Kurzemes Vārds

20:22 Pirmdiena, 18. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pārdomas par ekonomiku

Lētāk izdzīvot nevar

Kirils Bobrovs

Kāds pazīstams uzņēmējs, kuru droši var ieskaitīt sīko kategorijā un kurš izmēģinājis savus spēkus tieši ražošanas novirzienos, ierosināja tēmu. Viņam, tāpat kā daudziem no mums, rūp ekoloģija - kādu dabu atstāsim nākamām paaudzēm. Viņš uzsāka sarunu par dažādu plastmasas taru, kuru milzīgos daudzumos transportē uz izgāztuvēm, tādēļ nepieciešamas aizvien jaunas un jaunas platības. Tas attiecas arī uz Liepāju. Manam paziņam radās ideja izveidot nelielu rūpnīciņu dažādas taras, arī piena paku un minerālūdens pudeļu pārstrādei. To visu nav grūti sasmalcināt (šādas dzirnavas savā laikā bija arī Linoleja rūpnīcā) un, sajaucot šo masu ar līmi, var iegūt diezgan izturīgus būvmateriālus. Rietumos jau ir šāda pieredze, bet pie mums par to pagaidām neviens nav interesējies. Kamēr radīsies investors augstākas tehnoloģijas un lielāku darba apjomu nodrošināšanai, varbūt vērts sākt iepakojamo materiālu vākšanu, kurus tagad jauc kopā ar citiem gružiem. Jo, pieradinot cilvēkus pie šādas atkritumu šķirošanas, varētu iegūt vērtīgu mācību?

***

Pēdējā laikā daudzi "Lattelekoma" klienti redakcijai uzdevuši jautājumus un izteikuši replikas par gaidāmo telefona maksas paaugstināšanu. Un viens no viņiem vaicāja ļoti konkrēti un pat naivi: "Bet tieši kādēļ viņi tik krasi paaugstināja tarifu?" It kā pat nevar atbildēt, tādēļ ka tas ir komercnoslēpums. Neviens vaļsirdīgi neatklās to, vēl jo vairāk tādēļ, ka visādus aprēķinus var arī sagrozīt. Taču kaut ko nojaust tomēr nav nemaz tik sarežģīti. Jāatzīst, ka sakaru līdzekļu attīstība valstī pēdējos gados tomēr jūtama. Šim nolūkam bija ieguldīti prāvi līdzekļi. Process turpinās. Saskaņā ar šīs lielās firmas biznesplānu tuvākajos četros gados Latvijas sakaru attīstībai tiks investēti 240 miljoni latu. Šis skaitlis liecina par to, ka mums nav ko pretstatīt monopolam. Bet parādi jāatdot. Un, tā kā abonenti, kuri izjutuši kvalitātes izmaiņas, vieni paši nespēj segt šādus kredītus, jāiesaista arī visi pārējie - tie, līdz kuriem ciparu līnijas vēl nav ievilktas. Bet tā ir tikai viena leduskalna neredzamā daļa. No darba taču jāsaņem arī peļņa! Jaunāko ATC iegāde, stiklašķiedru kabeļu ievilkšana nav nekāda labdarība. Ja iedziļināsities teiktajā, tad vairs nebūs vietas nekādiem retoriskiem jautājumiem.

***

Statistika liecina, ka mēs tomēr daudz braucam uz ārvalstīm. Lūk, interesanti skaitļi: 1997.gadā 42 procenti ārzemju ceļojumu bija saistīti ar Lietuvu, tai seko Krievija, Igaunija un Baltkrievija - attiecīgi 17, 13 un 10 procenti. Un 10 procenti braucienu notikuši uz Eiropas savienības valstīm. 31 procents ceļotāju par brauciena motīvu nosauca preču pirkšanu. Varētu domāt, ka pie mums to ir tik liels deficīts! 24 procenti par brauciena mērķi nosauca ar uzņēmējdarbību saistītus sakarus. Saskaitot šos divus skaitļus, pārliecināsimies, ka vairāk nekā puse mūsu tautiešu, kas brauc uz ārzemēm, iekļāvušies preču un naudas apritē un zina, kas cik maksā. Viņi pārzina ne vien iepirkšanas un pārdošanas cenas, bet arī citus ekonomiskos faktorus. Bez šīm zināšanām nav iespējams apgūt pašreiz vismodernāko šaudīklas profesiju.

***

Šobrīd aktuāla kļuvusi ne vien privatizēto dzīvokļu kopīgās apsaimniekošanas problēma, bet arī daudzi citi ar cilvēku dzīvošanu denacionalizētās mājās saistīti jautājumi. Tiesa, daudzējādā ziņā vainojami likumdošanas akti un, jāatzīst, ne bez pamata. Taču jāsaskaras arī ar dažādiem paradoksiem. Jaunais saimnieks bieži vien cenšas īrniekus dabūt ārā no savas mājas, bet pēc tam šie dzīvokļi stāv tukši un nedod nekādus ienākumus. Rodas jautājums: kāda gan jēga turēt īpašumā māju, ja tajā nav neviena īrnieka? Šādos gadījumos īpašnieki parasti atrunājas: sak, jāveic ēkas rekonstrukcija, daļa telpu jāatvēl biznesam, jāizīrē bagātam darbonim, daļa jāatdod kādam radiniekam. Taču faktiski viss paliek pa vecam. Bet varētu izteikt arī citus minējumus. Piemēram, nams jāatbrīvo no īrniekiem, jo kopā ar tiem neviens māju nepirks. Un tādā gadījumā tā vairs nav interese par īpašumu, bet drīzāk gan par ātri iegūstamo naudu. Turklāt, slēdzot īres līgumus ar jaunajiem īrniekiem, vairs nav spēkā īres maksas griesti, kas noteikti konkrētās namu pārvaldes teritorijā.

Jau ir sagatavota virkne likumu izmaiņu, lai dzīvokļu tirgus kļūtu civilizētāks un tajā pašā laikā netiktu ierobežotas dzīvokļu īrnieku tiesības. Te vērts pieminēt priekšlikumu par septiņu gadu termiņa pagarināšanu līdz piecpadsmit gadiem, kad īrniekus drīkst izlikt no dzīvokļa. Šodien pašvaldībai, arī Liepājas domei, jāmeklē mitekļi šādiem no dzīvokļiem izliktajiem īrniekiem, kaut gan brīvos dzīvokļus varētu rezervēt sociālajam fondam. Ja minēto priekšlikumu pieņems, dome varēs vieglāk operēt ar dzīvokļiem - miljoniem latu lielām summām, par kādām novērtēts pašvaldības īpašums.