Kurzemes Vārds

04:46 Svētdiena, 18. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Zemnieki un parlamentārietis vienas patvaļas valgos

Pēteris Jaunzems

Nesen kāds darbīgs rajona zemnieks teica, ka dzīvē esot nācies pārdzīvot gan ražas, gan neražas gadus un daudz ko vēl ļaunāku. Viņš nepiederot tiem, kas pēc neveiksmes tūdaļ krīt izmisumā, taču, šajos laikos strādājot, visvairāk aizskarot tas, ka zemnieku visur cenšas nobīdīt pēdējā vietā. Un ne jau tikai nobīdīt, bet arī slaukt kā kaimiņa kazu, katru reizi izdomājot atkal jaunus slaukšanas paņēmienus.

Atziņas pavedienu par negausīgo slaukšanu turpinot, zemnieku sanāksmē Medzes pagasta priekšsēdētājs Edvīns Cēbers pastāstīja satraucošu ziņu. Izpildot zemnieku saimniecību ienākumu deklarācijas, šopavasar noskaidrojies, ka gandrīz visas pagasta zemnieku saimniecības strādājušas ar zaudējumiem. Un tā notiek kādreiz turīgajā Medzē, kas atrodas lingas akmeņa sviediena attālumā no Liepājas tirgiem! Ko tad lai saka rajona attālo nostūru iedzīvotāji, ko no lielpilsētas šķir daudzi kilometri un slēgtas dzelzceļa līnijas? Tas liek satraukties ne pa jokam, kā to darīja dunalcnieks Jānis Griezītis, kurš tajā pašā medzenieku sanāksmē teica, ka mūsu lauki patlaban aizauguši un no Eiropas atpaliek par pusgadsimteni, tāpēc, lai zemnieki varētu atbrīvoties no patvaļas valgiem, kas viņus spiež strādāt pilnīgi par velti, esot "jāgriež ar baigi asu nazi".

Par to, cik pamatotas ir lauku apsaimniekotāju bažas, varētu minēt daudzus piemērus. Savulaik pret viņiem nežēlīgā tandēmā darbojās piena un gaļas pārstrādātāji. Tie saņēma produkciju, kļuva bagāti, bet naudas samaksu dažādi novilcināja. Krāpnieki labi zināja un savtīgi izmantoja faktu, ka nebija tobrīd valstī spēka, kas apturētu šo patvaļu. Taču, cik ilgi var tik nekaunīgi dzīvot uz citu rēķina? Protesti auga, un vajadzēja izdomāt rafinētākus paņēmienus.

Kaut arī tagad graudu audzētāji vēl sūdzas, ka pārstrādātāji kopš rudens neesot samaksājuši par preci, tādas blēdīšanās sāk iziet no modes. To izskaušanu sekmējusi arī sabiedrisko apvienību nostiprināšanās un prasību noteiktība. Kā uzskata Zemnieku federācijas priekšsēdētājs Ojārs Petrēvics, viņa vadītā organizācija, kuras rindās ir vairāk biedru nekā jebkurā partijā, baida pie varas esošos.

Un tomēr patvaļnieki atkāpties nedomā. Vienā vietā pabīdīti pie malas, viņi gluži kā dēles tūlīt atrod kādu citu iespēju piekļūt zemniekam, lai tikai patukšotu viņa maciņu.

Ir skaidrs, ka tikai vidējā un mazā zemnieka noplicināšanai, nevis ģimeņu uzņēmumu nostiprināšanai, tik mērķtiecīgi izstrādāti šā gada subsīdiju piešķiršanas noteikumi, kas par varītēm spiež ņemt nepanesamus kredītus bankās un paredz citus ierindas lauksaimniekam nepārvarāmus šķēršļus.

Zemkopības ministrs Andris Rāviņš, aizvadītajā nedēļā ciemojoties Medzē, taisnojās, ka subsīdijas esot orientētas, lai intensificētu lauksaimniecības attīstību. Lai tas notiktu, lauku finansēšanā iesaistītas bankas. Taču ministrs bija spiests atzīt, ka bankas nupat jau sevi negatīvi parādījušas, jo pacēlušas procentu likmes. Valdība cerējusi, ka tās rīkosies korektāk. Uz šādu ministra vaļsirdību zemnieki smejot atbildēja, ka tā tas nenotiekot pirmo reizi un nekas cits nav bijis sagaidāms.

Bet nupat kā pret viņiem vērstu kārtējo ierēdniecības patvaļu lauku ļaudis tulko likumu par sociālo nodokli. Tur ietvertie nosacījumi ir izraisījuši pretsparu. Kā gan drīkst piespiest maksāt šo nodokli pensionāru? Kā var atskaitīt to no invalīda ienākumiem? Kā var atņemt naudu no zemnieku saimniecības īpašnieka, kurš, strādājot citā vietā, jau samaksājis nodokli?

Saeimas deputāts Edgars Bāns, tiekoties ar zemniekiem Gaviezē, aizbildinājās, ka par tādu sociālo maksājumu likumu, kur ietvertas tik nepamatotas prasības, ko katrā rajonā tulko citādāk, viņš, parlamentā balsojot, roku gan neesot cēlis. Noteikumus izdomājuši un instrukcijās ierakstījuši ministrijas ierēdņi, kuru patvaļa neesot iegrožojama. Kas zina, kā tur noticis, bet kuriozākais visā šajā netaisnīgajā likumā, ko vairākas sabiedriskās organizācijas jau ierosinājušas grozīt, ir tas, ka godājamais deputāts šoreiz sapinies vareno ierēdņu valgos un arī viņam naudassoda procentu skaitītājs jau griežas. Tā noticis tāpēc, kas arī Bāna kungam piederot zemnieku saimniecība, kuras gada ienākumi esot veselus četrus latus lieli! Saka, ka cilvēks uz savu nelaimi saraujas, bet svešu nepamana. Ar Saeimas deputātu ir noticis līdzīgi, tāpēc Gaviezē viņš skaļi sauca, ka ierēdņu patvaļa valstī esot jāsavalda!

Pareizi vārdi. Sen bija laiks to darīt.