Kurzemes Vārds

22:13 Trešdiena, 13. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Ainas Kraučes, Centrālās zinātniskās bibliotēkas direktores,

vārds aizvadītajā gadā laikrakstu slejās parādījās un mūsu radio un televīzijā skanēja vai visu gadu. Bibliotekāru un grāmatu krātuvju darbība nav no tām sfērām, kam masu saziņas līdzekļi bieži pievērš savu uzmanību. Ja tas ir noticis, tad acīmredzot ir arī pamats. Tikko intervijā "Kurzemes Vārdam" Pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Dambergs atzīmēja, ka Zinātniskā bibliotēka ir viena no retajām gan saturā, gan no ārpuses sakoptajām kultūras iestādēm Liepājā. Tas nenoliedzami ir direktores Ainas Kraučes nopelns, viņas mērķtiecīgais, neatlaidīgais darbs, sastrādājoties ar domi, aktīvi un gudri sadarbojoties ar masu saziņas līdzekļiem, tādējādi pievēršot sabiedrības un pilsētas vadītāju uzmanību bibliotēkas problēmām, vajadzībām un pastāvīgajam ikdienas darbam.

Aizvadītā gada novembrī bibliotēka atzīmēja savas pastāvēšanas 220 gadu jubileju. Atskaitot Rīgas bibliotēkas, tā ir vecākā grāmatu krātuve Latvijā, kas darbojusies nepārtraukti kopš 1777.gada. Šim notikumam Liepājas bibliotekāri rūpīgi gatavojās visu gadu, tādēļ paveikto darbu atzinīgi novērtēja vispiekasīgākie kritiķi - pašu kolēģi, profesionāļi no citām valsts bibliotēkām.

Direktores mērķtiecību un racionālismu lietas labā raksturo, piemēram, arī šāds fakts. Kad Pilsētas dome pēc kārtējā plāna piešķira 9000 latus CZB fasādes remontam, tad Aina Krauče nolēma, lai labāk ēka no ārpuses vēl kādu laiku izskatās noplukusi, nekā iet bojā kultūras vērtības, un par šo summu sakārtoja visu nepieciešamo, lai šīs divsimt gadus vecās mājas pagrabos būtu vienmērīga, grāmatu vajadzībām atbilstoša temperatūra. Tagad gan arī ēka no ārpuses jau sakārtota. Kādā sarunā ar Ēriku Kūli Aina Krauče teica šadus vārdus: "Fasādi atjaunojām, kad dome mums piešķīra 20 000 latu. Ko tik skauģi nerunāja, kad "izplēsām" no pašvaldības šo summu! Runāja par uzpirkšanu un pārdošanos. It kā nauda būtu vajadzīga tikai krogiem un spēļu bāru ierīkošanai... Bet mana pasaule ir grāmatas, un es tās aizstāvēšu." Intervētājs šajos vārdos saklausīja Žannas d'Arkas cienīgu pārliecību, kad tā savas idejas dēļ gāja uz sārta.

Aina Krauče arī aptaujā "Post scriptum" saņēma augstāko novērtējumu gan profesionālajā darbībā, gan arī kā savā nozarē populārākā personība. Protams, ne jau tikai bibliotēkas jubileja noteica direktores augsto novērtējumu un to, ka tagad viņas kandidatūra izvirzīta titulam "Gada liepājniece", galvenokārt tas ir par bibliotēkas straujo attīstību, pāreju uz modernām darba metodēm, sakaru uzņemšanu ar citu valstu grāmatu krātuvēm un sadarbības līgumiem ar starptautiskām organizācijām, kas paplašina un bagātina Centrālās zinātniskās bibliotēkas, tās sešas filiāles, Svešvalodu literatūras nodaļu, fonotēku un Vecbibliotēkas daļu.

Aizvadītajā gadā Aina Krauče ir nostiprinājusi un nodibinājusi sakarus, bibliotekārā darba un informācijas, literatūras un kultūras aktivitāšu apmaiņu ar bibliotēkām ārvalstīs: Islandē sadarbības līgums ar Kopavogas pilsētas bibliotēku, kā dēļ pērn saņemts vairāk nekā tūkstoš grāmatu. Nodibināti sakari ar Ronnebijas bibliotēku Zviedrijā, ar kuras atbalstu tagad saņemt zviedru akadēmijas izdotos šīs zemes literatūras klasiķu darbus.

Noslēgts sadarbības līgums - memorands - ar Pasaules banku par iekļaušanos Bibliotēku depozīta programmā, kas ir plaša un apjomīga, kā rezultātā Liepājas iedzīvotājiem ir iespēja angļu valodā iepazīties ar informatīvajiem materiāliem (arī video), statistikas krājumiem, grāmatām par visu jaunāko veselības aprūpes, izglītības, kultūras, ekonomikas, vides aizsardzības un citās jomās pasaulē. Kā rāda Pasaules bankas Bibliotēku programmas katalogs, tad no Latvijas tajā piedalās tikai Nacionālā bibliotēka un Liepājas Zinātniskā bibliotēka.

Lai bibliotēka pastāvētu un kalpotu nākamībai, viens no svarīgākiem uzdevumiem ir bibliotekārā darba procesa automatizācija atbilstoši mūsdienu prasībām un iespieddarbu pareiza lietošana un saglabāšana. Lai to īstenotu, CZB ir iesaistījusies Sorosa fonda "Latvija" atbalstītajā Nacionālās bibliotēkas projektā "Tilts nākamībai" par latviešu periodikas (laikā no 20. līdz 40. gadiem) saglabāšanu. Tajā iekļauts laikraksts "Kurzemes Vārds" kopš tā izdošanas sākuma 1918.gadā.

Arī automatizācijas process notiek sekmīgi. CZB iekļāvusies Kultūras ministrijas un Nacionālās bibliotēkas izstrādātajā integrētās bibliogrāfiskās informācijas sistēmas "Alise" bibliotēku automatizācijas programmā, kas paredzēta diviem gadiem (1997. - 1998.). Pērn CZB nopirka vairākus datorus un pirmās nepieciešamākās programmas, lai varētu sākt elektronisko katalogu un kartotēkas veidošanu.

Veiksmīga sadarbība prasa aktīvu kontaktu dibināšanu. Aina Krauče Latvijas delegācijas sastāvā piedalījusies divos starptautiskos semināros: Ziemeļu un Baltijas valstu bibliotēku darbinieku seminārā Birštonā, Polijas un Baltijas valstu seminārā Valkā, arī starptautiskos kursos.

Aina Krauče kopš Atmodas sākuma ir uzņēmusies sabiedrisku darbu, kas būtībā neietilpst viņas profesionālajos pienākumos, proti, Dzejas dienu organizēšanu. Gados, kad Latvijā tās bija panīkušas vai vispār nenotika, tad Liepājā šie svētki ir notikuši vienmēr, turklāt labi organizēti un kupli apmeklēti. Vēl var tikai pieminēt, ka Aina Krauče vada arī Pilsētas domes Kultūras lietu komisiju.