Kurzemes Vārds

21:41 Pirmdiena, 18. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

SKATIENS

Pilsētas gružkastes šausmas

SARMĪTE PUJĒNA

Pirms gadiem desmit reportāža no pilsētas atkritumu izgāztuves bija visai eksotisks avīžu materiāls, kas vienmuļajā padomju dzīves ikdienā ienesa patīkamas šaušalu trīsas. Tagad atkritumu izgāztuves, sadzīves gružu konteineri un to zildegunainie "eksperti" kļuvuši par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu un, protams, avīžu intereses objektu.

Liepājas atkritumu izgāztuves šausmas arī jau kļuvušas par pierastu ikdienu - par to, cik lielu postu videi nodara šī mēslu bedre (kaudze), ir rakstīts un rakstīts. Gadiem. Taču mainījies līdz šim nav nekas! Cik postoša dabai šī izgāztuve bija padomju laikos, tikpat postoša tā ir arī šodien (atkritumu izgāztuves pēdējā hidroģeoloģiskā izpēte notika 1994.gadā). Turklāt atkritumu kaudzes pa šiem gadiem ir tikai augušas augumā. Taču nu beidzot ledus ir sakustējies. Kopš pagājušajā nedēļā domes sēdē deputāti vienbalsīgi akceptēja Pilsētas saimniecības un attīstības komitejas sagatavoto priekšlikumu par Liepājas reģiona sadzīves atkritumu izgāztuves projektu, var uzskatīt, ka starts šīs problēmas risinājumam ir dots. Ar šo lēmumu deputāti atbalsta ne tikai ideju par atkritumu izgāztuves projektu un tā realizācijas pirmo fāzi - priekšizpēti, bet arī otro fāzi, respektīvi, projekta īstenošanu.

Zviedrijas Attīstības un kooperācijas aģentūra (SIDA) jau piedāvājusi finansēt projekta priekšizpētes studijas, bet vēl daudz vairāk naudas (cik tieši, tas būs skaidrs pēc projekta pirmās fāzes pabeigšanas, taču neapšaubāmi, tas būs viens no lielākajiem, ja ne pats lielākais vides projekts, kāds līdz šim īstenots Liepājā) vajadzēs otrās fāzes realizācijai. Tādu līdzekļu pilsētas budžetā, protams, nav. Būs jāņem kredīts. Bet, tā kā Liepāja tomēr būs viena no pirmajām pilsētām Latvijā, kas iesaistās Vides un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātajā atkritumu saimniecības sakārtošanas stratēģiskajā programmā, tad ir cerības saņemt vislielāko atbalstu gan no valsts puses, gan starptautiskām organizācijām (visi uz dāvinājumiem un valdības atbalstu cerēt nevarēs). Jo vairāk tādēļ, ka Liepājai kā starptautisku vides projektu īstenotājai labu slavu atnesa apjomīgais Liepājas vides projekts - VARAM no Pasaules bankas saņēmusi izcilas atsauksmes par šā projekta realizācijas gaitu, un Liepājas pieredze tiek izmantota līdzīgu projektu īstenošanai citur Austrumeiropā.

Faktiski Liepājai jau arī vairs nebija kur sprukt. Agrāk vai vēlāk par šo civilizācijas ēnas pusi - sadzīves atkritumiem - būtu bijis jāsāk domāt kaut vai tāpēc, ka vilcināšanās varētu izmaksāt pārāk dārgi. Ministrija jau ir brīdinājusi, ka gadījumā, ja deputāti neizrādīs vēlmi sakārtot pilsētas atkritumu izgāztuvi, tā var sākt piemērot likumu par vides nodokli, un tad viena atkritumu kubikmetra izmaksas palielināsies desmitkārt. Tas savukārt nozīmē, ka augs arī atkritumu izvešanas tarifi.

Bet kā tad ar tarifiem būs pēc jaunās atkritumu izgāztuves ierīkošanas? Liepājnieku pieredze šajā ziņā ir diezgan bēdīga. Jo, lai arī process ir objektīvs un neizbēgams, tomēr ūdens un kanalizācijas tarifu pieaugums Liepājas vides projekta realizācijas gaitā nevienu patērētāju nevar sajūsmināt. Par atkritumu savākšanas un izvešanas tarifiem runājot, prognozes ir daudz patīkamākas - daži aprēķini rādot, ka tarifus ne tik vien nav nepieciešams palielināt, bet tos pat iespējams samazināt. Bet to jau nu laiks un precīzāki aprēķini rādīs, kad atkritumu izgāztuves projekta pirmā fāze būs noslēgusies. VARAM speciālisti lēš, ka, visam pēc plāna ritot, vēlākais 2000.gadā Liepājas jauno atkritumu izgāztuvi varētu sākt būvēt, un tad jau varēs uzskatīt, ka pilsētas gružkastes šausmas ir pagātnē.

Pašreizējais domes Ārējo sakaru daļas vadītājs Gunārs Ansiņš, kurš līdz tam vadīja domes Vides sektoru, reiz kādā intervijā nosauca trīs aktuālākās Liepājas vides problēmas: Karostas kanāls un teritorija ap to, atkritumu izgāztuve un strauji aizaugošais Liepājas ezers. Vismaz vienu no šīm problēmām pašvaldība ir aizsākusi šķetināt.