Kurzemes Vārds

21:29 Trešdiena, 13. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Valija Zabe - direktore, par kuru nepiedzimst

Kad žurnālists tiekas ar to vai citu cilvēku, it īpaši, ja tas notiek vairākkārt, tad parasti veidojas priekšstats par šo cilvēku. Kaut arī tas ir nepilnīgs, taču atmiņa vienmēr fiksē raksturīgāko. Kad es ierodos pie Cukurfabrikas direktores Valijas Zabes un uzskaitu visus mani interesējošos jautājumus, tad tūdaļ jābūt gatavam pierakstīt viņas atbildes. Viņa saka tieši to, kas vajadzīgs, pēc kārtas, savstarpējā saistībā, bez pauzēm, bez precizējošiem jautājumiem. Un nav vajadzīgs gludināt tekstu. Galvenais ir tas, ka intervija gatava piecpadsmit minūtēs, kamēr sarunai ar citiem vadītājiem vajadzīga vismaz stunda. Droši vien viņa varētu strādāt arī par redaktori. Labi, katram ir savs saskarsmes stils. Taču šādam variantam ir nepieciešamas arī zināšanas un pārliecība. Tās savukārt rada atbildības izjūtu.

Man nācās būt Cukurfabrikā visdrūmākajā laikā. Vajadzēja aiziet iepriekšējam direktoram V.Kalnītim. Sākās uzņēmuma likvidācija. Arī uz ministriju īpašu cerību nebija. Inženiertehniskie darbinieki mēģināja rast izeju no situācijas. Kādā no sapulcēm es pievērsu uzmanību V.Zabei. Arī tad viņa nebija sevišķi runīga. Pēc tam viņai nācās aiziet no uzņēmuma, taču, tiklīdz atbrīvojās direktora krēsls un viņa vietā tika rekomendēts kāds nespeciālists no rajona, kolektīvs izvirzīja ultimātu Rīgas priekšniecībai un aicināja Valiju uz valdi. Un viņa piekrita, kaut arī veiksmīgi bija iekārtojusies darbā kādā firmā.

Stāstot par savu direktori, viņas kolēģi akcentē vairākus būtiskus faktorus. Protams, svarīgi, ka viņa ir cukura ražošanas speciāliste. Svarīgi, ka visa viņas darba pieredze gūta šeit, uzņēmumā. Svarīgi, ka bija autoritāte kolektīvā, ka viņa labi orientējās mainīgajā ekonomikā. Un tomēr tas nav galvenais. Galvenais ir tas, ka bija vajadzīga drosme, gribasspēks, vīrišķība. Un, ja toreiz Valijai visa tā nebūtu, Liepājā tagad cukurfabrikas nebūtu.

Par parādiem tika aprakstīti un evakuēti visi transportlīdzekļi un dažāda tehnika. Bija parāds biešu piegādātājiem, arī budžeta parāds. Cilvēki jāatlaiž no darba, produkcija konkurences dēļ tiek slikti realizēta. Nebūs pārspīlēts, ja tēlaini teiktu, ka uzņēmums atdzima no pelniem. Divos gados. Protams, bez apkārtējo atbalsta tas droši vien neizdotos. Kaut arī tie, kuri "aicināja", solīja darīt visu, ko no viņiem prasīs.

Patlaban liepājniekiem šeit ir 420 darba vietas. Biešu pārstrādes sezonas laikā šis skaitlis palielinās līdz sešiem simtiem. Ar biešu audzētājiem uzņēmums norēķinājies, atdoti arī citi parādi. Uzņēmums palīdz zemniekiem ar minerālmēsliem, sēklu, tehniku. Bet ar V.Zabi šeit daudzi ir uz tu. Protams, starp direktoru un strādnieku vienmēr jābūt zināmai distancei, taču galvenā grāmatvede B.Kalniņa un arodkomitejas priekšsēdētāja S.Gajevska apgalvo, ka viņas attieksme pret cilvēkiem nav mainījusies.