Kurzemes Vārds

20:22 Pirmdiena, 18. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Dakteris Andris Kristons

Vizītkarte

Andris Kristons. Dzimis Iecavā, Bauskas rajonā. Tuberkulozes slimnieku problēmas iepazinis no pašiem pamatiem - tūlīt pēc Medicīnas institūta beigšanas 1972.gadā sācis strādāt par iecirkņa ftiziatru Liepājas rajonā, bijis nodaļas vadītājs, bet kopš 1997.gada ir Tuberkulozes slimnīcas galvenais ārsts.

Precējies, sieva Silvija ir farmaceite. Ir divi dēli - vecākais Juris ir mūziķis, jaunākais Mārcis studē medicīnu.

Vaļasprieks - mūzika, beidzis trompetes klasi, spēlējis Valda Vikmaņa vadītajā orķetrī, komponējis aptuveni trīssimt dziesmu, labprāt piedalās dažādos literāri muzikālos pasākumos.

To, ka mediķu darbs arī padomju varas gados nav bijis nekāds īpaši "saldais kumoss", apgalvo daudzi ārsti, bet Tuberkulozes slimnīcas galvenais ārsts Andris Kristons, kurš jau divdesmit piecus gadus rūpējas par Liepājas pilsētas un rajona tuberkulozes slimniekiem, ikvienam varētu pastāstīt visdažādākos atgadījumus, kas saistās ar slimnieku meklēšanu, pārliecināšanu un pierunāšanu, lai tie saprastu, ka tuberkuloze patiešām ir nopietna slimība un ārstēšanās ir obligāta. Ja agrāk slimniekus bija iespējams ārstēt piespiedu kārtā, tad līdz ar Latvijas neatkarības iegūšanu šāda likuma vairs nebija, taču no tā neviens neapzinīgais slimnieks apzinīgāks nekļuva, gluži otrādi - dažkārt pārtrauca ārstēšanos pat tie, kas agrāk to bija darījuši. Bet tas nozīmē, ka ārstu darbs tikai sarežģījās, jo nu ārpus konkrēta likuma šie slimnieki tomēr bija jāpierunā ārstēties. Nereti nācās lūgt arī policijas palīdzību. Tam visam cauri ir gājis Andris Kristons, tāpēc viņš šobrīd lieliski saprot, kādas pūles no ārstiem prasa šis darbs.

Pagājušajā gadā, kļuvis par Tuberkulozes slimnīcas galveno ārstu, Andris Kristons uzsāka pavisam nesaudzīgu cīņu pret neapzinīgajiem tuberkulozes slimniekiem. Kā viņš reiz pats sacīja: "Mēs nevaram pieļaut, ka viņi neārstēti staigā apkārt un inficē citus. Tad mūsu darbam zustu jēga."

Lielākā daļa liepājnieku un Latvijas iedzīvotāji Andra Kristona vārdu iepazina, kad šā gada sākumā valsts mērogā izskanēja konflikts tuberkulozes slimnieku saraksta sakarībā. Dakteris drosmīgi meta izaicinājumu, ko kvalificēja kā likuma pārkāpumu - pilsētas avīzēm iesniedza publicēšai to ļaunprātīgo tuberkulozes slimnieku vārdus, kas izvairās no ārstēšanās. Tas nebija solis ceļā uz popularitāti, tas bija daktera izmisums par to, ka zūd jēga mediķu pūlēm, tas bija izmisums par to, ka aizvadītajā gadā atkal bija palielinājies tuberkulozes slimnieku skaits, īpaši bērnu un jauniešu vidū. Tas bija daktera izmisums, kas viņam lika spert soli pret likumu, riskēt ar savu amatu un pat diplomu, bojāt veselību un pēc tam pierādīt, ka tas nav darīts savtīgos nolūkos. Par katastrofālo stāvokli zināja visi, īpaši amata brāļi, bet neviens nebija gatavs rīkoties radikāli, lai beidzot pievērstu attiecīgās augstākstāvošās instances un valdības uzmanību šai visai nācijai bīstamajai problēmai. Daudz netrūka, ka viņš būtu zaudējis darbu. Tas bija pagājušā gada izmisīga darba rezultāts, kad, cīnoties ar ļaunprātīgajiem un neapzinīgajiem tuberkulozes slimniekiem, tika zaudēts laiks, kuru vajadzētu izmantot slimnieku ārstēšanai. Lēmums par šādu galēju soli nobrieda jau pagājušā gada sākumā, sacīja Andris Kristons, bet Ziemassvētku laiks nebija īstais, lai nāktu klajā ar šādu paziņojumu, tāpēc tas dienasgaismu ieraudzīja šā gada sākumā.

Daudz slimnieku par savu izveseļošanos un to, ka šī bīstamā slimība viņiem laikus atklāta, ir bezgala pateicīgi dakterim Kristonam, bet viņa kolēģe daktere Velta Markovska atzīst, ka slimnīcas galvenā ārsta attieksme pret slimniekiem esot tik labestīga, ka slimnieki pat to dažkārt izmantojot savtīgos nolūkos. "Ar Andri Kristonu ir viegli strādāt kopā," sacīja velta Markovska, "jo viņš nekad neatsaka palīdzību, nekad nav saīdzis un nekad kā vadītājs neļauj vaļu emocijām. Tas, protams, nenozīmē, ka viņš nav spējīgs pateikt arī stingru vārdu, ja tas ir vajadzīgs."

Izvirzot Andri Kristonu par pretendentu titulam "Gada liepājnieks 97", galvenais arguments, kāpēc viņš ir to pelnījis, ir viņa pilsoniskā drosme, atklājot bīstamo situāciju, kādā atrodas profilaktiskais darbs ar tuberkulozes slimniekiem, un rūpējoties par liepājnieku veselību, kā arī pašaizliedzīgais darbs tuberkulozes apkarošanā gan Liepājā, gan rajonā. Turklāt līdzās ārsta ikdienas darbam pagājušajā gadā Andris Kristons beidzot ir sakārtojis slimīcas īpašuma lietas - līdz tam Tuberkulozes slimnīca bija Tuberkulozes un plaušu slimību centra pakļautībā, taču, kad Liepājas dome nāca klajā ar paziņojumu, ka tā šo slimnīcu pārņem savā pakļautībā, centrs no tās atteicās, uzskatot, ka Liepājas Tuberkulozes slimnīca ir pašvaldības uzņēmums. Taču pēc minētā paziņojuma nesekoja nekāda rīcība, lai tas tā būtu. Šobrīd, pateicoties daktera Kristona enerģiskajai darbībai, Tuberkulozes slimnīca ir pašvaldības uzņēmums.