Kurzemes Vārds

22:15 Trešdiena, 13. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skaitļi apliecina pilsētas ekonomikas stabilizāciju un attīstību

Ints Grasis

Kaut arī ļaudis ekonomisko procesu augšupeju labprāt gribētu vairāk sajust uz savas ādas, tomēr vispāratzītie ekonomiskie rādītāji liecina, ka valstī un arī Liepājā turpinās deviņdesmito gadu pirmajā pusē spēcīgi iedragātās ekonomikas stabilizācija un attīstība. Ja pagājušā gada vidū "Kurzemes Vārds" rakstīja, ka ir sācies pilsētas ekonomikas stabilizācijas process, tad šobrīd var teikt, ka tas turpinās, un pēc prognozēm šāda tendence saglabāsies arī šogad. Lai salīdzinātu pēdējā laika ekonomiskos rādītājus un uzklausītu Liepājas Pilsētas domes Ekonomikas daļas vadītājas Līvijas Raģes domas, "Kurzemes Vārds" devās uz domes namu.

Ievērojami uzlabojusies nodokļu iekasēšana

Ar katru gadu būtiski palielinās Liepājas pilsētas pašvaldības ieņēmumu daļa. Pērnā gada ieņēmumi ir 11 946 628 lati un tie par 248 155 latiem pārsniedz izdevumus. 1997.gadā ieņemtie gandrīz 12 miljoni latu salīdzinājumā ar 1996.gada apmēram 8,5 miljoniem latu ir vislielākais ieņēmumu daļas palielinājums šajā desmitgadē. Tas panākts, veiksmīgi iekasējot nodokļus. Piemēram, pērn pašvaldība ieguva tiesības administrēt zemes nodokli, tāpēc salīdzinājumā ar 1996.gadu ieņēmumi palielinājās par 38 procentiem. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests vairāk nekā divas reizes palielināja iekasēto summu īpašuma nodokļa veidā. Protams, atzinību pelnījuši visi tie mūsu pilsētas uzņēmumi, kas godīgi maksā nodokļus.

Rūpniecību joprojām balsta divi vaļi

Beidzot rūpniecībā novērojama augšupeja visas valsts mērogā, bet patīkami, ka liepājnieku produkcijas īpatsvars kaut nedaudz, bet tomēr paaugstinās un pērn bija 6,8 procenti (1996.gadā - 6,4 procenti). Liepājas rūpniecības uzņēmumi pērn saražoja preces gandrīz 100 miljonu latu vērtībā vai par 121 procentu salīdzinājumā ar 1996.gadu.

Kā īpaši patīkamu tendenci Līvija Raģe minēja ievērojamo ražošanas apjoma pieaugumu atsevišķos produkcijas veidos. Runājot par pārtikas produktiem, ievērojami pieaugusi gaļas un desu izstrādājumu ražošana (salīdzinājumā ar 1996.gadu attiecīgi 148 un 137 procenti), pārtikas zivju produkcijas, bez konserviem, (180 procenti), sviesta (127 procenti) ražošana. Zivju konservi saražoti divas reizes vairāk, augu eļļa - 3,8 reizes vairāk. Cukurfabrika saražojusi vairāk gan cukura, gan kafijas. Metalurģiskajā rūpniecībā (tātad "Liepājas metalurgā") tērauda un šķirņu velmējumu ražošana palielinājusies attiecīgi par 158 un 150 procentiem. Nav grūti arī pēc pārējiem produkcijas veidiem pamanīt to uzņēmumu nopelnu, kas devuši pieaugumu.

Rūpniecības nozaru struktūra Liepājā nav mainījusies, un, protams, vislielāko artavu devuši abi mūsu flagmaņi - "Liepājas metalurgs" un "Lauma", kas produkciju faktiskajās cenās saražojuši aptuveni 65 procentu apmērā no visa Liepājas kopapjoma. Pēc metalurģijas un tekstilizstrādājumiem trešajā vietā ir pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozare (18,5 procenti). Tomēr uz divu flagmaņu lielo īpatsvaru rūpniecībā jāraugās piesardzīgi, jo viena šī uzņēmuma problēmas var ļoti nelabvēlīgi iespaidot vairākus tūkstošus liepājnieku, kā arī kopējo situāciju pilsētā.

Savukārt par liepājnieku produkcijas kvalitāti zināmā mērā var spriest pēc tā, kāda daļa saražotā tiek izvesta. Eksporta īpatsvars daudziem uzņēmumiem ir ļoti augsts.

Bezdarba un nodarbinātības līmenis saglabājas, algas pieaug

Liepājas pilsētā bezdarba līmenis saglabājas aptuveni iepriekšējā līmenī un pagājušā gada beigās bija 7,3 procenti (valstī vidējais - 7 procenti). Taču pēdējā laikā valsts pievērsusies datiem par darba meklētāju īpatsvaru, un reālais bezdarbs varētu būt divas reizes lielāks.

Pērnā gada septembrī tautsaimniecībā nodarbināto liepājnieku skaits pārsniedza 25 tūkstošus. Savukārt ievērojami palielinās darbinieku skaits privātajā sektorā, pārsniedzot 40 procentu līmeni. Tāpat pieaug to cilvēku skaits, kas pašvaldībā reģistrējušies kā individuālā darba veicēji.

Vidējā darba alga Liepājā pērn deviņos mēnešos bija 113 lati mēnesī (1996.gadā - 95 lati). Tomēr visai interesants un tajā pašā laikā apšaubāms ir privātajā sektorā strādājošo vidējās darba algas apjoms. Pēc statistikas, pērn deviņos mēnešos sabiedriskajā sektorā vidējā darba alga bija aptuveni 135 lati, bet privātajā - 80. "To, ka uzņēmēji joprojām slēpj savus ienākumus, mēs redzam, pārlūkojot algu un nodokļu atskaites. Tajās vairumam firmu ir minētas minimālās algas. Patiesais algu apmērs varētu būt krietni lielāks", uzskata Raģes kundze.

Tomēr, analizējot darba algu apjomus, nevar nepieminēt to, ka skaitlis 426 tūkstoši latu raksturo algu parādu pilsētniekiem.

Neskaidrības par investīcijām, informācijas trūkums par tirdzniecību

"Es nezinu, pēc kādiem principiem statistiķi ievāc datus par investīcijām un cik plašs ir to uzņēmumu loks, kas šādu informāciju sniedz", atzīst Ekonomikas daļas vadītāja. Pērn deviņos mēnešos Liepājā ieguldīti 2,8 miljoni latu ārvalstu investīciju, no tām 2,6 miljoni latu - metālu ražošanā, 230 tūkstoši latu - būvniecībā, 49 tūkstoši latu - mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā kopā. Pamatlīdzekļos kā nefinansu investīcijas ieguldīti 13 miljoni latu. Citās Latvijas lielākajās pilsētās šie skaitļi ir ievērojami lielāki, tādēļ uz šiem datiem, iespējams, jāraugās kritiski.

Diemžēl informācija par tirdzniecību mūsu pilsētā ir vismazākā. Pagaidām nav informācijas par 1997.gada mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījumu. Liepājas domes datu bāzē šā gada 15.janvārī bija reģistrēti 830 tirdzniecības uzņēmumi. Savdabīga parādība ir gada laikā dubultojies vairumtirdzniecības bāžu skaits, kas šobrīd jau ir 77. Tirdzniecības objektu reģistrāciju var uzskatīt par pilnīgu, bet dažādu pakalpojumu sniedzēju reģistrs ir nepilnīgs. Šajā jomā, sadarbojoties ar Municipālo policiju, nepieciešams situāciju uzlabot.

Lielākais būvnieks - LŪKSP

Kā izrādās, lielākais būvdarbu veicējs mūsu pilsētā ir Liepājas Ūdensvada un kanalizācijas saimniecības pārvalde. Pērn tā paveica tikpat daudz būvmontāžas darbu, cik 1996.gadā visā Liepājā kopumā. Ja agrāk dominēja tikai veikalu remonts, tad pērn sākusi mainīties būvniecības struktūra un parādījās jaunu objektu būvniecība. Var minēt viesnīcu "Amrita", Pētertirgus paviljonu, tirgus "Rāmava" paviljonu, "Piemares" saldētavu, Kesenfelda celtniecības firmas restaurēto spīķeri, Apgabaltiesas sakopto ēku un Zinātniskās bibliotēkas fasādi u.c. Sarosījusies arī "Liepājas gāze", izbūvējot jaunus gāzesvadus. Savukārt U.Pīlēna birojs pēc Būvnieku asociācijas datiem ierindots 14.vietā Latvijā pēc paveikto darbu apjoma.