītiņos, demonstrācijās un manifestācijās, ja tās turpināsies cita pēc citas, un paliks tikai profesionālie klaigātāji.

Toties nopietnāks ir kas cits. Nopietnāk ir tas, ka Krievija šos notikumus ļoti veikli izmanto, lai mūs krāsotu melnus pasaules acīs, taču mūsu diplomātija to nogulēja, un tagad Latvijai atliek tikai neizdevīgā taisnošanās pozīcija. Tiesa, pagaidām Maskavai neizdodas īstenot savu atklāti pausto mērķi - panākt Latvijas starptautisko izolāciju, jo EDSO noraidīja Krievijas pārmetumus Latvijai, un tagad Krievija vēršas pie Eiropas savienības un ANO. Ja nu arī šīs organizācijas neuzskatīs kārtības ieviešanu Rīgas ielās par pamatu Latvijas nosodīšanai cilvēktiesību pārkāpšanā, tad plašas iespējas paver Krievijas vēstniecības Latvijā izplatītais paziņojums, ka latviešu labēji radikālās organizācijas plāno diversijas pret Latvijas vēstures un kultūras pieminekļiem, lai pēc tam šajās izdarībās vainotu krievus. Un plašas iespējas apvainojumiem tas paver tāpēc, ka ej nu pēc tam taisnojies, ka latviešu organizācijām tāda nejēdzība nu nekādi nav izdevīga, bet patiešām var atrasties nelieši, tāpat kā katrā sabiedrības daļā un katrā tautā, un pierādi nu pēc tam, ka tā nav valsts politika.

Nopietna lieta ir arī Krievijas nodoms noteikt pret Latviju ekonomiskas sankcijas, jo tam var izrādīties tālu ejošas sekas, un šādas sankcijas var kā bumerangs pavērsties pret Krieviju pašu un to mazliet pašūpot. Tas var mainīt Latvijā dzīvojošo krievu attieksmi pret Krieviju, jo cietēji mūsu valstī jau nebūs politiķi, un tikai tad šie cilvēki uz savas ādas izjutīs, kā Maskava ar viņiem manipulē, atceroties tikai tad, kad tas ir izdevīgi Krievijai. Ekonomiskais spiediens var izraisīt neapmierinātību ar šo sankciju noteicējiem arī Krievijā pašā, jo ar Latviju taču saistīts Krievijas privātais bizness, bet krievu uzņēmējiem politika ir, kā saka, pie kājas. Un kas nu ir skaidrāks par skaidru, tad ekonomiskās sankcijas neglābjami attālinātu Latviju no Krievijas, un izrādītos, ka Maskava pati būtu iecēlusi mūsu valsti Eiropas savienības un NATO klēpī.

Bet to, ka visa šā jandāliņa cēlāji jāmeklē ne jau tikai aiz Latvijas robežām austrumu virzienā, liecina ieskats presē. Piemēram, Krievijas prese vismaz kopā ar visiem pārmetumiem cenšas arī uzzināt, analizēt, kāpēc viņu valstij bija vajadzīgs tik pēkšņi un krasi saasināt abu valstu attiecības, ka tā pat atsakās no tādos gadījumos civilizētā pasaulē pieņemtajām sarunām, kādas piedāvā Latvija. Krievijas avīzes izsaka pieņēmumu, ka varbūt tas ir mēģinājums novērst uzmanību no sava pašu valsts bēdīgā sociālekonomiskā stāvokļa, varbūt tas liecina par Maskavas nestabilo Baltijas politiku, varbūt nepieciešams ārējā ienaidnieka tēls, lai vienotu sabiedrību, bet varbūt tas ir mēģinājums sašķelt Baltijas valstis. Kamēr lasot Latvijā iznākošos laikrakstus krievu valodā, paliek iespaids, ka pie Rīgas domes notikusi tanku kauja, un tālākais jau ir histērija - Latvijā sešus gadus ar krieviem slaukot kājas, šeit notiekot etniskā tīrīšana, pie Rīgas domes vajagot izvest raudošus izbadējušos bērnus un vispār nepieciešams trokšņot, bet vēl labāk rīkoties kā Bosnijā, jo citādi krievu stāvokli nesapratīšot.

Ir žēl trūkumā dzīvojošo cilvēku, vienalga, kādā valodā viņi runātu, bet vēl vairāk žēl šo cilvēku, ka viņu patiešām grūto ekonomisko stāvokli grib izmantot netīros politiskos nolūkos. Nekādi nesaprotu, kam no visas šīs jezgas kāds labums. Krievijas sabiedrībai noteikti nē, bet Latvijā dzīvojošajiem krievvalodīgajiem un latviešvalodīgajiem jau nu ne tik. Tad kam? Bet laikam jau tā ir saucēja balss tuksnesī.