Kurzemes Vārds

12:33 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

SKATIENS

Vēloties labāko

Aiva Lapiņa

Pēdējo nedēļu laikā notikušas vairākas diskusijas par Liepājas novada izglītības iestāžu tīklu, par mācību iestāžu piedāvātās izglītības saturu un kvalitāti, par izglītības attīstības iespējām saistībā ar mūsu novada attīstības tendencēm, precīzāk - par nepieciešamajām pārmaiņām izglītības iestāžu darbā, lai sagatavotu speciālistus, kuri nākotnē būs vajadzīgi Liepājai un rajonam.

Februāra beigās Liepājas pilsētas un rajona Skolu valžu darbinieku, vidusskolu direktoru vietnieku, Liepājas Pedagoģiskās augstskolas mācību spēku, Liepājas reģionālās attīstības plāna izstrādes darba grupu dalībnieku tikšanās reizē ar Latvijas Akadēmiskās informācijas centra - Latvijas Nacionālās observatorijas direktoru Andreju Rauhvargeru spraiga saruna izvērtās par to, ka liela daļa rajona vidusskolēnu par tālākas izglītošanās iestādi izvēlas ģeogrāfiski tuvākās augstskolas - Liepājas Pedagoģisko augstskolu un RTU Liepājas Mācību zinātniski tehnisko kompleksu. Iemesls šādai izvēlei bieži esot jauniešu, precīzāk - viņu vecāku materiālais stāvoklis, nevis patiesa vēlme iegūt to vai citu šo augstskolu piedāvāto specialitāti. Tāpēc Liepājas novadā rodas pārāk daudz vienas jomas speciālistu, kuriem pēc tam grūti atrast darbu. Piemēram, Liepājas Pedagoģiskajai augstskolai pārmeta, ka tā sagatavo bezdarbniekus - sākumskolas pedagogus. Demogrāfisko situāciju raksturojošie skaitļi rāda, ka tuvākajos gados bērnu skaits sākumskolās saruks, tad kādēļ augstskolā jāuzņem tik daudz nākamo sākumskolas pedagogu? Diskusija par šīm problēmām turpinājās aizvadītajā piektdienā Liepājas Pedagoģiskajā augstskolā, kad tikās augtskolas mācību spēki un skolu vadītāji, lai runātu par augstskolas un skolas saskarsmi galvenokārt skolu vadītāju skatījumā.

Februārī par sākumā minētajām tēmām konferencē "Skolu un pašvaldību sadarbība izglītības attīstībā rajonā" runāja rajona Skolu valdes darbinieki, pilsētu domju un pagastu padomju priekšsēdētāji. Skolu valdes darbinieki ērtās tabulās un citos dažādos materiālos bija apkopojuši informāciju par izglītības iestāžu tīklu, skolu direktoriem un skolotājiem, skolu finansēšanu, sadarbību ar pašvaldībām rajonā. Rajona Skolu valdes vadītāja Silva Golde toreiz sacīja, ka skolu tīklu nevar nosaukt par optimālu, bet par atbilstošu rajona specifikai. Tabulās minētie skaitļi parādīja daudz dažādu pozitīvu tendenču, runājot par skolu darba kvalitāti, bet arī to, ka bērnu skaits skolās tuvākajos gados saruks... Tas nozīmē - lai arī cik kvalitatīva būs rajona skolās piedāvātā izglītība, šķiet, tik un tā rajona skolu tīkls diez vai varēs pastāvēt tādā veidā kā tagad. Vienkārši nebūs bērnu, kas visās skolās mācīsies.

"Mums jādomā, kā paturēt savus jauniešus" - vairākkārt dzirdēts šajās diskusijās. Pareizi. Mācību iestāžu - gan vispārizglītojošo skolu, gan arodskolu, gan augstskolu - darbiniekiem jādomā, kā savu darbu organizēt tā, lai jaunieši izvēlētos tieši viņu mācību iestādi, tā nodrošinot darbu sev, bet puišiem un meitenēm - iespēju iegūt izglītību, nebraucot tālu prom no mājām. Liepājas reģiona attīstības plāna izstrādātāji izskaitļojuši, kuras desmit profesijas nākotnē Liepājas novadā būs pieprasītākās, tā mācību iestādēm faktiski pasakot priekšā - ko jauniešiem piedāvāt. Cik zināms, lielākā daļa Liepājas novada dažāda veida izglītības iestāžu cenšas "turēt laikam līdzi", ieviešot jaunas mācību programmas.

Taču diskusijās dzirdētais rosināja domāt par to, vai mācību iestādes, cenšoties ātri ieviest jaunas mācību programmas, spēs nodrošināt to kvalitāti. Nepietiek, ka nu, piemēram, Pedagoģiskajā augstskolā varēs studēt "tūrisma menedžmentu", svarīgi - kas un kā to mācīs. Daudzi, kuriem labā atmiņā vēl ir studiju gadi, domājams, piekritīs, ka visvērtākās nodarbības ir tās, kuras vada labi savas jomas speciālisti, nevis tās nodarbības, kuras vērtas šķiet tikai pēc to nosaukuma un "uz papīra" plānotā satura. Jauniešiem ir tiesības vēlēties labāko, jo nākotnē viņu spēja konkurēt darba tirgū lielā mērā būs atkarīga no izglītības kvalitātes, ar vārdu "kvalitāte" saprotot ne tikai labas teorētiskās zināšanas, bet arī prasmi tās izmantot.