Kurzemes Vārds

21:19 Trešdiena, 13. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Vēstuļu apskats

Paldies! Un ko darīt, ja pazudis bērns?

Daiga Mikuļska

"Liels paldies, puiši!" - ar šādiem vārdiem redakcijai atsūtīto vēstuli beigusi pensionāre A.Ivanova. Paldies viņa teica policistiem, kas kādā no pirmajām februāra dienām vecajai sievietei bija palīdzējuši. Tajā pašā dienā saņēmām vēl kādu vēstuli, to bija rakstījusi Ā.Vaļeniece. Tajā atstāstīts gadījums ar viņas mazdēliņu: no vienas puses, tiešām satraucošs, no otras puses, (tā kā beigas bija labas!) komisks. Arī šajā vēstulē bija pieminēta policija.

A.Ivanova rakstīja: "Ar mani notika nelaime. Pie Pedagoģiskās augstskolas nokritu uz apledojušas ietves. Tā todien nebija nobārstīta smiltīm. Es nevarēju piecelties, jo ļoti stipri sasitu roku. Garām pagāja divi vīrieši, kuri pat neizrādīja vēlēšanos palīdzēt." Rakstītāja turpina: "Man par laimi netālu no taksometru pieturas stāvēja policijas mašīna. No tās izkāpa divi puiši un piedāvāja savu palīdzību. Ļoti kulturāli un pieklājīgi." Policisti jautājuši, uz kurieni sievieti aizvest, un nav atteikuši viņu nogādāt līdz Centrālajai slimnīcai. Vēstules rakstītāja piebilst, ka viņai ļoti žēl, ka uztraukumā nav pajautājusi savu palīgu vārdus. Beigās ir teikums: "Paldies šiem mīļajiem zēniem un viņu priekšniecībai, kas izaudzinājusi tik kārtīgus policistus!"

Ir ļoti patīkami saņemt šādas vēstules, jo liepājnieki kārtības sargus tomēr kritizē vai ik dienas. Gan pelnīti, gan arī nepelnīti. Un parasti jau ir tā, ka labo nemaz neievēro vai izliekas neredzam. Nokritizēt, nolīdzināt "līdz ar zemi" ir taču daudz patīkamāk un vieglāk nekā pateikt paldies.

Ā.Vaļeniece savu vēstuli iesāk tā: "Trešdienas pievakarē, pēc pulksten pieciem, ierados bērnudārzā "Ķipars", lai pārvestu mājās mazdēlu. Pēc tam biju nolēmusi iet uz teātri. Jaukais nodoms izvērtās īstā pārdzīvojumā." Kad vecmāmiņa puiku jau bija apģērbusi un pati tikai vēl grasījusies no grupiņas doties prom, mazdēls jau bija paspējis iziet uz ielas un pazust. Satrauktā sieviete mazo meklējusi tuvākajās autobusu pieturās, bet puika bijis kā ūdenī iekritis. Arī neviens garāmgājējs mazo nebija redzējis. Tā kā netālu K.Barona ielā bija policija, vecmāmiņa devās turp.

No vēstules: "Izmisumā devos uz policiju cerēdama pēc palīdzības. Dežurants palīdzēt meklēšanā atteicās. Jau sāka krēslot, bet no puikas ne vēsts." Asarām birstot vēstules rakstītāja devusies uz teātri, kur strādā mazdēla mamma, bet viņa vēl nebija atnākusi. Neviens cits par satraukto sievieti nav licies ne zinis. Nolēmusi palīdzību meklēt Municipālajā policijā. Ā.Vaļeniece: "Ceļā uz turieni, dažus simts metrus no teātra ieraugu - mans puika nāk kā brīvs Latvijas pilsonis bez jebkāda satraukuma sejā. Nesapratu, vai esmu priecīga vai dusmīga, ka mazdēls atradies".

Rakstītāja turpina, ka viņā izbrīnu izraisījis, ka tik vienaldzīgi pret notikušo izturējušies apkārtējie. Ka garāmgājēji nav pievērsuši uzmanību tikko četrus gadus vecam bērnam, kurš viens pats gājis pa ielu, tad viens braucis ar autobusu. Labi, ka viss tik labi beidzās, bet varēja būt arī citādāk.

Kā rīkoties situācijā, kad tuvinieki ir pārliecināti: pazudis bērns, kurš viens izlaists pagalmā rotaļāties, pats izgājis no dzīvokļa vai, kā šajā gadījumā, devies "brīvsolī"? Par to "Kurzemes Vārds" jautāja Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes štāba priekšnieka vietniekam Guntim Geibelim. Lūk, ko viņš atbildēja.

Ja vecākiem šķiet, ka, piemēram, sētā izlaistais bērns ir pazudis, vispirms tomēr būtu jāapskata tuvējā apkārtne, blakusmāju sētas, ielas, citas iespējamās uzturēšanās vietas. Ja tur mazais nav atrodams, nekavējoties jāziņo policijai pa tālruni 02 un dežurantam jāpastāsta par notikušo. Jāraksturo, kā bērns bija apģērbies, kā izskatās, vajadzīga arī fotogrāfija. Tad šo informāciju nodod dežurējošajiem kārtībniekiem, un sākas pazudušā meklēšana. Gadījumos, kad bērnu neizdodas atrast, vecāki raksta iesniegumu jau tajā pašā dienā. Tiek ņemts vērā tas, cik vecs ir pazudušais. Geibeļa kungs piebilda, ka šādu informāciju par it kā pazudušiem bērniem saņem diezgan bieži un parasti viņi ātri tiek atrasti. Tie ir mazuļi, kas, neklausot vecāku norādījumiem, tomēr iziet no pagalma vai arī, rotaļājoties kopā ar citiem bērniem, veic "pārgājienus" no vienas mājas pagalma uz citu.