Kurzemes Vārds

21:34 Trešdiena, 13. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

 

Irēna Krūma plus kultūra un izglītība

Šīs divas Liepājas dzīves jomas nu jau piekto gadu nedalāmi saistās ar Irēnas Krūmas vārdu: iepriekšējās domes sastāvā kā mēra vietniece šajos jautājumos, bet šajā sastāvā - kā pārvaldes priekšniece. Irēna Krūma ir personība, kas izraisa pretrunīgu reakciju noteiktā pilsētas sabiedrības daļā - vieni slavē, citos turpretī viņas idejas izsauc asus iebildumus. Visiem ir zināms, ka kultūras un izglītības problēmas Liepājā ir vienādi smagi risināmas, tomēr kultūras lietas, kam pilsētā ir dziļas un stabilas tradīcijas, pārmaiņas neskar tik sāpīgi kā izglītību, ar kuru galā līdz šai dienai nav tikusi Latvijas valdība, kur nu vēl vietējie vadītāji. Tādēļ arī vislielākos asumus ir izraisījusi Irēnas Krūmas centieni kaut ko mainīt tieši Liepājas izglītības struktūrā.

Viņa pati ir matemātikas skolotāja, pirms iekļūšanas deputāta godā bija progresīva un veiksmīga skolas direktore. To, ka politika ir kompromisu māksla, pilsētas radošās un izglītojošās sfēras vadītāja iemācījās pamazām. Vairāk vai mazāk radikālām pārmaiņām, pat saprotot, ka bez tām neiztikt, īsti gatavi nebija un vēl nav visi skolu vadītāji. Neraugoties uz to, šīs pārmaiņas lēnām, bet tomēr notiek. Arī tādas, kuras pirms trim vai četriem gadiem prognozēja un ieteica Krūma, bet kuras toreiz kategoriski nepieņēma. To, ka samazināsies skolēnu skaits un tukšosies skolas, tās būs grūti uzturēt, ka perspektīvas ir mazās skoliņas (izveidojās Centra un Ezerkrasta sākumskolas), ka radīsies privātskolas kā alternatīva (tādas tagad ir divas un vēl Kristīgā skola), ka jāstrādā pie valsts ģimnāzijas veidošanas, jo tas nav viena gada darbs, ka skolu direktoriem ātrāk vai vēlāk vajadzēs patstāvīgāk un neatkarīgāk strādāt un atbildēt par savu skolu, tas jau ir noticis, ka...

Ne mazāk asus pārmetumus Irēna Krūma saņem par centieniem sakārtot kultūras iestāžu tīklu un mainīt to darbības modeli atbilstoši šodienas modernā cilvēka vēlmēm un prasībām, kā arī domājot par finansiālajām iespējām un spēku koncentrēšanu vienam mērķim - lai tas būtu lietderīgi cilvēkiem un izdevīgi pilsētai kopumā. Kultūras iestāžu un skolu vadītāju vienas daļas pirmā reakcija uz pārmaiņām vienmēr ir - pret, lai gan daudzi atbalsta un akceptē pārmaiņu lietderību un nepieciešamību. Paiet ilgāks laiks, un pārmaiņas notiek vienalga, tikai tas viss prasījis ne tikai daudz lielākus līdzekļus, bet dažkārt arī šis tas ir pazaudēts uz visiem laikiem. Piemēram, ēkas, kuras vairs nepieder pašvaldībai, bet valstij vai privātīpašniekam, un līdz ar to kāda kultūras iestāde zaudē savu mājvietu.

Aizvadītā gada pats lielākais ieguvums pilsētas kultūras dzīvē ir tas, ka Liepāja spēja saglabāt savu teātri. Kā to novērtēja kultūras ministre, tas ir bezprecendenta gadījums Latvijā, kad pašvaldība, glābdama no izsaimniekošanas un izpārdošanas savu vienu no lielākajiem dārgumiem, uzņēmās pati rūpēties par teātri. Un vispirms tas ir Irēnas Krūmas gandrīz visa iepriekšējā gada ikdienas melnā darba rezultāts, kura dēļ uz kādu brīdi atvirzījās citas steidzīgi risināmas problēmas. Protams, viņu šajos papīru kalnos un juridiskajos labirintos pavadīja un atbalstīja Pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Dambergs, juristi, tomēr visa slodze balstījās uz viņas pleciem. Irēna Krūma izturēja, viņas darbu atzinīgi novērtējusi Kultūras ministrija un arī mūsu teātris. Tā mākslinieciskais vadītājs Juris Bartkevičs secina, ka bez Krūmas neatlaidības diez vai šī problēma būtu atrisināta. Cits jautājums, kā teātra vadītāji, jaunā direktore pratīs tālāk risināt visus sasāpējušos jautājumus un pārkārtojumus, bez kuriem neiztikt.